Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ko un kā pareizi darīt, iesaka Edgars Iecelnieks, Meža konsultāciju pakalpojumu centra mežsaimniecības projektu vadītājs.
Nav zināms, vai šī ziema nebūs tikpat bagāta ar sniegu kā iepriekšējā. Un – jo vairāk sniega, jo meža dzīvniekiem grūtāk atrast barību, tāpēc tie meklē ko vieglāk pieejamu. Otrs periods, kad zvēri bieži ierodas dārzā, ir pavasara pusē, kad mežā viss apēsts, bet jaunie dzinumi vēl nav izauguši. Bet vislielāko skādi meža iemītnieki nodara martā, kad barības palicis pavisam maz.
Meža dzīvnieku uzmanību var piesaistīt zem kokiem nobiruši augļi un citi pārtikas atkritumi dārza tuvumā.
Citi lasa
Ciemiņu rokraksts
Vistrakāk kociņus apgrauž peles, zaķi un citi mazie grauzēji. Bieži pagalmā ienāk arī stirnas un staltbrieži, kas nograuž kociņiem galotnes. Jaunajiem skujkokiem, sasniedzot apmēram 1,5 metru augstumu, atsevišķās stumbra vietās vairs nav skuju, tāpēc briežu dzimtas dzīvniekiem arvien vairāk interesē tieši koka miza un sānu dzinumi, nevis centrālais pumpurs.
Visvairāk nelūgtajiem ciemiņiem garšo jaunie kociņi un to dzinumi, kas ir visaromātiskākie. Koku dzinumi un miza meža dzīvniekiem ziemā ir zāles un vitamīni. Diemžēl zvēri nerēķinās ar to, ka esi kociņus iestādījis un gribi tos izaudzēt.
Garauši galvenokārt apgrauž lapu koku mizu, bet brieži un stirnas biežāk bojā mazās eglītes un citus skujkokus. Ja kociņš nav stipri bojāts, ataugs, bet – tas var veidoties kroplīgs, ar dubultgalotni vai pat iet bojā.
Risinājumi
1. Mehāniskie aizsarglīdzekļi traucēs zvēriem piekļūt kociņiem.
- Žogs. Ja teritorija nav pārāk liela un līdzekļi atļauj, vislabāk iežogot visu īpašumu. Tas būs vienkāršāk nekā aizsargāt katru koku atsevišķi. Lai būtu pavisam droši, ieteicams vismaz divus metrus augsts žogs, jo zemākam sniegotās ziemās lielākie pārnadži var salīdzinoši viegli pārlēkt pāri. Žoga acīm lejasdaļā jābūt pietiekami blīvām, lai peles un citi mazākie grauzēji neizlien cauri, kā arī jānovērtē, vai starp zemi un pinuma apakšējo malu nav spraugu, pa kurām var iekļūt kāds mazāks ciemiņš. Zaķu iekļūšanu dārzā aizkavēs žogs, kura acu izmērs nav lielāks par 5 × 5 centimetriem. Žogs ir viens no efektīvākajiem aizsarglīdzekļiem pret mežacūkām, kas izrakņā dārzu un var sabojāt kociņu saknes, meklējot pazemē mītošos maijvaboļu kāpurus.
- Plastikāta cilindri, sieti un aizsargcaurules, ko aptin vai apliek apkārt koku stumbram. Vieni viegli izritinās paši un turas rullītī, citi ir sagriežami gabalos un sastiprināmi kopā ar skavotāju. Arī šo līdzekļu materiāli ir dažādi – plastmasa, metāls, ģeotekstils un citi. Taču jebkurā gadījumā svarīgi stumbru nesaspiest un nesažņaugt, lai būtu iespējama gaisa apmaiņa.
Kociņa stumbru nav vēlams aptīt ar ruberoīdu, jo tiks traucēta gaisa apmaiņa, kas var kavēt koka attīstību.
- Labs līdzeklis pret zvēru postījumiem ir aizsargspirāles, jo tajās ir caurumi, kas ļauj stumbram elpot un paplešas, tam briestot resnumā.
- Dabiski un lēti mazos grauzējus var atbaidīt ar egļu zariem, ko saliek apkārt kociņu stumbru pamatnei, un tie ar savām asajām skujām attur zvēriņus no mielošanās.
2. Līdzekļi ar nepatīkamu smaržu atbaida pārnadžus no potenciālās barības.
Atkarībā no to lietošanas instrukcijas repelentus uzklāj ar otu, cimdu vai uzsmidzina.
- Ūdens emulsija Trico, kas izgatavota uz aitu tauku bāzes. Uzsmidzināma uz kociņu galotnes. Svarīgi to darīt, kamēr temperatūra nav noslīdējusi zem nulles un sausā laikā, lai līdzeklis paspētu nožūt, jo tikai tad tas sargās pietiekami efektīvi. Vispiemērotākais laiks repelenta uzsmidzināšanai ir no septembra otrās līdz oktobra pirmajai dekādei. Kad nav sniega, nākamreiz jāmiglo no februāra pirmās līdz otrajai dekādei. Ja ir sniedziņš, nākamā miglošana jāatkārto tūlīt pēc sniega nokušanas, bet ne vēlāk kā marta trešajā dekādē.
- Nemazgāta aitu vilna. Pats esmu pārliecinājies, ka šis tautas līdzeklis strādā. Tikai svarīgi, lai tā būtu iespējami smirdīgāka, ar kārtīgu aitas un kūts smaku. Jo vairāk vilna odīs, jo mazāka iespēja, ka zvēri apgrauzīs kociņus, jo aromāts viņus atbaidīs. Vilnu aptin ap galotnīti vai zariem. Ja tomēr izsalkums bijis lielāks par šo šķērsli, vilna pielips pie dzīvnieka mēles, kas būs nepatīkami, un, visticamāk, zvērs meklēs ēdamo citur.
- Asiņu miltu šķīdums Plantskydd. Tas ir brūns pulveris, kas gatavots uz plēsīgu dzīvnieku asiņu bāzes un instinktīvi rada aizdomas par plēsoņu klātbūtni tuvumā. To uzsmidzina uz kociņu galotnēm, taču drošības labad var apstrādāt arī visu kociņu. Ja kociņus apstrādā sausus, pareizi un tajā dienā nelīst lietus, tie nožūst un efekts saglabājas divus trīs, lielākais četrus mēnešus. Preparāts jāuzklāj, pirms temperatūra noslīdējusi zem nulles, jo salā to nav iespējams izdarīt. Lai sagatavotos zvēru vizītēm laikus, vislabākais apstrādes laiks ir septembris vai oktobris, bet vēl var paspēt arī novembrī. Nepieciešama diennakts, lai tas iesūktos koku mizā. Ar laiku preparāts iztvaiko un smaka pazūd. Ja ir lietains rudens un nokrišņiem bagāta ziema, uzsmidzina atkārtoti. Kociņiem tas nekaitēs.
3. Atbaidītāji, kas rada nepatīkamu garšu mutē.
Kvarca smilšu un līmes maisījumi Cervacol Extra, Wam extra, Wobra un citi ir lietošanai gatavas pastas veidā. Uzsmērē uz galotnes un dzinumiem, izmantojot otiņu vai cimdus.
Piemērotākais laiks to uzklāšanai ir dienas, kad gaisa temperatūra ir krietni virs nulles un kociņi sausi. Lai tie pildītu savu funkciju visas ziemas garumā, svarīgi, lai pēc tam vismaz divas stundas nelīst. Dzīvniekiem nepatiks maisījuma šņirkstoņa starp zobiem, un tie dosies mieloties citur.
Pieredzes stāsts
Pret zaķiem palīdz sietiņš
Jānis Zilvers, zemnieku saimniecības Pīlādži saimnieks, augļkopis ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi:
– Mūsu augļudārzam apkārt ir sēta, bet tāpat gadās pa kādam nelūgtam viesim… Piemēram, cīnāmies ar lapsām, kas izrok ejas zem sētas un tādā veidā paver ceļu zaķiem, kuri ir galvenie postītāji. Otri līderi ir peles. Tāpēc mēs augļu koku stumbriem tinam apkārt stiklšķiedras apmetuma sietu, kas ražots tepat Valmierā. Sagriežam sietu pa padsmit centimetru strēmelēm, aplokām ap stumbru un sakniedējam. Materiāls labi elpo, pele un zaķis netiek tam cauri. Stumbrs vienlaikus ir arī drusku noēnots, miza necieš no saules bojājumiem. Bet pret stirnām un briežiem palīdzēs tikai sēta.
