Puķes, ko iesēt tieši dobē

Tieši dobē var sēt viengadīgās puķes ar īsu veģetācijas periodu un tādas, kas necieš pārstādīšanu. Piemēram, tās, kas auga jau vecmāmiņas dārzā. Daudzām no senajām puķēm mūsdienās izveidotas jaunas šķirnes – ar lielākiem, citu krāsu ziediem.

Kad sēt?

Kad zeme iesilusi un sākas dzīvība. Maijs ir pēdējais brīdis – jo vēlāk iesēsi, jo vēlāk uzziedēs. Jāsēj mitrā augsnē: vai nu pēc lietus, vai sēšanas vadziņa jāsalaista ar lejkannu. Ja laiks ir sauss, arī laistīšana jāturpina, lai sēkliņas neiekalst. 

Kur sēt?

Tieši tajās vietās, kur gribas redzēt ziedam, lai nevajadzētu pārstādīt. Īpaši svarīgi tas ir puķēm, kam ir mietsakne un kas nepacieš pārstādīšanu, piemēram, magones, kliņģerītes, matiolas, arī puķu maisījumus. Jārēķinās, ka ilgu laiku dobe būs kaila un melna, tāpēc nevajadzētu tai atvēlēt lielu vienlaidu laukumu.

Citi lasa

Evija Kalnbērza

Ciemos

FOTO: Jaunais operas šefs lauzis vēsturisko tradīciju. Kā savā kabinetā iekārtojies Volodiņš!

Santa.lv

Slavenības

Roberto Meloni: Latvijā ir trīs vietas, kas man atgādina Sardīniju

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

Kā sēt?

Ar grābekļa vai kapļa stūri izveido 1–1,5 centimetrus dziļu vadziņu. Vadziņās, cik vien iespējams reti, iekaisa sēkliņas. Pat ja puse neuzdīgs, tik un tā parasti sanāk iesēt par biezu un vajag retināt. Lai būtu retāk, sēkliņām var piejaukt sausu granti vai upes smilti. Mitro augsni no vadziņas malām uzrauš virsū sēklām un ar taisnu dēlīti, grābekļa vai kapļa muguriņu pieblīvē. Tas ir labāk, nekā līdzināt ar plaukstu, jo roka nav līdzena un nepiespiež augsni vienmērīgi. Ja augsnē paliek gaisa burbulīši, tā izkalst, un arī sēkliņas sakalst un nedīgst.
Ja apkārt klīst savi vai sveši kaķi, starp sējuma rindām sasprauž nelielus, kailus, zarainus zariņus, lai minčiem nerastos vēlme un iespēja puķu dobē nokārtoties. 

Kā kopt?

Laista. Retina. Ja puķes pacieš pārstādīšanu, piemēram, samtenes un asteres, liekās var pārstādīt citā vietā. Biezoknī saknēm trūkst vietas un laksti stīdzē, jo augi cits citu noēno. Pēc retināšanas sēto puķu dobe jākopj tāpat kā stādīto – jālaista, jārušina, jāravē un jāmēslo. Un lielākajai daļai puķu nedrīkst aizmirst nogriezt vai nokniebt pārziedējušos ziedus – lai lieki netērē spēku sēklu briedināšanai, bet tik zied vēl un vēl!

Solvita Zeipiņa

Dārzs

Maija darbi dārzeņu dobē

Mans Dārzs

Dārzs

Maija darbi puķu dārzā

Valentīna Pole

Dārzs

Maija darbi augļu un ogu dārzā

Ievas Dārzs

Pavasaris!

Maija darbi pie kokiem un krūmiem

6 labas iespējas

1. Samtenes.
   

   

   Labāk izvēlēties šķirnes ar sīkiem ziediem, piemēram, sīklapu samtenes (Tagetes tenuifolia), zemās samtenes (Tagetes patula), jo lielziedu šķirnes ir kaprīzākas, grūtāk izaudzējamas. Sējot tieši dobē, lielo ziedu samtenes līdz rudenim var arī nepagūt uzziedēt. Lai procesu mazliet pasteidzinātu, samtenes stādiem var iesēt siltumnīcā starp tomātiem, lai tur paaugas, un pēc tam pārstādīt dārzā. Daļu var atstāt arī starp tomātiem – kā augu aizsardzības līdzekli. Kādu samteņu rindiņu var iesēt arī starp zemeņu, sīpolu un burkānu dobēm, jo to kaitēkļiem nepatīk samteņu spēcīgā, īpatnējā smarža. Arī kaķiem netīkot samteņu smarža – ja samteņu rinda aug gar dobes malu, tie nelienot iekšā kašņāties.
2. Matiolas.
   

   

   Šo necilo violeto puķīšu visbrīnišķīgākā īpašība ir pasakainā smarža vakara un nakts stundās. Ja maijā iesēsi, ziedēs jūnija beigās un jūlija sākumā. Diemžēl nezarojas un nežuburojas – uzzied, nozied, un viss. Lai smaržīgā ziedēšana būtu ilgāka, var sēt atkārtoti ik pēc pāris nedēļām – līdzīgi kā redīsus, salātus un dilles. Ne tikai var, bet noteikti jāsēj tieši dobē, jo pārstādīšanu necieš. 
3. Kliņģerītes.
   

   

   Var būt visai neparastas – no gaiši dzeltenām līdz gandrīz brūnām, vienkrāsainas un ar tumšākiem vidiņiem, vienkāršas un pildītas, arī ziedu forma var būt visai daudzveidīga. Ārstniecības augi – ja netiek miglotas un mēslotas ar ķīmiju, var izmantot tējai. Ja ziedus nenolasa, izkaisa sēklas un aug arī nākamajā gadā. Modernās, krāšņās šķirnes gan var sēklas nenogatavināt vai arī nākamajā gadā augi vairs nebūs tādi paši. Kliņģerītes var arī ierakt zemē – zaļmēslojumam un augsnes atveseļošanai.
4. Kreses.
   

   

   Var iesēt gan sen zināmās kreses, kas aug trīs metrus garas un vai nu stiepjas pa zemi tālu kā gurķu stīgas, vai arī tām vajag slieteni, sētu vai sienu, kur pieturēties un rāpties uz augšu, gan arī kreses, kas veido tikai 20–30 centimetru augstu krūmveida augumu (diemžēl, lai kas būtu solīts uz paciņas, šo rindu autorei G. Š. ne reizes tādas nav izdevušās). Ja dārzā vienu gadu augušas, var gadīties, ka nākamajā nemaz nav jāsēj, jo pašas izkaisa savas sēkliņas. Jāsargās pārāk dāsni samēslot ar slāpekli – tad būs daudz lapu, bet maz ziedu. 
5. Kosmejas.
   

   

   Var izaugt visai iespaidīgas, pat līdz pusotram metram, tāpēc, pērkot sēkliņas, jāpievērš uzmanība šķirnes augumam, lai neiesētu milzu mežu priekšā kādām sīkām puķītēm. Maijā iesētas, uzziedēs augustā un krāšņi ziedēs līdz salnām. Mēdz pašas izsēties nākamajiem gadiem. 
6. Vasaras puķu maisījums.
   

   

   Dažādus viengadīgo puķu sēklu maisījumus piedāvā daudzas sēklu firmas, un tos var sēt pat jūnija sākumā, piemēram, vietā, kur augušas atraitnītes. Jūlija beigās, augustā un septembrī puķes jau ziedēs. Ja arī kāda neizaugs vai neizziedēs, citas to darīs. Līdzīgi kā citas puķes, ko sēj tieši dobēs, arī šīs sēj rindiņās. Rindiņas iekārto paralēli celiņam – tad tās nebūs tik uzkrītošas, kā skatoties no gala. Jāsēj diezgan reti. Parasti uz paciņas rakstīts, cik lielu laukumu ar tajā esošajām sēkliņām var apsēt, un tas jāievēro, arī sējot rindiņās. Sēt šādi, nevis izklaidus ieteicams arī tāpēc, lai varētu sadīgušos asnus atšķirt no nezālēm, kas būs jāizravē.