Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Raksts no žurnāla Mans Dārzs 2023. gada jūnija numura
Konsultē Gunita Šķupele, Valsts augu aizsardzības dienesta Karantīnas departamenta direktore.
Kas slimo?
Patiesībā baktērija Erwinia amylovora, kas izraisa bakteriālo iedegu, izplatās jau krietni agrāk – augu ziedēšanas laikā ar vēju, kukaiņiem, bitēm un putniem, kuri to no inficētā koka pārnes uz citiem saimniekaugiem. Ziedēšanas laikā baktērijas caur ziedlapiņām piekļūst augam, un notiek tālāka inficēšanās. Baktērijai patīk silts un mitrs laiks. Tā sāk vairoties un pazīmes izpausties, kad diennakts vidējā temperatūra ir virs plus 15 grādiem. 20–25 grādu siltumā un mitrumā koki pēc pirmo pazīmju parādīšanās var aiziet bojā jau pāris nedēļu laikā. Agrāk uzskatīja, ka Latvijā nav tik silts, lai tas notiktu tik ātri, taču, mainoties klimatam, baktērija kļūst arvien agresīvāka un izplatās ātrāk. Latvijā bakteriālo iedegu pirmo reizi konstatēja 2007. gadā Zemgalē. Pēdējo divu gadu laikā tā visvairāk atklāta Dienvidkurzemē, Nīcas un Otaņķu pagastā.
Saimniekaugi, kas var inficēties ar bakteriālās iedegas izraisītāju, ir ābeles, bumbieres, krūmcidonijas, klintenes, pīlādži, vilkābeles, korintes, parastās cidonijas, arī tādi mazāk pazīstami augi kā mespili, ugunsērkšķi, Dāvida fotīnijas, eriobotrijas. Ar šo slimību neslimo ķirši, kaut gan var būt ļoti līdzīgas pazīmes.
Kā atpazīt?
Slimībai var būt gan ļoti izteikti un pamanāmi simptomi, gan latentā jeb slēptā forma. Ieņēmīgākajiem saimniekaugiem pazīmes siltā un mitrā laikā mēdz parādīties un attīstīties ļoti strauji.
Aizdomās turēt bakteriālo iedegu liek tādas parādības kā zaru galu nokalšana, lapu brūnēšana kokos, lapas mēdz sačokuroties, bet nenokrīt. Koki var izskatīties kā apdeguši vai apsaluši, jaunie dzinumi kļūst brūni, un zaru galos veidojas āķim līdzīgs izliekums. Slimība bojā arī koku mizu – tā uzpūšas, plaisā un kļūst brūngansarkana. Pirmās pazīmes mēdz parādīties jauno zaru galos un uz atvasēm. Kad ir ļoti liela invāzijas pakāpe, no augļiem var izdalīties eksudāts – pienbalts vai dzeltens šķidrums.
Pierāda tikai ar analīzēm
Vizuāli bakteriālo iedegu nav iespējams atšķirt no citām bakteriālām slimībām, piemēram, Pseudomonas syringae. Pateikt, vai augi ir inficējušies tieši ar bakteriālo iedegu, var, tikai augu paraugus testējot laboratorijā. Tāpēc, ja rodas aizdomas par augļu koku iedegu, jāzvana Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD). Tā inspektors veiks pārbaudi un noņems paraugus, kurus nosūtīs testēšanai Nacionālajai fitosanitārai laboratorijai, kas ir vienīgā Latvijā, kurā drīkst testēt karantīnas organismus, tai skaitā bakteriālo iedegu. Paraugu ņemšana un testēšana ir bez maksas, un VAAD inspektori pārbaudes veic visās vietās, nešķirojot, vai tas ir komercdārzs, privāts dārzs vai apstādījumi sabiedriskā vietā.
Slimos iznīcini!
Konstatējot slimību, tiek noteikti fitosanitārie pasākumi, proti, kas jādara un kādi ierobežojumi nepieciešami, lai baktērija neizplatītos tālāk. Tāpat trīs kilometru rādiusā ap inficēto vietu jeb perēkli tiek noteikta buferzona, kurā VAAD veic pastiprinātas pārbaudes, lai saprastu, vai bakteriālā iedega ir izplatījusies plašākā teritorijā. Buferzonā tiek noteikti ierobežojumi – saimniekaugu ziedēšanas laikā un divas nedēļas pēc noziedēšanas nedrīkst pārvietot bišu stropus.
Tā kā augu aizsardzības līdzekļu pret šo kaiti nav, konstatējot baktēriju, vienīgais veids, kā ar to cīnīties, ir izcirst un sadedzināt inficētos kokus. Aplami ir domāt, ka to izdosies apkarot, apgriežot zarus, – gluži otrādi, tas radīs vēl lielāku baktērijas izplatīšanās risku ar inficētiem darbarīkiem. Baktērija nekur nepazūd, pēc laika parādīsies jaunas pazīmes un izplatīsies apkārt esošajos kokos. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, ja dārzā konstatēta bakteriālā iedega, visi saimniekaugi jāiznīcina 10 metru rādiusā ap inficēto koku, bet komercdārzā no katra inficētā auga uz katru pusi divi koki ne mazāk kā piecu metru attālumā. Taču nekādā ziņā kokus nevajadzētu sākt iznīcināt pēc pašu iniciatīvas, jo, iespējams, tiem ir cita kaite, piemēram, parastā puve, ko var ārstēt.
Kā izvairīties?
Bakteriālās iedegas profilaksei ir svarīgi pirkt stādus tikai reģistrētās stādaudzētavās, kurās ir veiktas oficiālās pārbaudes, tai skaitā ņemti paraugi, lai noteiktu slēpto baktērijas infekciju. Par atbilstību šīm prasībām liecina auga pase, kurai jābūt pievienotai katram stādam vai nedalāmam stādu saišķim. Augu pasē blakus Eiropas Savienības karogam jābūt norādei Augu pase-AZ/Plant passport PZ ERWIAM. Tas nozīmē, ka stādi ir audzēti vai nu aizsargājamā zonā (Latvija, Lietuva, Igaunija, Somija u. c.) vai buferzonā, kur veic Latvijas prasībām atbilstošas pārbaudes un ņem paraugus. Piemēram, Polijā ir tikai 17 stādaudzētavas, kas atzītas par atbilstošām. Par konkrēto stādaudzētavu atbilstību Polijā jāinteresējas VAAD. Latvijā katra stādaudzētava ir pārbaudīta.
Atlīdzība par iznīcinātajiem augiem
Ministru kabineta 2021. gada 20. aprīļa noteikumi Nr. 255 paredz kompensāciju cietušo dārzu īpašniekiem.
- Ābeles un bumbieres – 68,30 eiro par koku.
- Dekoratīvie krūmi – 42,69 eiro par krūmu.
- Cidonijas, krūmcidonijas, pīlādži, klintenes, vilkābeles, korintes, mespili, ugunsērkšķi, Dāvida fotīnijas, eriobotrijas – 12,81 eiro par krūmu vai koku.
- Dzīvžogs – 12,81 eiro par metru.
Svarīgi!
Ja ir aizdomas par bakteriālo iedegu, zvani Valsts augu aizsardzības dienestam!
- Rīgā – 20219144
- Vidzemē – 26337989
- Latgalē – 29337950
- Kurzemē – 26337064
- Zemgalē – 29137472 h Bakteriālā iedega ābelei.
Fakti
- Bakteriālās iedegas pirmsākumi meklējami Ziemeļamerikā 19. gadsimtā, bet jau 20. gadsimta 60. gados tā ieceļoja Eiropā. Vispirms slimība konstatēta Anglijā, tad lēnām izplatījās pārējā Eiropā – Nīderlandē, Dānijā, Polijā.
- 2013. gadā bakteriālā iedega jau bija nodarījusi postījumus lielākajā daļā no 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī Norvēģijā, Ukrainā, Armēnijā.
- Bakteriālā iedega ir konstatēta arī Āzijas valstīs (Jordānijā, Libānā) un Āfrikā (Ēģiptē).
