Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Sievietei uzbruka kaimiņu suns, kas atradās ārpus īpašnieka teritorijas, un pamatīgi sakoda kāju – tā, ka brūci vajadzēja pat šūt,» stāstīts vēstulē. «Kaimiņš apņēmās ārstēšanās izdevumus segt, bet beigās to darīja ar sakostiem zobiem, jo rēta slikti dzija. Kāja tagad ir ar ādas defektiem. Par cita veida kompensācijām nebija pat runas. Sieviete vērsās pie kaimiņa, lai nodrošina, ka suns netiek pie kopējā žoga, jo žogs ir nedrošs un viņai vienkārši bail no dzīvnieka, kas jau reiz viņai ir uzbrucis. Lūdza suni likt voljērā vai piesiet pie ķēdes, ierosināja, ka pa abiem varētu salabot žogu. Kaimiņš atbildēja, ka žogam naudas nav un piesiet suni viņš nedomā. Šis Latvijā nav vienīgais gadījums. Suņi bieži vien pastaigājas ārpus īpašnieka teritorijas un apdraud iedzīvotājus. Kas jādara apdraudētajiem iedzīvotājiem, un kā jāreaģē valsts dienestiem? Likumi, noteikumi pastāv, bet reāli vainīgo suņu īpašnieki pie atbildības netiek saukti,» uzskata žurnāla lasītāja.
Lūdzām vēstuli komentēt Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD).
Ko nosaka normatīvie akti
PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere atgādina likumu un noteikumu prasības un aicina suņu saimniekus rūpēties, lai viņu mīluļi neapdraud apkārtējos. Saskaņā ar normatīvajos aktos paustajām prasībām, dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir tiesības kopā ar dzīvnieku atrasties ārpus mājas, ja dzīvnieks netraucē sabiedrību un nerada draudus cilvēku drošībai, veselībai un dzīvībai. Pilsētās un ciemos, ja suns atrodas ārpus telpām, īpašniekam ir jānodrošina pilnīga attiecīgās teritorijas norobežošana no publiskai lietošanai paredzētās teritorijas, novēršot iespēju sunim izkļūt no tās.
Suņa īpašniekam ir pienākums nodrošināt, lai suns neapdraudētu cilvēkus un dzīvniekus.
Ja suns atrodas ārpus teritorijas, kas ir suņa saimnieka valdījumā, dzīvniekam jābūt uzliktai kaklasiksnai vai citam aksesuāram, piemēram, iemauktiņiem, bet par bīstamu atzītam sunim jābūt arī sarkanai atšķirības lentei, ar ko apzīmē bīstamu suni. Pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suns bez pavadas var atrasties zaļajā zonā un mežā (izņemot vietējo pašvaldību noteiktās vietas, kur saskaņā ar šo pašvaldību saistošajiem noteikumiem tas ir aizliegts), pastaigājoties īpašnieka uzraudzībā un redzeslokā – tādā attālumā, kādā viņš spēj dzīvnieku kontrolēt.
Par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu ir paredzēta administratīvā atbildība – naudas sods. Ja suņa turēšanas noteikumu pārkāpuma rezultātā nodarīti miesas bojājumi, suņa īpašnieku var saukt pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības atkarībā no miesas bojājumu smaguma pakāpes.
Ja dzīvnieks apdraud apkārtējos iedzīvotājus vai citus dzīvniekus – ir atstāts bez uzraudzības, ir agresīvs, tā īpašnieks nespēj kontrolēt suņa uzvedību –, iedzīvotāji pēc palīdzības var vērsties pašvaldības policijā, kura ir tiesīga un kurai ir pienākums šādās situācijās reaģēt.
Kā suni atzīst par bīstamu
Ja ir pamats uzskatīt, ka dzīvnieks ir bīstams apkārtējiem, personai ar iesniegumu jāvēršas policijā vai Pārtikas un veterinārajā dienestā, jāizklāsta situācija, kurā suns ir uzbrucis, nodarot miesas bojājumus, un jālūdz dzīvniekam veikt bīstamības pārbaudi. Tad PVD izveido ekspertu komisiju, kurā iekļauj gan veterinārārstu, gan kinologu. Komisija veic suņa bīstamības izvērtēšanu pēc noteiktiem kritērijiem un izlemj, vai konkrētais dzīvnieks atzīstams par bīstamu un vai dzīvnieka turpmākai turēšanai jānosaka kādi ierobežojumi.
Ja suns ir atzīts par bīstamu, dzīvnieka īpašniekam turpmāk jārūpējas, lai dzīvnieks patvaļīgi neizkļūtu no tam paredzētās teritorijas un nenonāktu kontaktā ar cilvēkiem vai dzīvniekiem. Pie vārtiem un citām ieejām jāizvieto skaidri salasāma norāde par bīstamu suni. Ja šādu dzīvnieku izved ārpus tam paredzētās teritorijas, dzīvniekam ap kaklu jābūt izturīgai kakla siksnai un atšķirības lentei, tāpat jābūt uzpurnim ar slēgtu purna daļu, kas nepieļauj iespēju iekost cilvēkam vai dzīvniekam, bet pavadai jābūt izturīgai un ne garākai par pusotru metru. Bīstamu suni pastaigā drīkst izvest persona, kas sasniegusi vismaz 18 gadu vecumu un ir spējīga pārvaldīt suni.
Par bīstamu atzīta suņa īpašniekam ir pienākums segt izmaksas, kas saistītas ar īpašās kaklasiksnas izgatavošanu, šādu kaklasiksnu izsniegs Lauksaimniecības datu centrs. Ja bīstamā suņa īpašnieks neievēros noteikumos izvirzītās prasības, PVD ir tiesīgs ievietot suni dzīvnieku patversmē līdz turpmāka lēmuma pieņemšanai. Izdevumus, kas saistīti ar suņa piespiedu izmitināšanu dzīvnieku patversmē, segs suņa īpašnieks vai turētājs.
Ja par bīstamu atzīts suns atkārtoti nodarījis miesas bojājumus cilvēkam vai dzīvniekam un par to iesniegti pietiekami pierādījumi, PVD var pieņemt lēmumu suni eitanazēt bez atkārtotas suņa uzvedības izvērtēšanas.
Pie kā vērsties pēc palīdzības
Vēstulē izklāstītajā situācijā sievietei būtu jāvēršas pašvaldības policijā ar iesniegumu un jālūdz šo jautājumu risināt. Ja sieviete nav vērsusies ne ārstniecības iestādē, ne pašvaldības policijā, PVD nav pamata veidot komisiju, kura var novērtēt suni un atzīt vai neatzīt to par bīstamu.
Raksts publicēts žurnālā Astes 2016. gada 2. numurā.
