Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Raksts no žurnāla Ievas Dārzs arhīva
Iesaka Inga Parfeņenkova, floriste un SIA Onava sēklu tirdzniecības vadītāja, īpaši slavē samteņu šķirni 'Fireball’, kura ziedot maina krāsu.
«Tik vienkārša puķe!» kāds iesauksies. Bet arī priecīga, koša, prasībās pieticīga, viegli audzējamas un ātri aug. Viegli pavairojama – ar pašu vāktām seklām. Atbaida kaitēkļus un lieliski palīdz cīņā pret nematodēm, kā arī noder virtuvē – gurķu marinēšanai un ēdienu rotāšanai. Neatkārtojama rūgtena smarža. Vienīgais mīnusiņš – diezgan neizturīgas pret pavasara un rudens salnām.
Citi lasa
Košās ziedētājas pieder kurvjziežu dzimtai. Savvaļā tās sastopamas Vidusamerikā un Meksikā. Samtenes mūsdienās ir ļoti dekoratīvas, un tāpēc tās arvien labprātāk izmanto apstādījumos, puķu dobēs, balkonu kastēs. Pasaules tirgū piedāvā simtiem samteņu šķirņu – vairāk vai mazāk smaržīgiem, liela un zema auguma, ar pildītiem vai vienkāršiem ziediem, kā margrietiņas un kā bumbas. Krāsu palete ir no gandrīz bēši balta un citrondzeltena toņa līdz brūngani sarkanajam. Taču šķiet, vislielāko popularitāti ir ieguvusi klasika – visiem labi pazīstamā zemā samtene ar koši oranžiem ziediem.
Izplatītākie veidi
Tātad – zemās jeb izplestās samtenes (Tagetes patula). Veido 25–40 cm augstu, kompaktu krūmiņu ar stāviem vai paciliem, stipri zarotiem dzinumiem. Ziedi dzelteni, krēmkrāsas, oranži, sarkanbrūni, vienkrāsas vai divkrāsaini. Vienā gramā ir 300–350 sēklu. Iesējot sēklas martā un audzējot stādus, augi uzziedēs maija beigās, jūnijā un ziedēs līdz rudens salnām.
Šīs šķirņu grupas sēklas jau aprīļa beigās, maijā var sēt pastāvīgā vietā, it īpaši zemeņu, burkānu, sīpolu dobju tuvumā kaitēkļu aizbaidīšanai.
Uzzied gan vēlāk nekā ar dēstiem izaudzētās. Taču galvenais ir īpaši spēcīgais puķes aromāts!
Otra populārākā grupa ir augstās jeb stāvās samtenes (Tagetes erecta). Šķirnes un hibrīdi ir 20–80 cm augsti, ar stingriem un noturīgiem dzinumiem. Ziedi dzelteni, oranži, sakārtoti ļoti greznos kurvīšos pa vienam dzinumu galos. Ziedkopas diametrs 8–12 cm. Zied no maija līdz rudens salnām ar vienkāršiem vai pildītiem ziediem. Netīk aukstums, ziedi var neizturēt ilgstošas lietavas.
Pavairo ar sēklām. Lai būtu vieglāk izsēt, labāk iegādāties attīrītas sēklas, kurām atdalītas sēklu astītes. Tās ir nedaudz dārgākas. Ja vēlies iegūt ziedošas samtenes maija beigās, jau februārī, martā sāc audzēt dēstus. Sēklas sadīgst 10–14 dienās. Izpiķē kastītē un ļauj nedaudz paaugties, lai pēc tam podotu vai uzreiz stādītu 8–10 diametra lielos podiņos. Vienā gramā ir aptuveni 250 sēkliņu.
Diedzēšanas temperatūra ir plus 18 grādu, bet dēstu audzēšanai vēlamā temperatūra ir 12–16 grādu. Dārzā izstādi pēc pavasara nakts salnām. Liela auguma samteņu dēstus izstādi 30–35 cm attālumā, bet zemākos augsto samteņu dēstus – apmēram 20 cm attālumā citu no cita. Šīs sugas samteņu šķirņu hibrīdu sēklas parasti ir dārgas, tāpēc bez dēstu audzēšanas uzreiz puķu dobēs neizsēj.
Pēdējā laikā ļoti iecienītas kļuvušas smalklapu jeb sīklapu samtenes (Tagetes tenuifolia), kas veido 20–30 cm augstus, kuplus krūmiņus ar bagātīgi zarotiem, taisniem, stingriem, vertikāliem dzinumiem. Vienreizēji labi izskatās! Lapas sīkas, arī ziediņi mazi (tikai 1,5–2 cm diametrā), bet zied ļoti bagātīgi, nepārtraukti no jūnija līdz rudens salnām. Lai izaudzētu dēstus, sēj marta beigās. Vienā gramā ir aptuveni 1000 sēklu.
Naidnieku nav daudz
Galvenie, kas samtenes apdraud, ir gliemeži un zemesvēži. Gliemeži apēd samteņu lapas tā, ka pāri paliek tikai stublāji. Tāpēc vēlams samtenes stādīt saulainās un sausākās vietās, jo gliemezim patīk mitrums. Cīņā pret gliemežiem palīdzēs sasmalcinātas olu čaumalas vai smalkas grants šķembas, ko pakaisīt pa dobi, var pabērt speciālās veikalos nopērkamās granulas vai arī gliemežus vienkārši nolasīt.
Zemesvēžus samteņu aromāts atbaida, taču novērots – ja tie ļoti savairojušies, apetīte ņem virsroku. Šie kaitnieki ne tikai barojas ar augu saknēm, bet, rokot alas, nograuž arī tās, kas traucē būvdarbos. Vislielāko kaitējumu zemesvēži nodara jaunajām samtenēm. Par zemesvēžu klātbūtni liecina atsevišķi novītuši augi un augi bez saknēm.
Ar zemesvēžiem cīnīties ir grūtāk. Tos var pievilināt ar ēsmu. Ieroc zemē 3–5 cm dziļumā traukus ar rūgstošu šķidrumu (alu) vai kartupeļu mizām un pārklāj ar dēlīti, atstājot mazu spraugu. Trauku pārbaudi un iznīcini slazdā nokļuvušos zemesvēžus.
Kā ievākt sēklas?
Visām asteru dzimtas puķēm, pie kurām pieder arī samtenes, gatavās sēklas viegli atdalās no ziedkopas pamatnes. Sēklas jāvāc sausā laikā. Tiesa, pirms tam, lai iegūtu augstvērtīgas sēklas, augus ar šķirnei neraksturīgām iezīmēm būti labi izraut, lai kukaiņi un vējš ar to putekšņiem neapputeksnētu veselīgos augus.
Droši ievāc vienkāršo šķirņu sēklas, taču no hibrīdo (F1) šķirņu sēklām pēcnācēji uzziedēs citādi nekā vecāki.
Audzēšanas nianses
- Patīk saulaina un atklāta vieta, irdena, barības vielām bagāta augsne. Bet aug arī vieglā, caurlaidīgā augsnē.
- Labāk laistīt retāk, bet pamatīgi. Laistot bieži un virspusēji, tiek veicināta pelēkās puves attīstība.
- Mēslo ar vieglu šķīstošo pilnmēslojumu, piemēram, Vito, Kristalon vai citu. Līdz Jāņiem dod vairāk slāpekli auga zaļās masas veidošanai, bet ziedēšanas laikā fosforu un kāliju ziedpumpuru veidošanai un ziedu krāsas spilgtumam. Necieš pārmēslošanu!
- Jaunam augam noknieb galotnīti, tad samtene veidos kuplāku krūmiņu.
- Ja vien vari, nogriez noziedējušās ziedkopas. Tad samtenes ilgāk un bagātīgāk ziedēs.
Samtenes ierobežo nematodes
Māra Skrīvele, agronomijas doktore, Dārzkopības institūta vadošā pētniece:
Tas, ka dažas samteņu sugas traucē attīstīties vai pat iznīcina vairākas sakņu nematožu sugas, konstatēts jau 1957. gadā Holandē. Nematodes, savairojušās virsējos augsnes slāņos masveidā, var būt kaitīgas daudziem augiem, arī zemenēm, augļu kokiem, tauriņziežiem, tulpēm, narcisēm, citiem. Nematodes iespiežas augu saknēs un sabojā to miziņas audus, veicinot to augšanas depresiju. Turklāt nematodes pārnēsā augsnes patogēnās sēnes un arī augu vīrusus. Tās savairojas laukos un dobēs, kur netiek ievērota augu seka, kā arī ilgstoši un blīvi audzē vienas un tās pašas augu sugas.
Turpmākie pētījumi liecina, ka efektīvas ir divas samteņu sugas, kuras iedarbojas uz Pratylenchus ģints nematodēm. Citu ģinšu nematodes tās neiznīcina. Uz nematodēm iedarbojas samteņu sakņu izdalītās vielas. Aktīvo vielu no samteņu saknēm esot izdevies iegūt, taču tas ir pārāk dārgs process…
Pētījumi rāda, ka visiedarbīgākās ir Tagetes patula, tātad zemās samtenes, izdalītās vielas.
Nedaudz vājāka iedarbība uz šīm nematodēm ir augstajām samtenēm Tagetes erecta. Tā kā samtenes aiziet bojā pat nelielās salnās, tās jāsēj ne agrāk kā maija beigās vai jūnija sākumā. Tomēr kavēties ar sēju arī nevajadzētu – samtenēm jāaug vismaz trīs mēnešus. Jo ilgāks būs augšanas laiks, jo lielāka būs iedarbība – nematodes iznīcina augoši augi, nevis, kā dažkārt uzskata, samteņu sakņu vai zaļās masas sadalīšanās produkti. Pirms samteņu sējas dobi vajag atbrīvot no daudzgadīgajām nezālēm, jo tās ir nematožu potenciālie saimniekaugi. Turklāt samtenes aug lēni – kamēr tās spēs pārklāt augsni, paies 8–10 nedēļas.
Lai panāktu spēcīgāku augumu, tās augšanas sākumā jāmēslo ar slāpekļa papildmēslojumu. Samtenes sasmalcini un iestrādā augsnē aptuveni divas nedēļas pirms galvenās kultūras stādīšanas. Šādas zaļās masas iedarbība būs kā zaļmēslojums augiem.
Ilustrācijai vēl par vienu izmēģinājumu Vācijā… Tur kādā dārzā pēc vairākkārtējas atkārtotas ābeļu stādīšanas augsnē tika atrasts ļoti daudz Pratylenchus ģints nematožu. Pirms atkal šajā dārzā stādīja ābeles, pusotra metra platās apdobju slejās nākamajā pavasarī pēc veco koku izraušanas dziļi sastrādāja augsni un daļu sleju apstrādāja ar ķīmiskiem dezinfekcijas līdzekļiem, daļā iesēja sinepes un vēl daļā – samtenes.
Četru gadu periodā pēc jauno ābelīšu iestādīšanas starp variantiem parādījās ļoti krasas atšķirības. Ābeles, kuras tika iestādītas pēc augsnes ķīmiskās dezinfekcijas un arī pēc samtenēm, auga ievērojami labāk nekā pēc sinepēm. Raža šajā periodā bija pat divas reizes lielāka nekā variantā ar sinepēm. Veicot nematožu uzskaiti augsnē, izrādījās, ka tur, kur augsni dezinficēja ķīmiski, nematožu bija vismazāk, tomēr arī slejās ar samtenēm tās bija samazinājušas gandrīz tikpat daudz. Toties variantā ar sinepēm nematožu bija pat vairāk nekā pirms to sējas.
