Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
– Šogad elektrība pazuda jau divkārt, un vienā no reizēm cepeškrāsnī tikko sāka smaržot smalka dzimšanas dienas kūka. Kreņķis liels, un tikpat liela apņemšanās saprast – vajag mums ģeneratoru vai ne un, ja vajag, tad kādu tieši.
– Ja mājās ir centralizēta ūdens apgāde un apkure, elektrības pārrāvumus cilvēkiem vieglāk pieciest – kādu brīdi var pasēdēt arī bez elektrības. Taču, ja ūdens padeve un apkure jānodrošina pašiem, tad elektrības zudums var sagādāt ļoti nepatīkamus brīžus.
Mūsdienās elektrība tiešā vai pastarpinātā veidā nepieciešama visur: gaismai, siltumam, ūdenim, kanalizācijai, visām sakaru komunikācijām. Parasti elektroenerģijas piegāde tiek atjaunota pāris stundu laikā, tomēr var arī gadīties, ka bojājums ir nopietns vai dabas stihijas dēļ energoapgādes speciālistiem ļoti daudz darba, un elektrības nav vienu dienu, nav arī otru un trešo…
Citi lasa
Tomēr, pirms izlemt pirkt ģeneratoru, tiešām jāapdomā, vai tas ir nepieciešams. Jo – ja to vajag vienreiz gadā vai vienreiz pa diviem gadiem, tad par ģeneratoru samaksātā nauda (un ne mazā!) būs it kā iesaldēta. Noliksiet ģeneratoru šķūnītī un gaidīsiet, kad beidzot pazudīs elektrība, lai varētu izmantot savu ieguldījumu. Taču, ja elektrības nav, bet ģenerators ir, tad, protams, būsiet nesalīdzināmi labākā situācijā – gaismā, siltumā un ar sakariem ar ārpasauli.
Bija reiz tāds gadījums: skatos – zvana pazīstams klients, kas nesen pie mums nopirka ģeneratoru. Domāju: varbūt kāda problēma, kaut kas neiet, taču viņš ar tādu lepnumu balsī saka: «Juri! Neticēsi! Mums pazuda elektrība, palaidām ģeneratoru, un – viss strādā, mums ir gaisma!» Pirms tam viņa mājās elektrība pazuda regulāri, tas, protams, bija ļoti kaitinoši, tāpēc nu prieks par savu pirkumu tik liels.
Taču ir gadījies arī tā, ka klients pēc trim gadiem zvana un jautā, vai nevēlos atpirkt ģeneratoru – praktiski nelietotu.
Pēc dažu dienu pasēdēšanas tumsā viņš reiz ģeneratoru nopircis, bet drīz pēc tam atjaunota elektrolīnija, un kopš tā laika elektroenerģijas traucējumu vairs nav bijis.
– Bet, ja man tieši šobrīd kārtējo reizi nav elektrības un tumsa ir līdz brošai, vai varu doties uz veikalu un tā uzreiz nopirkt ģeneratoru?
– Jā, protams, taču prātīgāk būtu par ģeneratoru vai par citu alternatīvu enerģijas avotu padomāt laikus. Pakonsultējoties ar speciālistu, būs iespēja precīzāk izvērtēt piedāvājumu un izvēlēties vispiemērotāko iekārtu atkarībā no vajadzībām un finansiālajām iespējām.
Saimniecības preču lielveikalos, visticamāk, piedāvājumā būs viens vai divi, varbūt pieci ģeneratori – izvēle būs šaura, preču skaits neliels. Ja notiek kāda dabas stihija un bez elektrības paliek vairāki tūkstoši mājsaimniecību, visiem tuvējā veikalā ģeneratoru noteikti nepietiks.
Turklāt lielveikalā diez vai pārdevējs spēs atbildēt uz specifiskiem pircēju jautājumiem, tikai parādīs plauktiņu un teiks: izvēlieties!
Pērkot ģeneratoru specializētā pārdošanas vietā, tas būs pārbaudīts un tajā jau būs piepildīta eļļa. Speciālistu pieredze liecina, ka aptuveni desmit procentiem jaunu Ķīnā ražotu ģeneratoru ir kāds tehnisks defekts. Ja tāds brāķis nopirkts, noteikti jāved atpakaļ pārdevējam.
– Kā lai izvēlos īsto?
– Vispirms pārdevējs droši vien vaicās, vai gribat vienas fāzes vai trīsfāžu ģeneratoru. Un vēl prasīs vēlamo ģeneratora jaudu – cik kilovatu.
– Kā tad to es varu zināt! Man galvenais, lai viss darbojas!
– Jā, jā, nereti ar to sāk daudzi klienti: man vajag, lai darbojas viss. Tad jāvērtē, kas kuram ir viss. Ja klienta īpašums ir liels, elektrības patērētāju daudz, bet savu komfortu un drošību viņš zaudēt nevēlas, piedāvāsim arī atbilstošas jaudas ģeneratorus.
Mums ir klienti, kuriem visu elektroierīču darbināšanai ir nepieciešami 100 un pat 200 kilovatu ģeneratori, lai spētu nodrošināt elektroenerģijas piegādi viņu lielajiem īpašumiem, ieskaitot baseinus, saunas, virtuves plītis, veļas mazgātavu, āra apgaismojumu un visu pārējo.
Ir klienti, kas, rēķinot ģeneratoram nepieciešamo jaudu, saskaita kopā visus patērētājus, neaizmirstot arī lielo elektrisko trīsfāžu ripzāģi. Tad jautāju: vai tiešām tajā dienā, kad nebūs elektrības, jūs gribēsit sazāģēt malku visai sezonai? Galu galā – katrs ģeneratora jaudas kilovats maksā vairākus simtus eiro! Noskaidrojot visas izmaksas, klients, kurš sākumā teicis, ka grib, lai darbojas viss, bieži vien padomā, parēķina, kuras ir tās lietas, kas patiešām ir nepieciešamas avārijas gadījumā, un izvēlas krietni pieticīgāku ģeneratoru.
Vairumam privātmāju pilnībā pietiek ar 5–10 kilovatu ģeneratoru.
– Skaidrs: nevajag darbināt vafeļpannu, kad nav elektrības. Galvenais, lai mājās ir silti, lai apkures sistēma neaizsalst! Nesaprotu tikai: kāpēc gāzes katls nedarbojas, kad nav elektrības?
– Mūsdienās gandrīz visiem apkures katliem vajag elektrību: tajos ir elektronika, siltumu nodrošina cirkulācijas sūkņi. Elektroenerģijas pārrāvumiem ir divi risinājumi. Apkures katlam var pieslēgt ģeneratoru, bet var arī uzlikt nepārtrauktās barošanas bloku jeb UPS, ko tautā mēdz saukt arī par upšiem.
– Tādi kā datoram, ja?
– Jā, taču datoriem parasti izmanto vienkāršākos un lētākos upšus, taču apkures sistēmai gan tie nebūs īsti piemēroti. To saražotais spriegums der pašai apkures sistēmas vadībai un elektronikai, taču cirkulācijas sūkņus tas var ātri sabojāt.
Apkures sistēmas darbības nodrošināšanai vajadzīgais upsis, kas, tehniskā valodā runājot, izdod sinusoidālu izejas spriegumu, maksās ap 250 eiro. Tāds standartbloks varētu vairākas stundas darbināt malkas vai gāzes apkures katlu ar vienu cirkulācijas sūkni.
Taču, ja apkures sistēma sarežģītāka, sūkņu vairāk, tie ir jaudīgāki, slodze lielāka, – standarta bloks vairs nederēs. Tad jāizvēlas jaudīgāks upsis un papildu bateriju bloki, līdz ar to būs arī papildu izmaksas. Standarta barošanas bloks ar papildu bateriju blokiem, kas kalpotu ilgākas stundas, var izmaksāt jau ap 500 eiro. Bet precīzu cenu var pateikt tikai tad, ja zināms, kāda elektriskā jauda nepieciešama konkrētajai apkures sistēmai.
– Ja nopirkšu nepārtrauktās barošanas bloku un baterijas, tās derēs visam mūžam?
– Pats barošanas bloks var kalpot ļoti ilgi, taču baterijas regulāri jāmaina. Baterijas, kas ir barošanas blokos, mēdz būt gan labākas, gan sliktākas kvalitātes – atkarībā no ražotāja un cenas. Ar laiku svins, kas ir baterijās, reaģē un sadalās. Parasti šo bateriju mūžs ir divi vai trīs gadi, taču lētajās baterijās svina plāksnītes ir plānākas, tādēļ šo bateriju mūžs būs īsāks. Bet ir arī baterijas kas paredzētas pieciem un pat desmit gadiem.
– Tad varbūt labāk tomēr izvēlēties ģeneratoru: maziņu, maziņu – ar tādu jaudu, kas var tikai apkures sistēmu darbināt?
– Pavisam mazu ģeneratoru, ar ko pietiktu apkures katla darbināšanai, varētu izdoties nopirkt arī par aptuveni 150 eiro. Apkures ierīcei patiešām var pietikt ar ģeneratoru, kas saražo vienu kilovatu jaudas. Taču tādu, iespējams, būs grūti nopirkt – vismaz mūsu uzņēmums šādus ģeneratorus vairs netirgo.
Protams, naudas ekonomija ir saprotama, tomēr paši mazākie – viena kilovata vai pat mazāki – ģeneratori nav nopietns pirkums.
Tajos ir ļoti mazs motors – gandrīz kā rotaļlietai. Rūc tas skaļi, taču nespēj noturēt stabilus apgriezienus, kad pieslēdz lielāku slodzi. Turklāt mazie ģeneratori ir diezgan niķīgi – to darbināšanai benzīns jājauc kopā ar eļļu, un tas ir ļoti piņķerīgi, var viegli kļūdīties. Es ieteiktu izvēlēties ģeneratorus ar jaudu, sākot no 2,5 kilovatiem. Tādi maksās ap 500–600 eiro.
– Un kāds ir jūsu ieteikums – izvēlēties vienas vai triju fāžu ģeneratoru?
– Parasti mūsu elektriskajā tīklā ir trīs fāzes, un cilvēks, izvēloties ģeneratoru, arī meklē trīsfāžu. Saka: man ir trīsfāžu elektrība, tāpēc man vajag trīsfāžu ģeneratoru. Bet tas varētu būt kļūdains lēmums.
Izmantojot mājas elektroapgādes sistēmai nelielas jaudas trīsfāžu ģeneratoru, var gadīties situācija, kad pie dažādām ģeneratora fāzēm ir pieslēgti dažādas jaudas patērētāji, tādēļ var stipri mainīties ģeneratora izejas spriegums, un tas var sadedzināt gan elektroierīces, gan sabojāt ģeneratoru. Tādēļ pārsvarā jaudu diapazonā līdz 10 kilovatiem parasti tiek izmantoti vienfāzes ģeneratori.
Pieslēgt vienfāzes ģeneratoru pie trīsfāžu sistēmas nav sarežģīti.
Lai pareizi un droši pieslēgtu ģeneratoru pie mājsaimiecības elektriskās sistēmas, ir jāizmanto tīkla-ģeneratora pārslēdzis. Izmantojot šo pārslēdzi, var pieslēgt gan vienfāzes, gan trīsfāžu ģeneratorus. Tomēr trīsfāžu ģeneratorus vajadzētu izmantot tikai trīsfāžu patērētājiem – sūkņiem, kompresoriem vai motoriem.
– Vai pietiks, ja nopirkšu tikai ģeneratoru, vai arī vajadzīgs vēl kaut kas?
– Kamēr mājās vēl nav izveidota speciāla ģeneratora pieslēguma vieta, jānopērk pagarinātājs. Pagarinātāja kontaktdakšu iesprauž ģeneratorā, sadalītāju ievelk telpā. Ja vajag, izmanto papildu pagarinātājus, un tad tajos sasprauž kontaktus tām ierīcēm, kuras grib darbināt.
– Būs šausmīgi daudz vadu pa māju!
– Jā, bet tas jau būtu tāds pagaidu variants. Kā jau iepriekš minēju, daudz gudrāk un drošāk ir izveidot ģeneratora pieslēguma vietu un pārslēdzi, kas ļautu ātri pārslēgties no tīkla sprieguma uz ģeneratoru un atpakaļ. Bet šādu pārslēgu pašu spēkiem izgatavot nevarēs – vajadzīgs elektriķis.
– Labi, lai par vadiem domā elektriķis. Vai man vēl ko vajag nopirkt?
– Protams, vajadzīga arī degviela, vēlams, komplektā ar degvielas kannu. Atkarībā no ģeneratora motora veida vajadzēs benzīnu vai dīzeļdegvielu. Ko tieši – tas būs norādīts ģeneratora tehniskajā dokumentācijā.
Ja ģeneratoru pārdevējs nav sagatavojis un pārbaudījis, jāpērk arī dzinēja eļļa. Tā pati eļļa, kas automašīnām – četru taktu dzinējiem, pussintētiskā. Pērkot eļļu, gan ieteicams pakonsultēties ar pārdevēju. Droši var ņemt vairākus litrus, jo pirmā eļļas maiņa obligāti jāveic jau pēc pirmajām 10 darba stundām, bet pēc tam ik pēc 50–80 darba stundām.
– Cik daudz degvielas ģenerators patērē?
– Lai ģenerators saražotu vienu kilovatstundu, vajag aptuveni 400 gramu benzīna vai 200 gramu dīzeļdegvielas. Dažkārt cilvēki, pērkot ģeneratoru, vērtē: šis tērē vairāk degvielas, tas – mazāk, tātad ņemšu to, kas tērē mazāk. Nē, tas nebūs īsti pareizi. Viss atkarīgs no tā, cik liela slodze pie ģeneratora pieslēgta.
Ja pie dažāda lieluma ģeneratoriem būs pieslēgta vienāda lieluma slodze, tad abiem patēriņš būs stipri līdzīgs, taču lielākais ģenerators nebūs pārslogots un tā kalpošanas mūžs būs ilgāks.
– Kur jānovieto pats ģenerators?
– Vietā, kur tam netraucē mitrums, – nojumē, šķūnītī. Vislabāk būtu ģeneratoru nolikt kādā nojumē vai izgatavot tam mājiņu, ko, piemēram, izklāt ar akmensvati. Protams, mājiņā ir jābūt ventilācijai.
– Nevar likt turpat kurtuvē?
– Ģeneratoram vislabāk atrasties nenorobežotā telpā. Ģenerators ir motors, un tas rada izplūdes gāzes – CO2, kas cilvēkam izraisa saindēšanos. Pat tad, ja ģeneratoru novieto garāžā vai saimniecības telpā, kur cilvēku it kā nav, ļoti rūpīgi jāgādā par ventilāciju.
– Kā es varēšu pārbaudīt nopirkto ģeneratoru, vai tas darbojas?
– Ļoti vienkārši: iedarbina ģeneratoru un pieslēdz tam elektroierīces: ledusskapi, fēnu. Ja ierīces darbojas, tātad ģenerators elektrību ražo.
– Un kā ģeneratoru iedarbina? Vienkārši ar pogu?
– Ja ir darbināts zāles pļāvējs, izdosies iedarbināt arī ģeneratoru. Pats galvenais – nedrīkst vispirms pieslēgt elektroierīces un tad darbināt ģeneratoru. Vispirms iedarbina ģeneratoru, lai tam uzsilst motors, un tikai tad pieslēdz elektroenerģijas patērētājus.
– Vai ģenerators rūks ļoti skaļi?
– Troksnis būs gan – apmēram kā zāles pļāvējam. Benzīna ģeneratori darbojas klusāk, dīzeļa – skaļāk, turklāt dīzeļa ģeneratori savdabīgi klakšķ, sevišķi tad, ja strādā slodzē.
Īpaši skaļš ģeneratora troksnis, protams, izklausīsies kaimiņiem, kas sēdēs tumsā, aukstumā un redzēs, ka blakus mājās gaisma un siltums ir.
– Cik ilgi ģenerators var darboties?
– Pirmajā reizē ģeneratoram nevajadzētu darboties ilgāk par 10 stundām. Tas tādēļ, ka mazajiem ģeneratoriem nav eļļas filtru un pēc pirmajām desmit stundām eļļa noteikti jānomaina. Pēc tam atkarībā no modeļa apkope vajadzīga pēc krietni ilgāka darbošanās laika – 50, pat 80 darba stundām.
– Cik garš vispār ir ģeneratora mūžs?
– Tas atkarīgs no dzinēja veida. Ķīniešu ražotie benzīna ģeneratori var nostrādāt apmēram 1000 darba stundas, ar dīzeli darbināmie – 2000 darba stundas, savukārt kvalitatīvie benzīna dzinēji var nostrādāt 2500 darba stundas, dīzeļa dzinēji – 5000 darba stundas. Lielie, profesionālie ģeneratori ar eļļošanas sistēmām un eļļas filtriem var nostrādāt desmit un pat divdesmit tūkstošus darba stundu.
– Ģenerators nedarbojas. Ko darīt?
– Ja nedarbojas ģenerators, kam iepriekš viss bijis kārtībā, visupirms jāpārbauda degviela. Benzīna ģeneratoru dažkārt nevar iedarbināt tikai tādēļ, ka benzīns tajā ir izgarojis un no ilgstošas stāvēšanas zaudējis savas īpašības. Tad vecais benzīns jānolej un tā vietā jāielej jauns. Ģenerators ik pa laikam jāiedarbina pat tad, ja pēc tā nav vajadzības.
Ja šodien sola, ka rīt būs vētra vai negaiss, noteikti vērts aiziet un pārbaudīt, vai ģenerators kārtībā.
Jo labāk to izdarīt tagad, gaismā un siltumā, nekā rīt, kad pūtīs auksts vējš un būs tumšs, jo elektrības nebūs.
Ja ģeneratoru pirksi pēc sludinājuma
Sludinājumos mēdz piedāvāt pirkt gan ļoti sliktus ģeneratorus par nesamērīgi augstu cenu, gan ļoti labus ģeneratorus par zemu cenu. Tomēr, visticamāk, labi un kvalitatīvi ģeneratori, ja vien nav zagti, noteikti nemaksās lēti. Arī izvēloties lietotu, labāk pirkt uzticama ražotāja ģeneratoru, nevis tādu, kas ražots Ķīnā. Protams, nespeciālistam atšķirt auzas no pelavām būs pagrūti, tomēr pāris izplatītākos pārdevēju niķus vērts zināt.
Pārdevēji bieži vien mēdz pārdot Ķīnā ražotus ģeneratorus, uzdodot tos par zināma, uzticama ražotāja ģeneratoru.
Pircējam, ka nav specializējies pazīt ģeneratorus pēc izskata, būs grūti saprast, kas ir kas. Tomēr vērts izpētīt, cik tieši tāds ģenerators maksā pie oficiāla pārdevēja, salīdzināt cenas, varbūt pat pajautāt padomu speciālistam.
Pārdevēji mēdz norādīt neatbilstošu – lielāku – ģeneratora jaudu. Pat tas, ka jauda uz ģeneratora uzrakstīta ar lieliem cipariem, ne vienmēr garantē, ka tā ir patiesība. Pārbaudīt ģeneratora jaudu var ļoti vienkārši. Dodoties pie pārdevēja, līdzi jāpaņem elektroierīces, kuras kopā patērēs tik kilovatu, cik sola saražot ģenerators, un pagarinātājs. Jāpieslēdz ģenerators, jāpagaida, lai tas sāk darboties, un tad pamazām jāsaslēdz pagarinātājā elektroierīces. Ja ģenerators sola saražot 10 kilovatus elektrības, tad lai to pierāda!
3 patiesības par ģeneratora cenu
- Jauda. Jo vairāk elektrības ģenerators spēj saražot, jo vairāk tas maksā. Labi ražotāji parasti nepiedāvā ļoti mazas jaudas ģeneratorus, visbiežāk to jauda ir vismaz divarpus kilovatu, un jauns tāds ģenerators maksā ap 600 eiro.
- Ražotājs. Ģeneratora cena noteikti atkarīga no ražotāja – ja tam būs, piemēram, Honda motors, cena noteikti būs augstāka nekā mistiskam Ķīnas ražojumam. Pircēji dažkārt ķīniešu ražojuma ģeneratorus izvēlas tādēļ, ka tie ir pievilcīgāki pēc izskata, savukārt specializēto ražotāju ģeneratoriem nav nekādu lieku labumu. Arī Ķīnā ražotos ģeneratorus ieteicams pirkt pie izplatītāja, kas to ir pārbaudījis un dod divu gadu garantiju.
- Degvielas veids. Dažkārt pārdevēji cenšas klientam ieteikt dīzeļmotora ģeneratorus, apgalvodami, ka tie patērē uz pusi mazāk degvielas. Jā, tā ir taisnība, tomēr vērts parēķināt. Ģeneratori, kas darbināmi ar dīzeļdegvielu, parasti ir krietni dārgāki nekā ar benzīnu darbināmie. Izvēloties jāņem vērā, cik biežai lietošanai paredzēts ģenerators. Ja jau pērkot skaidrs, ka to vajadzēs bieži (piemēram, lauku mājām, kur vispār nav elektrības pieslēguma), vērts izvēlēties dīzeļdegvielas motora ģeneratoru, jo izdosies krietni ietaupīt, patērējot mazāk degvielas. Savukārt, ja ģenerators paredzēts retai lietošanai, labāk derēs benzīna motora ģenerators – degvielas tiešām vajadzēs vairāk, bet par pašu ierīci būs iztērēts mazāk.
