Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kādam jābūt iesācēja zirgam?
Tam jābūt atsaucīgam un gatavam sadarboties, turklāt arī atbilstoši sagatavotam. Tas nozīmē, ka dzīvnieks klausa pamata vadības līdzekļiem (jātniekam piesitot kājas pie tā sāniem, dodas uz priekšu; pievelkot pavadu – apstājas un pagriežas tajā virzienā, kā tam norāda ar pavadu). Vienlaikus ir labāk, ja zirgs nav pārāk jutīgs vai temperamentīgs. Pretējā gadījumā jebkura jātnieka kļūda – netīšām spēcīgāk piesistas kājas, līdzsvara zudums vai pievilkta pavada – var tikt uztverta kā signāls vai pat pārlieku satraukt zirgu. Jebkurā gadījumā tas var būt bīstami jātniekam. Vēl viens būtisks aspekts ir zirga gaita. Nav svarīgi, vai tā ātrāka vai lēnāka, galvenais – gaitai jābūt līganai un vienmērīgai.
Kā sākt?
Zirgi ir izteikti bara dzīvnieki, un to savstarpējās attiecības ietekmē noteikta hierarhija. Normālos apstākļos cilvēku tie uztver kā bara locekli ar noteiktu statusu tajā (izņēmums ir zirgi, kam bijusi negatīva pieredze attiecībās ar cilvēku, – tie viņu var uztvert arī kā plēsīgu mednieku). Ja cilvēkam neizdodas šajā hierarhijā ierindot sevi augstāk par zirgu, viņa signāli var netikt ņemti vērā. Teiksim, slinkāks zirgs var atļauties vienkārši ignorēt norādes, cits var pat izrādīt nepatiku un brīdināt jātnieku, pieglaužot ausis, paceļot pakaļkāju. Ja runa ir par svētdienas jātnieku, parasti pakalpojuma piedāvātājs zirgu jau ir apseglojis. Pirmajā reizē tas der, tomēr turpmākajās nodarbībās palūdz zirgu notīrīt un saseglot pats. Tā tu iepazīsi un sāksi izprast zirga uzvedību, ķermeņa valodu, citādi pirmajās reizēs nereti var sabiedēt pat tas, ka dzīvnieks noliec galvu vai papurina to. Sākumā vēlams, lai zirgs ik nodarbību ir viens un tas pats, lai prasmes vari papildināt ar vairāk vai mazāk zināmu dzīvnieku. Vēlāk jau pieredzi vari dažādot, mēģinot jāt arī ar citiem zirgiem.
Uzkāpšana
Pirmais uzdevums – tikt zirga mugurā.
Citi lasa
Kā to pareizi izdarīt?
- Jātnieks ar sānu nostājas pie zirga, ar skatu pret zirga asti.
- Tad pagriež kāpsli pret sevi, paceļ un ieliek tajā kreiso kāju līdz pēdas platākajai daļai, un ar kreiso roku pieturas pie priekšējā seglu loka, ar labo – pie pakaļējā seglu loka. (Ar kreiso roku var pieturēties arī pie zirga krēpēm – tās nav pielīdzināmas cilvēka matiem un zirgam nesāp, kad pie tām pieturas.)
- Tam seko kārtīgs atspēriens un jātnieks, pie segliem pieturēdamies, velk sevi uz augšu, labo kāju ceļot pāri zirga mugurai.
- Visā šajā procesā jātnieks pagriežas ar skatu pret zirga galvu un ideālā gadījumā viegli iesēžas seglos. Jo smagāka iesēšanās seglos, jo lielāks trieciens zirga mugurai, un, lai gan pirmajās reizēs tas ne vienmēr izdodas, vajadzētu censties to izdarīt arvien līganāk.
- Kad jātnieks ir seglos, ar trenera palīdzību tiek sameklēts otrs kāpslis. Labs risinājums (ne tikai iesācējiem) ir kāds paaugstinājums, uz kura pakāpties. Stereotipam, ka tas der tikai sliņķiem vai jātniekiem krietnos gados, nav pamata, jo, šādi uzkāpjot, slodze zirga mugurai ir mazāka. Turklāt iespējams izvairīties no citām iesācējiem raksturīgām kļūdām, piemēram – purngals netiek bakstīts zirgam sānos.
Vispirms – uz stāvoša zirga
Kad esi ticis zirgā, ar trenera palīdzību tavs ķermenis – dibens, kājas, ķermeņa augšdaļa – tiek salikts savā vietā. To dara uz stāvoša zirga, un lielākoties, zirgam izkustoties, visa perfektā poza ir vējā. Par to gan nevajadzētu raizēties – zirgam kustoties, jātnieks tiek izsists pa kādam centimetram uz vienu vai otru pusi un, kamēr līdzsvars vēl nav iegūts, tas ir normāli. Turklāt pirmajā nodarbībā būtiski ir nepārslogot jauno jātnieku ar lielu daudzumu teorētiskas informācijas vai pārlieku augstām prasībām. Labāk būs, ja treneris ļaus sēdēt zirga mugurā, izjust tā kustības un visas kļūdas izlabos pamazām.
Pirmie soļi
Pirmā un svarīgākā lieta, kas jāapgūst, – kā pielāgot savu līdzsvaru zirga līdzsvaram un kustībām. Uz stāvoša zirga problēmu noturēt līdzsvaru nav, un, ja zirgs kustētos līdzīgi kā divritenis vai motocikls, par šādiem jautājumiem vispār runāt nevajadzētu. Taču, zirgam pārvietojoties, viņa ķermenis kustas ne tikai uz priekšu, bet arī uz augšu un leju, un nedaudz uz sāniem – jātniekam ir jāiemācās kustēties līdzi. Mērķis ir novērst jebkādu lēkāšanu zirga mugurā, tā vietā panākot izsēdēšanu līdzi. Laiks šo iemaņu apgūšanai katram ir individuāls. Tomēr pretimnākošāk no trenera puses būtu sākumā jātnieku apmācīt kordā (zirgs kustas garā pavadā jeb kordā pa apli (15–20 m), trenerim atrodoties tā vidū. Šādi treneris var kontrolēt zirgu, vienlaikus instruējot jātnieku. Tikmēr jātnieks var domāt tikai par to, kā viņš sēž, nevis par to, kur tagad jāiet un kā zirgu vispār piedabūt uz turieni iet.
Kā jātnieka ķermenis darbojas, zirgam soļojot?
Kad zirgs liek labo pakaļkāju uz priekšu, arī jātnieka gurnu labā puse šūpojas uz priekšu (tas pats – ar kreiso pakaļkāju). Būtībā soļos jātnieks zirga mugurā ar gurniem veic tādas pašas kustības, kādas cilvēks veic ejot. Jājot domās vari pārdalīt savu ķermeni viduklī uz pusēm – augšējā daļa, zirgam ejot soļos, nekustas, mugura ir taisna. Jāsēž stalti un vienlaikus atbrīvoti – tas nozīmē, ka ilgstoši nevajadzētu sasprindzināt nevienu muskuli. Teorētiski nākamajā rītā pēc nodarbības muskuļiem nevajadzētu sāpēt, tomēr praksē parasti notiek pretēji, it sevišķi pēc pirmajām reizēm.
Parasti līdzsvaram palīdz aizvērtas acis – tā var labi izjust, vai neesi noslīdējis uz vienu vai otru pusi. Rokas sākumā var brīvi karāties gar sāniem, tāpat arī kājas. Lejpus viduklim jātniekam jāļauj, lai zirgs to kustina. Turklāt ir jākustas līdzi tā, lai zirgs nejustu, ka viņam kāds sēž mugurā. Pretējā gadījumā dzīvnieks jutīsies līdzīgi kā cilvēks ar vaļīgu mugursomu, kas sitas pret muguru un traucē.
Pavadās turēties nedrīkst!
Pavada nav rokturis, kas veidots jātnieka ērtībām. Tāpēc viens no jāšanas pamatlikumiem – nedrīkst turēties pavadās! – iesācējam var radīt nedrošības sajūtu. Tas ir vēl viens iemesls, kas runā par labu kordošanai pirmajās nodarbībās – jātniekam nav nepieciešams turēt pavadas rokās, līdz ar to neveidojas paradums tajās ieķerties. Ir gluži normāli, ja sākumā cilvēks līdzsvara noturēšanai vēlēsies pie kaut kā pieturēties (šim nolūkam droši var izmantot zirga krēpes, seglu priekšējo loku vai siksniņu, kas piestiprināta seglu priekšpusē), taču ar laiku tas vairs nebūs nepieciešams. Tieši tur slēpjas līdzsvara ideja – nevis sēdēt uz kaut kā un turēties pie kaut kā, bet sēdēt, izmantojot sava ķermeņa līdzsvaru un pielāgojoties zirga kustībām.
Vienā ritmā ar zirgu
Pastāv vairāki veidi, kā jātnieks var sēdēt zirga mugurā, un viens no tiem ir atvieglotie rikši, kuru pamatu apguve parasti ietilpst pirmās nodarbības programmā. Tas nozīmē, ka, zirgam rikšojot (ritmā viens – divi), jātnieks sēž nevis kā pielīmēts, bet ceļas līdzi ritmam augšā un lejā. Pie viens dzīvnieka kustības uzmet jātnieku augšā, pie divi viņš nolaižas lejā. Pirmajā nodarbībā treneris var palūgt pamēģināt, kāda ir sajūta, kad piecelies kājās kāpšļos. Droši vari pieturēties pie segliem, bet ķermeņa augšdaļa tikmēr var būt noliekta mazliet uz priekšu, kājām jābūt zem sevis, nevis kaut kur priekšā – šādi tu atradīsieties līdzsvarā un nāksies piepūlēt mazāk muskuļu.
Iespējams, sākumā treneris tev var uzdot diezgan grūtu uzdevumu – necelties augšā, lejā jeb izsēdēt rikšus, vienlaikus pie sevis izjūtot ritmu un skaitot līdzi – viens, divi. Kad ritms ir uzķerts, tad skaitot pie sevis: viens, divi (vai arī: augšā, lejā), jāmēģina kustēties līdzi. Ja cilvēks tam ļaujas, tad augšā viņu zirgs uzmet pats (ar spēku nevajadzētu sevi celt augšā). Laižoties lejā, kustībai jābūt vieglai, cenšoties smagi neatkrist pret seglu aizmugurējo loku. Tikai retos gadījumos iesācējs to nespēj apgūt jau pirmajā nodarbībā.
Treniņa noslēgumā
Pirmās nodarbības beigās nav nekas slikts, ja jātniekam pašam ļauj zirgu atsoļot (zirgam tāpat kā cilvēkam pēc fiziskas slodzes kādu brīdi vajadzīgas mierīgas kustības). Tātad, ja zirgs ir mierīga temperamenta un teritorija ir norobežota, jau pēc pirmās nodarbības jātnieku var palaist zirga mugurā atsoļot. Šis ir labs brīdis, lai treneris tev pastāstītu par pašiem vienkāršākajiem vadības līdzekļiem. Piemēram, to, ka, pavirzot vienu pavadu sānis no zirga un vienlaikus piespiežot abas kājas pie sāniem, zirgs pagriezīsies norādītajā virzienā.
Nokāpšana
Pirmajās nodarbībās nokāpšanas un uzkāpšanas laikā vēlams, lai treneris pieturētu zirgu. Drošības apsvērumu dēļ abas kājas (nevis viena!) vienmēr jāizņem no kāpšļiem! Tālākajā procesā gan nav nekā sarežģīta:
- jātnieks vēcina labo kāju uz aizmuguri pāri zirga krustiem un pats saliecas uz priekšu;
- laižot kāju pāri zirga krustiem, atkarībā no savas veiklības pakāpes var vai nu pārliekties pāri segliem uz vēdera un tad nošļūkt, vai arī vienkārši nolēkt no zirga;
- lai neiekļūtu sev un zirgam neērtā situācijā, ir svarīgi pirms laišanas pāri krustiem savu kāju mazliet ievēzēt. Ja celsi kāju pāri lēni, tā var aizķerties un nokāpšanu gan paildzināt, gan sarežģīt.
Populārākie raksti
