Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tradicionāli kapu kopiņas apsedz ar egļu zariem… Taču tā nav visai gudra padarīšana. Paskaidrošu, kāpēc. Pirmkārt, ja uz kopiņas aug un tiek apsegti mūžzaļie augi, piemēram, laimiņi vai kapmirtes, tie zem skuju smaguma izsūt. Stiprs sals pēdējā laikā Latvijas ziemās ir labi, ja pāris nedēļu, augstākais – mēnesi. Pārsvarā tomēr gaisa temperatūra turas ap nulli vai ir pat plusos, un tas kombinācijā ar skuju mētelīti rada augiem gluži vai siltumnīcas apstākļus un diskomfortu.
Tāpēc tie pavasarī var nīkuļot un neizskatīties ne uz pusi tik glīti, kā paredzēts. Atzīšos, šī iemesla dēļ es pati uz ziemu nesedzu rozes, jo ne vienmēr, iestājoties siltumam, skujas var pagūt aši novākt. Un, ja tas nav iespējams dārzā, tad kapos, kas nereti atrodas vairākus desmitus kilometru tālu no dzīvesvietas, vēl jo mazāk! No stādaudzētāju viedokļa segšana gan ir pat ļoti apsveicama – augi izsūt, iznīkst, tāpēc vietā jāpērk jauni.
Otrkārt, skujas kapos, laikus nenovāktas, pavasarī nobirst, ir grūti savācamas, turklāt vēl lieki skābina augsni.
Vienīgā situācija, kad piekrītu skuju likšanai uz kapa kopiņas, ir, ja vasarā apmales ierobežotajā laukumā aug vasaras puķes, bet uz ziemu augsne paliek tukša. Tad, jā, glītākam skatam var saspraust zemē skuju zariņus, tikai jāatceras novākt, pirms tie paspējuši nobirt.
Un tomēr – es skuju vietā iesaku kapus ieziemot citādi, interesantāk.
Lūk, dažas idejas, kas noderēs, ja pēc vasaras puķu novākšanas kapu kopiņa paliek plika:
- Stādi viršus.
Tie tagad veikalos un tirgos ir visdažādākajās krāsās un izmēros – balti, rozā, tumšāk violeti… Virši labi pārcieš salu un būs glīti līdz pat pavasarim. Turklāt tos novākt būs vieglāk nekā skujas. - Ciklamenas jeb alpu vijolītes.
Tiesa, kapiem visai padārgs pasākums (viens vidēja izmēra podiņš maksā ap 4 eiro), bet izskatīsies labi. - Atraitnītes.
Jā, jā, jau rudenī! Tā ir lieta, ko daudzi Latvijā nezina un par ko smīkņā, bet – atraitnītes, kā jau aukstuma izturīgas puķes, tiešām var stādīt jau rudenī, tad tās pārziemo un līdz martam rotā kapus. Parasti atraitnītes saistās ar pavasari, tās kapos ierasts stādīt aptuveni maijā, bet patiesībā es teiktu, ka tā tad ir izmesta nauda, jo atraitnīšu īstais laiks ir marts, aprīlis. Ja arī ziemā uznāks stiprs sals, atraitnītei, kas izaudzēta pareizi (nav turēta siltumnīcā, bet augusi dārzā un pirkta āra pārdošanas laukumos), nekas slikts nenotiks. Atraitnītes savos ģimenes kapos Kurzemē uz ziemu stādu arī pati. - Krizantēmas.
Teorētiski var stādīt podu krizantēmas, arī tām aukstums nekaitēs, taču tām var nepatikt rudenīgais mitrums, lietavas, tad ziedu pogaļas sāk pelēt un vairs nav tik izskatīgas.
Ja tomēr gribas uz kapiem likt skujas…
…tad kā alternatīvu egļu skujām ieteiktu izvēlēties kādu no šiem variantiem.
- Baltegļu skujas – tiesa, tās pie mums nav tik populāras un līdz ar to arī tik brīvi pieejamas kā egles, toties skujas balteglēm nebirst nemaz. Tā arī būs laba izvēle, ja kapi ir tālu no dzīvesvietas un uz tiem nesanāk bieži aizbraukt, jo kapu kopiņas apsegums stāvēs līdz pat vasaras karstumam.
- Priežu skujas – ja tavā pusē aug priedes un ir pieejami to zariņi, lūdzu. Bet teikšu, kā ir, – to zariņi nebūs tik izturīgi pret biršanu kā balteglēm, tomēr labāks variants nekā parasto egļu skujas.
- Kadiķu zari – interesants risinājums, ja vien kadiķis ir pa rokai un kapu kopiņu, kuras gribas apsegt, nav daudz.
Kā pasargāt kapos augošos skujeņus un citus kokus?
Ja ir bažas, ka pie tiem ziemā nāks mieloties stirna vai zaķis, labāk apstādījumus nevis aptīt ar neglītu plēves maisu, bet apstrādāt ar speciāliem līdzekļiem, piemēram, Trico ūdens emulciju vai Plantskydd pulveri. Tā aromāts bojās meža zvēru apetīti, un tie nerādīsies ne tuvumā.
