Raugoties no bioloģijas skatpunkta, ja vien sēklas ir nobriedušas un audzētājs spēj nodrošināt to dīgšanai piemērotus apstākļus, tās sadīgs. Bet ko tālāk? Praktiski visi gurķi, tomāti, paprikas, baklažāni, arbūzi un melones, ko redzam veikalos, ir hibrīdi. Tas nozīmē, ka tikai daļa no to sēklām izaugušo augu (un augļu) būs līdzīgi mātes augam. Vismaz puse no sadīgušajiem augiem būs daudzveidīgi, jo līdzināsies saviem vectētiņiem un vecmāmiņām dažādās variācijās, bet no praktiskā viedokļa lielas jēgas nebūs. Tāpat ir aktuāls jautājums par sēklu dīgtspēju. Sēklu firmas sēklas rūpīgi šķiro, bet no augļa izņemtas sēklas var būt nepietiekami nogatavojušās, tāpēc to dīgtspēja var būt zema. Tādēļ pirktās sēklas ir drošākas par pašu ievāktām.
Eksotisko augu īpatnības
Avokado, mango, papaijas, tamarillo, dateļpalmas, apelsīnu un citronu koki izaug visai augsti. Tāpēc jāapdomā, vai tiem atradīsies vieta dzīvojamās telpās. Dārzā tos izstādīt nevarēs, jo mūsu apstākļos tie nepārziemos. Šiem augiem ir arī savas prasības pēc barības elementiem un augsnes pH līmeņa, un tieši krāna ūdens ķīmiskā sastāva dēļ tie mēdz izskatīties ne visai veselīgi. Nepiemērotu apstākļu dēļ eksotiskie augi telpās kaut kā velk dzīvību, bet nezied un neražo. Nereti apelsīnos vai citronos var atrast jau sadīgušas sēklas. Protams, tās var ielikt puķupodā, ar laiku izaugs kociņš, un tomēr arī tad, ja tas uzziedēs un audzētājs ar otiņu apputeksnēs ziedus, ir maz cerību, ka augļi būs garšīgi.
Pamēģini izaudzēt šos!
Avokado
Ja eksotisko augu grib audzēt ne ražas dēļ, bet priekam, vērts sākt ar avokado. Tā sēklas labi dīgst, ja iegriež vai pat pilnīgi noņem cieto sēklapvalku. Izģērbtu sēklu var līdz pusei iegremdēt augsnē vai kūdras substrātā un apsegt ar otrādi apgāztu stikla burku vai plēves maisiņu. Samērā ātri (7–10 dienu laikā) parādīsies dīgļlapas un augs sāks augt. Avokado strauji aug un diezgan ātri sasniedz loga rūts augšējo malu. Ziemā uz lapām bieži veidojas lapu malas iedega un lapas pakāpeniski nokrīt, vasarā ataug veselīgākas.
Ingvers
Ingvera saknes jāsāk diedzēt februāra beigās, marta sākumā. Kad uz tām parādās pumpuri, sakni var sagriezt vairākās daļās tā, lai katra būtu ar pumpuru. Sākumā ir vērts audzēt saknes 12 centimetru diametra vai pat lielākos podos, bet maija sākumā var pārstādīt siltumnīcā. Ingvers ir mazprasīgs, tam ir vajadzīgs tikai pietiekams mitrums. Lapas ir garas, tāpēc siltumnīcā jāizvēlas vieta, kur tie netraucēs citiem augiem. Ingveru vāc samērā vēlu, pat oktobrī.
Batāte
Lai pavairotu batātes, februāra beigās no veikala atnesto bumbuli novieto siltā, mitrā vietā un gaida, kamēr tas sāks dzīt dzinumus. Tos sagriež gabalos ar divām lapām katru un liek kastē vai podā ar samitrinātu, siltu (ap 20 grādiem) kūdras substrātu, lai apsakņojas. Lai lapas nevīstu, kasti var apsegt ar plēvi. Šādus nogriežņus drošāk vispirms apsakņot, bet vēl labāk iegādāties jau apsakņotus spraudeņus pie stādu tirgotājiem. Batātes Latvijā var audzēt atklātā laukā, bet drošāk to darīt siltumnīcā vai vismaz plēves lecektī. Tām jāparedz daudz vietas, jo šis augs intensīvi stīgo, veido daudz lapu un labi nosedz augsnes virskārtu. Batātēm parasti pietiek ar tām barības vielām, kas jau ir labi iekoptā augsnē. Pirms salnām lapas nogriež un bumbuļus akurāti izrok. Tiem ir vajadzīgs 4–10 dienu garš nogatavošanās periods, kad bumbuļus glabā temperatūrā no 27 līdz 33 grādiem un 80– 90 procentu relatīvā gaisa mitrumā. Pēc tam tos var glabāt 12– 16 grādos vairākus mēnešus. Īstā garša parādās apmēram mēnesi pēc uzglabāšanas, kad daļa cietes pārvēršas cukuros.
Papaija
Tām auglī ir daudz sēklu, un nevar zināt, kuras no tām dīgs, tāpēc pirms sējas ir vērts šķirot tās 10 procentu sālsūdenī. Tās, kuras noslīkst trauka dibenā, ir smagākas, tātad vairāk nobriedušas. Pēc šķirošanas sēklas noskalo tīrā tekošā ūdenī, lai sāls paliekas netraucē dīgšanai. Papaijas ir gaismas prasīgas, un ziemā tām būs nepieciešams papildu apgaismojums. Papaijas slikti pacieš temperatūru, kas zemāka par 15–17 grādiem. Arī pārmitra augsne nenāk saknēm par labu. Jāņem arī vērā, ka papaijām ir milzīga daudzveidība un pat no viena augļa izņemtām sēklām mēdz izaugt ļoti atšķirīgi augi. Sēklu dīgšanai optimāli apstākļi ir 35 grādi dienā un 26 grādi naktī, tad pirmie dīgsti parādās 8 dienu laikā. Papaijas strauji aug temperatūrā no 22 līdz 28 grādiem, bet temperatūra virs 30 grādiem traucē to veģetatīvo augšanu. Papaijas koks mēdz izaugt 3–10 metrus augsts, tāpēc pat ziemas dārzā to nāksies regulāri īsināt.
Populārākie raksti