Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Raksts no žurnāla Ievas Dārzs arhīva
Iesaka Lāsma Riekstiņa, agronome, dārzniece, stādaudzētavas Raunas stādi saimniece.
Jau janvārī sējamas vasaras puķes ar garu veģetācijas periodu – begonijas, leduspuķes, petūnijas, lobēlijas un pelargonijas. Janvāra beigās var sēt arī atraitnītes, taču tām sākumā nepieciešama tumsa un vēsāka telpa. Temperatūrai nevajadzētu pārsniegt 20 grādus. Tiklīdz parādās dīgsti, vajadzīga 16 grādu temperatūra un 12–14 stundu apgaismojums. Leduspuķu un lobēliju sēšanu var veikt arī februārī. Neatkarīgi no sēšanas laika dēstiem jānodrošina nepieciešamais mitruma, temperatūras un gaismas balanss, kas mājas apstākļos nav nemaz tik vienkārši.
Kur un kā sēt?
- Ņem puķu sēšanai paredzēto smalkas frakcijas kūdras substrātu, kas ātri nesablīvējas un nodrošina labu gaisa piekļuvi augu saknēm. Lai uzlabotu tā struktūru, var piejaukt perlītu un pēc iesēšanas pa virsu uzkaisīt vermikulītu. Savukārt, sējot pelargonijas, substrātam piejauc nedaudz krīta.
- Begonijām, lobēlijām patiks substrāts ar pH 5,5–6,5, pelargonijām – pH 6–6,5, bet petūnijām nedaudz skābāks – pH 5,5–5,8. Iesaku nevis uzticēties uz iepakojuma rakstītajam, bet pamērīt to ar indikatoršķidrumu.
- Kūdras substrāti parasti ir diezgan sausi, tāpēc pirms sēšanas tos samitrina. Mitruma pakāpei jābūt tādai, lai, substrātu saspiežot rokās, var izspiest kādu pilīti, bet tas netek.
- Substrātu var bērt gan kastītēs, gan margarīna vai citu produktu trauciņos un vāciņos. Tie var būt biezāki vai plānāki, bet galvenais, lai apakšā ir drenāžas caurumiņi, kur notecēt liekajam mitrumam. Tas gan nenozīmē, ka ūdens drīkst krāties – sējenīšiem lieks slapjums nepatīk. Var izmantot arī zemus podiņus, vēlams, kantainus, jo apaļi aizņems vairāk vietas.
- Ar trauka lielumu nevajag pārcensties, jo lielā un dziļā var savairoties baktērijas. Turklāt apmēram pēc mēneša, kad būs izspraukušās pirmās lapiņas, dīgsti tāpat būs jāpārpiķē, lai nodrošinātu tiem ērtākus augšanas apstākļus.
- Mana pieredze liecina, ka kūdras tabletes jeb briketes nav labākais variants puķu sēšanai. Tās strauji samirkst, bet ātri arī izžūst un iekalst, īpaši uz palodzes. Kastītēs substrāts ir mazāk pakļauts apkārtējās vides ietekmei. Tajās ir arī vieglāk kontrolēt mitrumu nekā atsevišķās kasetēs.
- Trauciņu ar substrātu nepieber līdz pašai malai, bet atstāj kādu centimetru no augšas. Pēc tam nolīdzina ar dēlīti, lai virsma būtu līdzena.
- Nevajadzētu sēt kopā dažādu sugu puķes, jo tās neuzdīgst vienādi, piemēram, petūnijām nebūs piemērota leduspuķu kompānija. Arī puķes, kas veido nokarenu augumu, piemēram, nokarenās petūnijas un nokarenās lobēlijas, sēj atsevišķi no krūmveida puķēm, kas parasti sadīgst ātrāk (piemēram, krūmu petūnijas un krūmu lobēlijas).
- Sēkliņas vislabāk sēt 2,5–3 cm biezā substrāta kārtiņā. Tās kaisa izklaidus, lai nebūtu vienā čupā, bet granulētās sēkliņas liek 0,5 cm attālumā.
- Ērtāk būs iesēt granulētas sīko puķu sēkliņas, kuras vieglāk satvert. Leduspuķēm tās ir kā puteklīši un nav pat lāgā saskatāmas. Ja ārā ir sniegs, to var uzkaisīt uz substrāta un tad uzbirdināt sēkliņas.
- Lai augsnes virskārta tik ātri neizžūst un sēkliņas neiekalst, kamēr tās sadīgst, liek virsū stiklu vai plēvi, nodrošinot gaisa starpslāni.
Izdošanās priekšnoteikumi
- Gaisma. Sīkās sēkliņas neapber ar substrātu, jo dīgšanu veicina gaisma, kas sākumā jānodrošina 12–14 stundas, bet petūnijām vēlamas pat 16 stundas. Šim nolūkam nepieciešama speciālā augu lampa. Ja apgaismojuma par maz, dīgsti var izstīdzēt. Papildu apgaismojumam jābūt vienmērīgam un pietiekami intensīvam arī pa dienu. Ar dabisko gaismu pietiks, sākot ar marta otrās dekādes beigām, bet begonijas un leduspuķes tad būs par vēlu sēt.
- Temperatūra. Sēkliņu dīgšanai nepieciešama 23–25 grādu temperatūra, bet apvalkotajām – par pāris grādiem siltāka. Granulētās sēkliņas jāuzmana vairāk, jo mazajam dīgstiņam jāizlaužas caur mākslīgo apvalku. Kad apmēram pēc 10–14 dienām sēklas ir sadīgušas, temperatūru vēlams pazemināt par pāris grādiem, lai augi veidotos noturīgāki. Lai temperatūra būtu vienmērīgāka, labāk izmantot nevis palodzi, bet speciāli iekārtotu galdu vai plauktu, kur apakšā nesilda apkures radiatori, no sāniem nespīd saules stari un no loga neplūst vēsums.
Ja sēkliņas nav sadīgušas pēc 2–3 nedēļām, visdrīzāk tām nav nodrošināti nepieciešamie apstākļi vai arī sēklas zaudējušas dīgtspēju. Tad substrātu pārjauc un var iesēt jaunas sēkliņas. - Mitrums. Pēc iesēšanas sīkās sēkliņas apsmidzina ar pulverizatoru, lai piespiestu substrātam. Ja apakšā ir apkures radiators, no kura plūst siltums, un pa logu iespīd saulīte, substrāts var ļoti ātri apkalst, tāpēc tas visu dīgšanas laiku apmēram ik pēc trim stundām jāapsmidzina ar pulverizatoru, vienlaikus pavēdinot, lai izgaro liekais mitrums. Blakus kastei var novietot trauku ar ūdeni, lai mitrinātu gaisu. Kamēr sēkliņas dīgst, mitrumu vajag vairāk, it īpaši granulētajām sēklām. Kad parādās asniņi, ar laistīšanu jāuzmanās – ūdens nedrīkst krāties uz paliktņa. Smidzināšanai un laistīšanai izmantojot ūdensvada ūdeni, iesaku to nedaudz paskābināt, uz 10 litriem ūdens pievienojot ēdamkaroti citronskābes. Ja tas būs kaļķains, diezgan ātri mainīsies substrāta pH. Ūdenim jābūt tik siltam, lai tajā būtu patīkami ielikt roku.
