• Pēdējais brīdis krūmu veidošanai un citi jūnija darbi košumdārzā

    Dārzs
    Vineta Radziņa
    5. jūnijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Nick Pecker / Shutterstock
    Jūnijā jābūt saplaukušam visam, kas uz to spējīgs. Tāpēc – nosalušos, nograuztos vai citādi kritušos laiks izrakt, nocirst, nogriezt. Konsultē Vineta Radziņa, mežsaimniecības inženiere un ainavu arhitekte.
    • Iespējami drīz pēc noziedēšanas veido vainagu pavasarī ziedošajiem košumkrūmiem – forsītijām, fizokarpiem, deicijām, pelēkajām, asajām un Vanhuta spirejām, jo tām ziedi veidojas uz iepriekšējā gada dzinumiem un šie dzinumi sāk intensīvi augt uzreiz pēc noziedēšanas. 
    • Pēc noziedēšanas izlauz rododendru un izgriez ceriņu ziedkopas, lai augi netērē spēkus sēklu briedināšanai.
    • Ja laiks sauss – laisti! Un atceries ne tikai par šā gada stādījumiem, bet arī pagājušajā gadā iestādītiem augiem. Arī to sakņu sistēma vēl nav tik nobriedusi un dziļa, lai varētu tik galā ar ilgstošu sausumu. Laistīšanai vislabākais laiks – vēls vakars vai agrs rīts. Profilaktiski – uz sakņu zonas uzber mulčas kārtu. Tas palīdzēs saglabāt mitrumu.
    • Pēdējais laiks saīsināt kalnu priežu jaunos dzinumus! Lai veidotos kompakts un blīvs vainags, dzinumus saīsina par aptuveni vienu trešdaļu.
    • Jūnijs ir vīnogulāju stādīšanas mēnesis. Blakus vīnogulājam iestādi krūmrozi. Kāpēc? Jau senie franču vīnkopji ievēroja, ka miltrasa rozei uzbrūk tieši vienu dienu agrāk nekā vīnogulājam. Tātad ir tieši viena diena, lai aktīvi rīkotos un paglābtu savu ražu. Tas arī ir iemesls, kāpēc vīna laukos Francijā un Itālijā vīnogulāju rindu malās aug rožu krūmi.
    • Iestādi dārzā krūmpeoniju. Krūmpeonijas no lakstainajām atšķiras ar to, ka tās virszemes daļas rudenī nenosalst, bet tikai nomet lapas. Stādi tur, kur tā varēs bez pārstādīšanas augt visu mūžu – divdesmit un vairāk gadu. Audzēšanai vislabākā ir smilšmāla augsne ar neitrālu reakciju. Saulē vai vieglā pusēnā. Tādā augsnē rok aptuveni 60 × 60 × 60 cm stādīšanas bedri. Augu stāda nedaudz dziļāk, nekā tas audzis iepriekš. Augam netīk, ka to čubina. To vajag atstāt mierā, lai aug savā vaļā. 
    • Jūnijā manāmi aktīvi kļūst kaitēkļi. Regulāri apstaigājot dārzu, veic kaitēkļu dabisko apkarošanu – nolasi, mehāniski iznīcini.
    • Meijas pēc Jāņiem izmanto pirtsslotu siešanai. Tad būs gan pušķota sēta un istaba, gan bezatlikumu saimniekošana. Jā, un pēc zaru nogriešanas slotiņām paliek pāri vēl meijas stumbrs – izcils balsts zirņiem vai kāršu pupām.
      Raksts no žurnāla Mans Dārzs arhīva

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē