Vīnogas
Vīnogas novērtē kūtsmēslus
Jana Drēviņa, vīnogu stādaudzētavas Skāduļi īpašniece:
Vīnogas sāku mēslot, kad ārā ir vismaz plus 5 grādi gan dienā, gan naktī. Citādi no mēslošanas īsti jēgas nav, jo augi vēl guļ un barības vielas nesaņems.
Mēs vīnogas audzējam dabai draudzīgi – izmantojot kūtsmēslus. 7–10 gadus veciem stādiem dodam spaini mēslojuma, maziem augiem – mazāk. Tikai tos nevajag likt virsū stumbram, lai to neapdedzinātu. Ja vīnkoki aug zālienā, kūtsmēslus augsnē neiestrādā, tiem tikai uzberam kādu sedzēju – augsni vai kūdru – 3–5 cm biezā kārtā, lai slāpeklis neiztvaikotu gaisā. Ja augsni ap vīnkokiem rušina, tad mēslojumu ierušina augsnē.
Vīnogulāju sakņu rajonā var ar lauzni sadurt caurumus un iebērt granulētos kūtsmēslus, kompostu vai biohumusu, lai mēslojums nokļūtu tuvāk saknēm un neizgarotu gaisā. Deva atkarīga no tā koncentrācijas un ir norādīta uz iepakojuma.
Drošāk būs nopirkt dabiskus sertificētus kūtsmēslus veikalā vai no bioloģiskām saimniecībām, nevis iegādāties nezināmas izcelsmes kūtsmēslus, jo to pakaišos izmantotie salmi var saturēt herbicīdus, kas traucēs augu attīstību.
Tiklīdz augiem parādās zaļas lapiņas, sākam piebarot vīnogas caur lapām, un šim nolūkam laba ir nezāļu virca. To gatavo no gārsas, nātrēm, tauksaknes un citām nezālēm, raugoties, lai lapiņām nebūtu klāt zeme. Tās ieliek raudzējamā mucā. Vēlams neizmantot metāla traukus, bet plasmasas vai koka. Pieber mucu ar nezālēm, tās nepieblīvējot. Virsū lej ūdeni ar domu, lai rūgšanas procesā šķidrumam pietiek vieta un tas nekāpj pāri trauka malām. Trauku pārsedz ar sietu vai brīvu vāku. Rūgšana turpinās aptuveni divas nedēļas, vircu vēlams katru dienu apmaisīt. Kad šķidrums kļuvis tumšs un redzams, ka rūgšana beigusies, tas ir gatavs lietošanai. Nepatīkamā smaka saglabājas raudzēšanas procesā un nedaudz mazāka arī pēc rūgšanas. Vircu laistīšanai šķaida 1:5, bet miglošanai caur lapām 1:7.
Vīnogām var lietot arī amonija nitrātu (NH4NO3), ko izmanto gan sausā veidā, iestrādājot augsnē 10 g uz vienu kvadrātmetru, gan šķīdumā, jo tas labi šķīst ūdenī. Jo vēlāks pavasaris, jo vairāk jāpiedomā par slāpekli saturošu mēslojumu, lai vīnogām būtu spēks. Derēs arī mēslošanas līdzekļi, kas paredzēti tieši vīnogām vai ogulājiem un augļu kokiem, kam nepieciešama normāla vai vāji skāba augsnes reakcija (pH 6–7). Galvenais ir raudzīties pēc mēslojuma, kas nesatur hloru, jo hlors vīnogai ir nelabvēlīgs. Un vēl – jāatceras, ka slāpekli saturošos mēslojumus lieto tikai līdz 1. jūlijam.