Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tā kā par upēs mītošajām putnu sugām, kāds ir arī zivju dzenītis, informācijas ir maz, teši šī suga ir izvēlēta par gada putnu. Tas ir aicinājums ikvienam izpētīt upes, portālā Dabasdati.lv reģistrējot gan zivju dzenīša, gan citu putnu novērojumus. Šis ir gads, kad tiek uzsākts arī darbs pie jauna Latvijas ligzdojošo un ziemojošo putnu atlanta.
Latvijā zivju dzenītis ir sastopams visu gadu.
“Šobrīd mums nav informācijas, ka zivju dzenīšu skaits samazinātos, taču mūsu rīcībā esošās ziņas par šo sugu ir trūcīgas, jo to specifiskā dzīvesveida dēļ neietver esošās uzskaišu programmas. Tas attiecas arī uz citām upju putnu sugām. Tā kā sākam darbu pie jauna Latvijas ligzdojošo putnu atlanta, esam izvēlējušies šo sugu, lai aicinātu cilvēkus pārbaudīt upes, portālā Dabasdati.lv reģistrējot gan zivju dzenīša, gan citu putnu novērojumus. Īpaši koncentrēsimies uz tām upēm, kur zivju dzenīšu uzskaites veiktas senāk, lai iegūtu skaidrāku priekšstatu par šīs sugas populācijas pārmaiņām. Turklāt 2020. gadā savu 30. jubileju atzīmēs mūsu kolēģi – Latvijas Dabas fonds, kura simbols ir zivju dzenītis,” stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.
Zivju dzenītis (Alcedo atthis) pārtiek no nelielām zivtiņām, kuras noķer, pikējot ūdenī. Savu ligzdu tas veido krastu atsegumos izraktās alās. Par alas piederību zivju dzenītim var droši pateikt ar ožas palīdzību – tai ir izteikta zivju smaka. Latvijā krastu atsegumos alās ligzdo vēl divas putnu sugas – kolonijās ligzdojošā krastu čurkste un retais bišu dzenis. Atšķirībā no zivju dzenīša, abas šīs sugas pārtiek no kukaiņiem un savas ligzdu alas var veidot arī nesaistīti ar ūdeņiem.
Īpaša vērtība gan zivju dzenīšu novērojumu reģistrēšanā, gan Latvijas ligzdojošo un ziemojošo putnu atlanta darbā būs ekspedīciju organizēšana pa upēm, kuras pieteikt ir aicināts ikviens interesents.
Šī ir lieliska iespēja laivošanas entuziastiem apvienošanas kārtā iegūt vērtīgus datus par upju putniem. Bez zivju dzenīša upēs samērā bieži sastopami arī lielā gaura, gaigala, meža pīle, upes tilbīte un citi putni. Par saviem novērojumiem gan šādās ekspedīcijās, gan ārpus tām, ikviens aicināts ziņot portālā Dabasdati.lv vai ierakstot putnu balsis, ziņot uz e-pastu: [email protected].
Gada putna akciju Latvijas Ornitoloģijas biedrība rīko jau 25. reizi. Iepriekš par gada putniem izvēlēti: grieze (1996), vakarlēpis (1997), zaļā vārna (1998), mazais ērglis (1999), ķīvīte (2000), ūpis (2001), lielais ķīris (2002), rubenis (2003), baltais stārķis (2004), ziemeļu gulbis (2005), lauka piekūns (2006), melnā dzilna (2007), melnais stārķis (2008), jūraskrauklis (2009), mednis (2010), meža pūce (2011), jūras ērglis (2012), kākaulis (2013), pupuķis (2014), dzeltenais tārtiņš (2015), dižraibais dzenis (2016), dzeltenā cielava (2017), pļavu tilbīte (2018) un mežirbe (2019).
