Pētījuma rezultāti liecina, ka vairāki jaunie paradumi varētu būt aktuāli arī tad, kad pandēmija beidzot būs aiz muguras. Speciālisti skaidro, kā šis pavērsiens izmainīs mūsu turpmāko dzīvi mājās.
Daudziem mājoklis kļuva par patvērumu
Šogad daudzi cilvēki visā pasaulē savā dzīvesvietā pavadīja vairāk laika nekā jebkad. Nodarbēm, kuru dēļ parasti devāmies ārpus mājām, pēkšņi varējām ļauties tikai savā mājoklī, un daudziem tas bija īsts izaicinājums, jo bija jārod vieta ģimenes locekļu atšķirīgajām interesēm un vajadzībām.
Lai gan dažiem bija grūti mājās strādāt, rūpēties par ģimenes pavardu, nodoties hobijiem un atpūtai, tomēr daudziem mājoklis šajā laikā bija patvērums. IKEA ikgadējā pētījumā Dzīve mājās atklāts, ka 73% Latvijas iedzīvotāju piekrīt šim apgalvojumam.
“Pār cilvēkiem valda pieraduma spēks, un mums ir svarīga stabilitātes sajūta, tāpēc negaidītas izmaiņas rada neapmierinātību. Tas izskaidro, kāpēc pandēmijas sākumā daudziem bija tik grūti pieņemt ierobežojumus – cilvēku emocionālā pašsajūta pasliktinājās. Šajā laikā daudzi bija spiesti pārveidot savu mājokli, padarot to piemērotu darbam, mācībām un sportam.
Taču, aprodot ar situāciju, mājas kļuva par tādu kā atbalsta punktu vai vietu, kur patverties no neziņas pilnās ārpasaules, un pavēra bezgalīgas iespējas, pat neizejot pa mājas durvīm.
Daudziem šajā laikā bija jāmaina mājokļa iekārtojums, lai ērti būtu visiem mājiniekiem. Pirms pandēmijas ierobežojumiem daļa cilvēku neapzinājās sava mājokļa daudzās priekšrocības,” stāsta psihoterapeits Artūrs Miksons.
Jaunas prioritātes
Karantīnas laikā atklājām jaunus veidus, kā izbaudīt mājās pavadīto laiku, un pētījuma rezultāti liecina, ka dažas šajā laikā aizsāktās nodarbes būs aktuālas arī pēc pandēmijas beigām.
Pavadot tik daudz laika mājās, cilvēki bija spiesti biežāk gatavot ēdienus, un 24% respondentu atzina, ka to darīja ar prieku un labprāt to darītu arī turpmāk. Cilvēki atklāja jaunus veidus, kā pavadīt laiku kopā ar ģimeni. 36% un 21% respondentu plāno to darīt arī tad, kad pandēmija jau būs pagātne.
Psihoterapeits uzsver, ka ierobežojumi izgaismoja to, kā mums katram pietrūka vai tieši pretēji – kur tērējām pārāk daudz laika, naudas, pūliņu un enerģijas.
“Cilvēkiem bija vairāk laika netraucēti ieklausīties sevī, izvērtēt savu dienas ritumu, vairāk laika pavadīt kopā ar saviem mīļajiem, pat tad, ja pirms pandēmijas labprāt darbojās atsevišķi, katrs savā mājas galā. Tādām ģimenēm šī bija iespēja radīt jaunas kopīgas tradīcijas,” saka Artūrs Miksons.
Nākotnes mājoklis
Mājoklis bija jāpielāgo jaunajiem apstākļiem. Ierobežojumu rezultātā savu mājokli pārveidoja 34% aptaujāto. Vēl vairāk – 42% respondentu apsvērtu iespēju pārvākties dzīvot tālāk no savas darbavietas, ja mājās apstākļi uzlabotos, proti, ja būtu vairāk brīvas vietas un apkārt būtu daba, kuru baudīt pastaigās un sportojot.
Pavadot šo laiku mājās, daudziem ir mainījušās prioritātes un radusies vēlme būt tuvāk dabai – 35 % aptaujāto sapņo par savu dārzu vai zaļo stūrīti mājās.
Atskatoties uz dzīvi 2020. gadā, svarīgāka ir ērta darbavieta vai telpa savam hobijam. Turpmāk dzīvesvieta pildīs vairākas funkcijas, tāpēc tai jāspēj pielāgoties mainīgiem apstākļiem.
“Jāmācās plānot: jāizvērtē, vai ir visas nepieciešamās mēbeles, vieta hobijam un darbam. Ir mainījies priekšstats par dzīvi mājās, jo ir mainījušās mūsu vajadzības. Lai mājās justos labi, mums ir jāpielāgojas. Līdz ar valsts robežu slēgšanu, atklājām, cik skaista ir mūsu pašu zeme. Ja uztveram to kā metaforu, to var attiecināt arī uz savu mājokli. Saprotot, ka pašreizējos dzīves apstākļus var uzlabot, pilnveidot un pielāgot savām vajadzībām, veidosies skaidrāka izpratne, ko frāze “laba dzīve mājās” nozīmē katram no mums,” aicina aizdomāties psihoterapeits.