Gurķiem patīk, ka tos aptekā! Var veidot siltas dobes, apakšā liekot salmus un kūtsmēslus. Var nosegt augsni ar melno plēvi, lai tā ātrāk iesilst. Stādījumus sedz ar agrotīklu. Ierīko aizsargstādījumus (dilles!), lai gurķus pasargātu no stipra vēja. Veido lecektis, audzē siltumnīcā. Taču, saki, ko gribi, uz lauka audzētam gurķim, kurš sasmēlies sauli, ir pavisam cita garša!
Vēl viens variants, kā padarīt gurķa dzīvi tīkamāku, ir audzēt tos vertikāli, tikai jāizvēlas no valdošajiem vējiem pasargāta vieta. Vertikālajai audzēšanai ir vairākas priekšrocības – augi ir labāk apgaismoti, labāk vedinās, mazāk izplatās slimības. Ražu ir vieglāk novākt, un paši gurķi ir tīri. Novērots arī, ka vertikāli augošie ražo dāsnāk. Un galu galā – ietaupās dobju vieta!
6 iespējas
- Līdz pat 1,5 m augstas špaleras. Zemē iedzen divus mietus, pārliek pāri līsti, pie kuras augus uzsien kā siltumnīcā.
- Dārzā, kurā maz vietas, izveido gurķu arku, izmantojot mietus un izturīgu dārza žogu ar režģiem. Zem arkas paliek vieta, kur iestādīt salātus un spinātus.
- Uztaisa pusmetru augstu sētiņu un tam pārliek pāri gurķu stublājus.
- Audzē piramīdā. Apļveida dobes centrā iedzen metāla mietu, galā piesien, piemēram, 10 auklas, kuras nostiepj uz visām pusēm līdz dobes malai, nostiprina. Tur arī iestāda 10 gurķu dēstus, kas pa auklu vīsies augšup.
- Var 60–70 grādu slīpumā nostiept tīklu, sākumā nedaudz palīdzot gurķim uz tā pakāpties, bet vēlāk tas turēsies pats ar savām stīgām.
- Audzē 200 litru metāla mucā, kurai apakšā izgriezts caurums ūdens notecei. Mucu piepilda ar zemes, kūtsmēslu, bagātinātas kūdras un komposta kārtām, iestāda 8 gurķu dēstus. Muca saulītē uzsilst un šo siltumu atdod augiem. Ja paredzēts mucu novietot uz bruģa, pirms tam der tai apakšā palikt saplāksni ar pieskrūvētiem četriem ritenīšiem. Arī saplāksnī jāizzāģē caurumi ūdens notecei no mucas. Pēc tam mucu var noslēpt, izveidojot no dēļiem dekoratīvas sienas. Vēlams, lai tās būtu nedaudz ar vertikālu slīpumu. Lai gurķiem vieglāk stiepties uz leju – kā braucot ar ragavām no kalniņa, nevis uzreiz pa taisnu sienu.
Noteikti arī pabaro
Gurķus āra dobēs izstāda pēc pavasara salnām, un dažkārt tās uznāk pat jūnija sākumā. Lai augiem nodrošinātu visas nepieciešamās barības vielas, pārmaiņus jāizmanto dažādi mēslošanas līdzekļi. Noteikti pamīšus ar kompleksajiem minerālmēsliem, jālieto kalcija nitrāts, bet, pērkot kompleksos minerālmēslus, jāizvēlas tādi, kuru sastāvā ir arī magnijs un kur slāpeklis un kālijs ir aptuveni vienādā daudzumā. Sākumā var izmantot ūdenī šķīstošo minerālmēslojumu ar NPK 18:18:18, bet vēlāk, lai veicinātu augļu aizmešanos, NPK 12:12:36. Ja rodas mikroelementu trūkums, gurķus piebaro caur lapām ar Omex Bio-20. Gurķi aug un ražo vairākus mēnešus, tāpēc papildmēslošana jāturpina visu šo laiku. Ražas laikā tie patērē arī ļoti daudz ūdens, tāpēc būtu labi gurķus 2–3 reizes nedēļā laistīt. Neizmato aukstu ūdeni no dziļurbuma! Vispirms to paturi traukos, lai sasilst. Vai – krāj lietus ūdeni.
Kuru barības vielu gurķim trūkst?
- Slāpeklis (N) – dzeltē vispirms vecākās, apakšējās lapas, tad arī augšējās. Dzeltē un birst mazo gurķīšu aizmetņi.
- Forfors (P) – jaunās lapas ir mazas, tumši zaļas, vecākās lapas ir cietas, malas ritinās uz augšu. Bieži fosfora augsnē ir pietiekami, bet, ja tā ir auksta, augs nespēj fosforu uzņemt.
- Kālijs (K) – vecāko lapu malas dzeltē, pakāpeniski visa lapa kļūst dzeltenzaļa. Kālija deficīts parādās arī sabiezinātos stādījumos, jo gurķiem trūkst gaismas.
- Kalcijs (Ca) – dzeltē jauno lapu galiņi. Ja kalcija ļoti, ļoti trūkst, atmirs auga galotnītes. Augļiem parādās spici galiņi. Augs zaudē spēju pretoties sēnīšu slimībām, tāpēc attīstās dažādas puves.
- Magnijs (Mg) – dzeltē vecāko lapu plātne, zaļas paliek tikai dzīslas.