Abonē SANTA+ un saņem astrologa prognozi savam nākamajam gadam!
ABONĒT!
  • Plānojam apgaismojumu dārzā un pagalmā. Ko izvēlēties?

    Dārzs
    Lauma Lūse-Kreicberga
    Šodien
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: shulers / Shutterstock
    Izgaismojot dārzu, varam radīt tajā maģisku noskaņu. Šobrīd gaismekļu piedāvājums veikalos ir tik plašs, ka burtiski acis žilbst, – katrs var atrast sev visvairāk piemēroto risinājumu, kā tumsu pārvērst gaismā. Taču varbūt ir vērts padomāt ilgtspējīgāk? 

    Konsultē Ieva Znotiņa,  ainavu arhitekte, Jānis Škutāns, uzņēmuma Gaismas stils apgaismojuma nodaļas vadītājs.

    Pievērs uzmanību parametriem

    Ainavu arhitekte norāda, ka ar apgaismojuma palīdzību var pagarināt dārza izmantošanu diennakts tumšajā laikā – izcelt augu faktūras, struktūru, ēku arhitektūru, fasādi, celiņus un citus elementus. Noteikti ir vērts izgaismot ieejas zonu, ēkas durvis, kāpnes, atvieglojot iešanu tumsā un padarot šo vietu drošāku. «Apgaismojums dārzā ir vēl viens slānis ainavu arhitektūrā – izgaismojot augu grupas, krūmus un kokus, var iegūt papildu dimensiju teritorijai,» uzskata Jānis Škutāns. Tāpēc par apgaismojumu vajadzētu domāt, jau dārza plānojot un projektējot. «Turklāt apgaismojuma projektēšana nemaz nav tik vienkārša, kā varbūt varētu šķist,» uzsver Ieva Znotiņa. «Ir jāņem vērā dažādi aspekti, piemēram, jauda, apgaismojuma laukums, gaismas tonis, gaismas krišanas leņķis, uzstādīšanas attālums atkarībā no mērķa un jaudas, montāžas iespējas. Projektējot apgaismojumu, ir jāveic aprēķini un modelēšana.» Jānis Škutāns piebilst, ka projektēšanas procesā svarīgi ir arī vēl daudzi citi parametri, piemēram, gaismas krišanas platums, optikas veids, arī gaismas temperatūra, kas var būt siltāka vai vēsāka: «Dzīvojamo māju ārtelpā, tāpat kā iekštelpās, iesakām izmantot siltākus spektrus (ap 2700–3000 Kelvinu), lai padarītu noskaņu mājīgāku un patīkamāku. Tomēr tas nav universāls ieteikums, jo ir augu grupas (piemēram, skujkoki – priedes, egles), kas labāk izskatās ar vēso gaismu.» Vēl viens parametrs ir krāsu izšķirtspēja, kam īpašu uzmanību pievērš interjerā un arī lielveikalos, kur tiek izvietotas krāsainas drēbes, taču arī dārzā krāsu izšķirtspēja­i ir jābūt augstai (CRI indekss: 90–95), lai augu grupas naktī izskatītos līdzīgi kā dienas gaismā. Īpaši liela uzmanība jāpievērš sarkanajam spektram. Ja dārzā ir rožu krūms vai citi ziedi sarkanos toņos, tad augsta gaismas izšķirtspēja nodrošina to, ka ziedi tumsā izskatās tikpat sulīgi un dzīvīgi kā dienas gaismā. Izvēloties gaismekļus, būtiska nozīme ir arī to izmēram un dizainam, pielāgojot apgaismojumu ēkas arhitektūrā izmantotajiem elementiem. 

    Ko izgaismot jaunā dārzā?

    Laikā, kad dārzs vēl jauns, varbūt šķiet, ka īsti jau nav, ko izgaismot, – augi ir tikko iestādīti, pavisam nelieli. Taču ainavu arhitekte Ieva Znotiņa atgādina, ka ziemcietes jau otrajā gadā pēc stādīšanas parādīs sevi visā to krāšņumā, tāpēc ziemciešu stādījumus lieliski var izgaismot ar zemajiem apgaismojuma elementiem (stabiņiem). Viņa arī iesaka jaunā dārzā iestādīt vismaz vienu dižstādu – tas kļūs par dominējošu akcentu dārzā, ko varēs arī izgaismot, piemēram, ar prožektoru no apakšas, izceļot koka struktūru, ļaujot zarojumam un lapojumam papildus veidot ēnas. Līdzīgi kā akcentaugu var izcelt arī kādu skulptūru, arku, atsevišķas augu grupas vai krūmu stādījumus, uz ko vēlamies vērst skatu.

    Nepārspīlē ar apgaismojumu

    «Apgaismojumam dārzā ir ļoti liela nozīme noskaņas radīšanai, taču ar to nedrīkst arī pārspīlēt. Ja viss dārzs būs izgaismots, zudīs tā noslēpumainība,» uzsver ainavu arhitekte Ieva Znotiņa. Arī uzņēmuma Gaismas stils apgaismojuma nodaļas vadītājs Jānis Škutāns atgādina, cik svarīgi atrast līdzsvaru, lai dārzu nepadarītu pārāk gaišu: «Lauku vidē apgaismojumam ir jābūt minimālam, gaumīgam – vien tik, lai varētu redzēt augu tekstūras, iezīmētu teritorijas robežas vai, piemēram, dīķa malu un netraucētu meža putniem un dzīvniekiem. Arī tad, ja apkārt ir citas mājas, svarīgi ar gaismām nepārspīlēt un raudzīties, lai tās netraucē kaimiņiem. Reizēm dārzos gaismas virtenes mirdz tik spilgti, ka nevar redzēt zvaigznes debesīs, bet privātmāju fasādes izgaismotas tikpat spilgti kā biroju ēkas pilsētvidē, ļoti kontrastējot ar tumsu apkārt un ap māju radot tā dēvēto gaismas piesārņojumu.»

    Cenu amplitūda milzīga

    Dārza izgaismošanai var tikt izmantoti iebūvētie gaismekļi, zemie apgaismojuma stabiņi, prožektori, laternas, lentveida risinājumi, gaismas virtenes… «Biežāk izmantotais risinājums mūsu projektos ir prožektori, kas tiek stiprināti uz mietiņiem, tie ir askētiski un maza izmēra. Var būt arī zemē iebūvējami risinājumi, kurus integrē segumā vai zālienā, – ar augšup vērstu staru vai asimetrisku staru, piemēram, vienmērīgai dzīvžoga izgaismošanai pa perimetru. Nereti tiek izmantota arī tā sauktā, mazā arhitektūra, piemēram, soliņš vai celmam līdzīgs eksterjera elements, kas izkliedē gaismu apkārt, kā arī citi dažnedažādi dekoratīvie elementi, piemēram, smilgām līdzīgi gaismekļi,» stāsta Jānis Škutāns.

    «Vēlme ārtelpu izgaismot ir daudziem, un realitāte liecina, ka vairums cilvēku Latvijā, izvēloties gaismekļus, skatās uz cenu, nepievēršot tik lielu uzmanību tam, cik ilgi gaismeklis kalpos,» novērojis apgaismošanas speciālists. «Priekšstats, ka gaismekļi ir lēti, veidojas, aplūkojot piedāvājumu būvniecības preču veikalos, kur visbiežāk nopērkami zemas kvalitātes Ķīnas ražojumi vai mazliet augstākas kvalitātes Eiropas izstrādājumi, kas tāpat tiek ražoti Ķīnā un piemēroti lietošanai dienvidu valstīs, bet ne mūsu ziemas mainīgajiem apstākļiem.» Jāņem vērā, ka uz gaismekļa korpusu aktīvi iedarbosies lietus, saule, sniegs un putekļi un šo uzbrukumu ilgtermiņā var izturēt tikai augstas kvalitātes gaismekļi, kas var maksāt pat ap 200 eiro gabalā, taču tos varēs lietot desmit, piecpadsmit gadu un pat ilgāk. Ja ir vēlme izveidot ne tikai praktisku, bet arī dekoratīvu dārza apgaimojumu, kas turklāt būtu saskaņots ar ēkas arhitektūru un ieturēts vienotā sitlistikā, jārēķinās ar nopietnām investīcijām. Minimālā projekta summa ir ap 2500 eiro, taču šāda pārdomāta apgaismojuma sistēma dos iespēju ērti orientēties dārzā tumšajā diennakts laikā un pilnībā izbaudīt tā noskaņu. 

    Zini! Visiem gaismekļiem, kas atrodas ārtelpā, ūdensizturības klasei ir jābūt vismaz IP44. Jānis Škutāns gan piebilst, ka tas ir minimums un tādus gaismekļus labāk izmantot tikai terasei, bet atklātai videi meklēt tādu apgaismojumu, kam ūdensizturības klase ir IP65.

    Plāna maiņa – gribu izgaismot!

    Daudzi, iegādājoties īpašumu, grib veidot dārzu paši. Visbiežāk – bez plāna, bez vīzijas, laika gaitā vienus augus papildinot ar daudziem citiem, pārstādot un mainot vietām. Kad beidzot dārzs ieguvis kaut kādas aprises un skaistumu, izrādās, ka pusgada garumā to neviens neredz, jo dārzs ir paslēpies piķa melnā tumsā – un tad aktualizējas vēlme savu dārzu izgaismot. «Klienti pie manis vēršas pēc palīdzības projektēšanas jautājumos dažādās dārza gatavības stadijās, arī tad, kad dārza pamats jau ir izveidots, bet nepieciešami uzlabojumi. Ja šajā brīdī ir vēlme ierīkot apgaismojuma sistēmu, jārēķinās, ka var būt lieli pārplānošanas darbi, jāparedz, kur un kā tiks izvietoti elektrības kabeļi. Tas nozīmē arī reālu dārza uzrakšanu,» skaidro Ieva Znotiņa. Jānis Škutāns uzsver, ka gatavā dārzā vienmēr būs daudz izaicinošāk meklēt labāko risinājumu kabeļa ievietošanai zemē nekā jaunā dārzā, kas vēl ir tikai projektēšanas stadijā. Apgaismošanas speciālists zina stāstīt, ka reizēm ir situācijas, kad par labāku risinājumu tiek uzskatīts solārais apgaismojums, taču savos projektos viņš to neizmanto, jo uzskata to par plašpatēriņa risinājumu, kas, lai gan it kā ir universāls, tomēr neder nekam. Tiesa, ja dārzā nav iespējams izvilkt kabeli, tad gan solārais apgaismojums kļūst par vienīgo iespējamo risinājumu. Tādā gadījumā ieteicams meklēt pēc iespējas kvalitatīvu gaismekli, kuram ir garantija un ilgtspēja, tomēr jāņem vērā, ka baterija solārajam gaismeklim tāpat ar laiku degradēsies. «Jārēķinās arī ar to, ka solārie gaismekļi nebūs arī tik askētiski, glīti un nemanāmi, jo uz tiem nepieciešams vēl izvietot saules paneli,» skaidro Jānis Škutāns. Ainavu arhitekte nav tik ļoti kategoriska, turklāt izmaksu ziņā solārie gaismekļi daudziem šķiet pievilcīgāki: «Es gan neieteiktu dārzā izvietot izgaismotus dārza rūķus, sēnes un citus objektus. Mūsdienās var atrast daudz skaistākus – askētiskākus, ne tik skaidri nodefinētus – risinājumus, kas dārzā radīs īpašu noskaņu, bet nepiešķirs tam bērnišķību.»

    Un ko darīt šoziem?

    Ziema nav piemērots laiks kabeļu izvietošanai zemē un arī gaismekļu montāžu nav ieteicams veikt mitros un aukstos laikapstākļos, taču šobrīd var izplānot, kādu tieši apgaismojuma sistēmu vēlies, lai pavasarī varētu uzsākt montāžas darbus. Ja ir vēlme jau šajā sezonā izgaismot dārzu, Jānis Škutāns iesaka iegādāties pārvietojamās lampas – dekoratīvu stāvlampu vai sfēru, kas var kalpot kā instalācija un kam ir savs ārējais kabelis, kuru var pievienot āra rozetē. Nopērkamas arī pārvietojamās akumulatora lampas, kas ir mitruma drošas un darbojas ilgāk nekā desmit stundas. Piedāvājums veikalos ir plašs – daudzveidīgi dizaini dažādās cenu kategorijās. 

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē