Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
4
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Trīs gadus gaidīts brīnums
Pieredze
Ligita Čukure, košumdārza saimniece Engurē:
– Pērn pavasarī bijām Vidusjūras salā Menorkā, kur ceļu malas slīga pauloniju ziedu kupenās. Mūsējā gan gluži tik krāšņi nezied, taču arī ir pamanāma jau pa gabalu un izraisa apkārtējo apbrīnu. Iestādījām to pirms deviņiem gadiem. Stādu man iedeva Dārzkopības un biškopības biedrības kolēģi.
Paulonija ir kā invazīvs augs, kas ātri vairojas ar saknēm un atvasēm. Sezonas laikā izstiepjas apmēram divarpus metru augstumā. Manā dārzā tā aug malkas šķūnīša austrumu pusē, kur jau pusdienlaikā ir ēna. Dārzā ir arī siltākas vietas, bet acīmredzot kokam šeit patīk. Te ir smilšaina piejūras zeme, un speciāli augsni neielabojām. Treknākā augsnē paulonijai būtu lielākas lapas, bet pieļauju, ka tad augs sliktāk ziemotu, jo stumbrs līdz ziemai nepaspētu nobriest.
Sākumā tā auga kā ziemciete – ziemā stumbrs un lapas nosala, taču pavasarī koks dzina jaunus dzinumus. Kad paulonijai reiz rudenī ieriesās ziedpumpuri, zinātāji komentēja, ka tas neko nenozīmē, jo augam līdz pavasarim nepieciešams miera periods, kas Latvijas apstākļos ir par aukstu, tāpēc pumpuri nosals. Bet tad, pēc četriem gadiem, kādu ziemu paulonija vairs nenosala un pavasarī uzziedēja. Nu tā ziedējusi jau trīs gadus pēc kārtas.
Lielie, violetie, smaržīgie, pēc formas kampsim līdzīgie ziedi atveras pavasarī pirms koka lapu plaukšanas. Reizēm tā uzzied maija sākumā, bet pērn tas notika tikai jūnijā, jo bija auksts pavasaris. Pamazām birstot, paulonija zied trīs nedēļas. Neesmu mērījusi, bet domāju, ka koks izaudzis vismaz desmit metru augstumā. Taču tam ir diezgan mīksta miza – kad kaķis uzrāpjas stumbrā, to saskrāpē, un vienu pavasari miza saplaisāja.
Lielās lapas rudenī nokrīt, taču ir viegli savācamas. Lieku kompostā, bet tās arī ātri sakalst un var sadedzināt. Rudenī paulonijai ienākas sēklas, ko esmu izdāļājusi pa visu Latviju. Pirms ziemas saknes nesasedzu.
