Dzīve laukos nav lēta
2015. gads Ģirtam un Agritai bija pagrieziena punkts, kad no Rīgas drūzmas abi pārcēlās uz Dāviņu pagastu.
Es Rīgā biju IT uzņēmuma vadītājs, savukārt sieva strādāja par medmāsu. Mūsu ikdiena tika pavadīta pilsētā, bet arvien biežāk atgriezāmies pie domas par savas bioloģiskās lauksaimniecības izveidi. Ikdienā gribējām darīt ko labu un lietderīgu. Ilgs laiks pagāja, meklējot zemes gabalu, kas mums patiktu, līdz to atradām – Bauskas novada Dāviņu pagastā. Tā sākās mūsu ceļš uz sapņa īstenošanu. Pārcelšanās noritēja pamazām. Paši uzcēlām savu mazo mājiņu, lai varam būt tur uz vietas, kamēr norit lielā celtniecība.
Ja sākotnēji mūsu plāns bija nodarboties ar viena vai divu augu audzēšanu, tad ātri vien sapratām, ka tas nav iespējams, un, lai kaut ko nopelnītu, piedāvājuma klāstam jābūt daudz plašākam. Tādēļ tagad mūsu bioloģiskā lauksaimniecība nodarbojas gan ar visa veida dārzeņu audzēšanu, gan vistkopību un kaltētajiem produktiem. Audzējam graudaugus, kā arī šogad sāksim spiest eļļu.
Ja par izaicinājumiem, tad jāsaprot – tas ir mīts, ka dzīve laukos ir finansiāli lētāka. Lai tā būtu, ir ļoti cītīgi jāstrādā un par to jādomā, jo ienākumi laukos ir stipri mazāki nekā pilsētā. Piemēram, lai ieekonomētu naudu par elektrību, esam uzstādījuši saules baterijas. Tāpat rūpīgi plānojam savus izbraucienus uz pilsētu, jo tuvākais veikals ir 17 kilometru attālumā. Ārpus saimniecības dodamies divas reizes nedēļā.
Otra lielākā grūtība, kas būtiski ietekmē dzīvi laukos, – neparedzamie laikapstākļi. Šeit darba ir vairāk, nekā var izdarīt, un neizdarīto darbu saraksts ir ļoti garš. Jo nereti tieši laikapstākļi ievieš savas korekcijas. Ja uznāk ilgstošs lietus, jāgaida, kad zeme izžūs. Tāpat arī stiprā karstumā darbus veikt ir apgrūtinoši.
Tajā pašā laikā miers un klusums, ko dod dzīve laukos, ir neatsverams. Šeit nav lielās cilvēku drūzmas. Te naktis ir patiešām tumšas, un skaidri var dzirdēt brīnišķīgo skaņu, kad putni, plivinot savus lielos spārnus, laižas pāri mūsu pagalmam.