Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Redzēt priedes dzīvžogos vai atsevišķos stādījumos nu jau ir ierasta lieta. Piedāvājums arī mūsdienās plašs – vairāki simti nosaukumu. Gan parastā priede (Pinus sylvestris), vienīgā Latvijā savvaļā augošā priežu suga, gan diezgan daudz introducēto sugu – melnā priede (Pinus nigra), kalnu priede (Pinus mugo), Eiropas ciedrupriede (Pinus cembra) un citas. Katrai sugai ir visai daudz šķirņu: lielākas, mazākas, izplestāku un kompaktāku vainagu, ar atšķirīgām skujām utt. Šie formēšanas un veidošanas principi der dažādām priedēm, taču vienmēr, iegādājoties jaunu skujkociņu, būtu jānoskaidro, cik ļoti konkrētajai šķirnei patiks, ja to regulāri frizēs.
Tāpat, ja zināms mērķis, kāpēc priede dārzā tiek stādīta, vajadzētu tam izvēlēties piemērotāko šķirni. Tā, piemēram, parastā priede nederēs dzīvžogam, tai tik intensīva cirpšana nepatīk. Savukārt kalnu, ciedru priedes un kompaktāk augošās šķirnes šādam mērķim būs vairāk piemērotas. Tāpat ir priedes, kuru patieso skaistumu vislabāk baudīt, nemēģinot tās par katru cenu apgriezt. Piemēram, ja priedei ir dekoratīvas, viļņotas vai ļoti garas skujas, mazā, noformētā čupiņā to skaistumu neredzēsi.
Formēšanas noteikumi
- Jo tuvāk dabiskajai formai priedei ļaus augt, jo mazāku piepūli prasīs tās kopšana. Un, jo mazāk to veidos un formēs, jo dabiskāks un dzīvīgāks būs augs.
- Ja izvēlies augu griezt – dari to saudzīgi, bet regulāri. Tad nebūs jāsatraucas, vai ir atbilstošais brīdis, regulāru pieformēšanu var veikt arī nelaikā.
- Pieaugums priedēm veidojas divas reizes gadā – tātad principā var rēķināties ar divām formēšanas reizēm. Bet tikpat labi var iztikt tikai ar vienu apgriešanas reizi vasaras otrajā pusē, pēc kuras pieaugums vairs nebūs tik liels. Superestētiem, kuri savos apstādījumos grib redzēt karalisko dārzu cienīgu priedi, jārēķinās pat ar trim apgriešanas reizēm gadā.
Augusts priežu formēšanai piemērots, jo tad pēc miera perioda jūnija beigās, jūlijā sākas otrā augšana. Taču atšķirībā no pavasara, šajā reizē pieaugums vairs nav tik intensīvs. Tātad griezuma daļas pietiekami ātri nomaskēsies, un pēc tam nebūs nepieciešams kaut ko papildus koriģēt. Pieaugums būs arī vienmērīgāks, īpaši, ja netiks nogriezts pārāk daudz. Tiesa, šogad dabā daudz kas norit nedaudz citādi, tāpēc ļoti iespējams, ka otrais augšanas periods jau ir pat garām.
Var arī izlauzt
Priedēm, tāpat kā citiem skujeņiem, labi redzams konkrētā gada pieaugums. Tas atšķirībā no jau pārkoksnējušās daļas, kura ir gaiši brūna, ir koši zaļa un stāvus augoša, izplestākām priedēm arī uz sāniem. Šo jauno dzinumu daļu var griezt ar šķērēm, var arī vienkārši nolauzt gandrīz pilnībā, atstājot tikai nedaudz. Piemēram, es savām kalnu priedēm nolaužu apmēram pusi no jauno dzinumu garuma. Tā priedītes veidojas to dabiskajā formā, tikai kompaktākas, atgādinot skuju mākoni. Ja priedei nevietā izšāvies kāds neiederīgs zars, to mierīgi var izņemt, kokam tas neko ļaunu nenodarīs.
Skujeņi vispār ir daudz izturīgāki nekā lapu koki.
Tie nemostas tik agri, nesulo tik daudz, tiem tūkstošiem gadu laikā ir izveidojušies dažādi aizsargmehānismi. Pat pārāk pārspīlēta griešana, neaizejot gan līdz plika stumbeņa galējībai, tiks sadziedēta. Regulāri pa kādam zariņam var izņemt visas sezonas laikā. Lai pieaugums būtu mazāks, griešanu labāk veikt pēc intensīvās augšanas. Ja robu nepieciešams ātrāk aizaudzēt, tas darāms agrāk pavasarī, pirms intensīvās augšanas perioda.
Ja gribas, lai priede saglabā blīvu vainagu līdz pat zemei, tad pirmais risinājums būtu atbilstoša šķirne, piemēram, ciedru priede. Ir arī dažādas kompaktas kalnu priežu šķirnes, zināmākās ir ‘Mini Mops’, ‘Mops’, zeltainā ‘Winter Gold’. Atliek vien iemest aci stādaudzētavu katalogos, un noteikti atradīsies kas piemērots. Otrkārt, var iet darbietilpīgāko ceļu, priedi regulāri veidojot un arī dzinumus retinot, līdzīgi kā to darām ar augļu kokiem.
Jārēķinās, ka cērpot un cērpot vainags kļūs blīvāks.
Tur, kur gaismas nav, ar laiku nav arī skuju. Un, ja to nav, tad kam tāds zars vajadzīgs – priede gribēs no tā atbrīvoties. Izplestākām šķirnēm šāda zaru zaudēšana var ievērojami sabojāt skatu. Tāpēc, ja gribas mazu bumbiņu, tad jāizvēlas atbilstoša šķirne, piemēram, jau pieminētās kalnu priedes ‘Mini Mops, ‘Mops’, nevis jāmēģina iemocīt ko lielu mazā bumbiņā.
Izvēloties priedei dārzā vietu, der atcerēties, ka to pārstādīt nebūs viegli. Jo tā jaunāka, jo, protams, izredzes lielākas, bet jābūt gatavam piedzīvot arī fiasko. Maz ticams, ka varēsi sagatavot tādu sakņu kamolu kā stādaudzētavās, kas paredzēts pārstādīšanai, bet dabiski priedei veidojas izplesta un sekla sakņu sistēma. Mēģinot to izrakt, daudz mazo saknīšu tiks nocirsts. Ja pēc pārstādīšanas var nodrošināt mitruma migliņu skujām, tad izredzes nedaudz palielinās, bet intensīvi laistīt gan nebūs lielas jēgas.
Tāpat vienmēr der atcerēties par dabiskajiem apstākļiem, kādos priedei patīk augt. Skābāka, caurlaidīgāka augsne tai noteikti ir tīkamāka. Priede gan ir izturīga un spēj pielāgoties pat ļoti ekstrēmiem augšanas apstākļiem, piemēram, purvos, taču rezultāts nez vai būs kuplojošs koks. Savukārt piemērotā augsnē un augšanas apstākļos pieaugums būs lielāks un augs būs veselīgāks.
Šur tur dārzos mana priedes, no kurām izveidotas ģeometriskas figūras. Lai tādas veidotu, pirmkārt, jāizvēlas formai atbilstoša priedes šķirne, otrkārt, kociņu jāsāk veidot jau no mazotnes.
No priedēm var veidot ļoti skaistu dzīvžogu, taču ne tradicionālo kvadrāta vai ovālveida, bet neregulāras formas, tikai mazliet priedes pieformējot. Tā var eksperimentēt ar melnajām priedēm, ciedru priedēm, kurām sudrabainas, mīkstas skujas, un kalnu priedēm, ļaujot tām augt un veidot ļoti efektīgus viļņus.
Populārākie raksti
