Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kālijs ir visefektīvākais no visiem barības elementiem, lai palielinātu augu izturību pret slimībām un kaitēkļiem, veicinātu dzinumu nobriešanu un ziemcietību. Kālijs arī nodrošina labu augļu un ogu garšu, skaistu krāsojumu tomātiem.
Tieši tāpēc visos rudens mēslojumos kālijs ir visaugstākajā koncentrācijā.
Tas nepieciešams zemenēm pēc noražošanas, veco lapu un stīgu nogriešanas, lai augs atgūtos un sagatavotos rudenim.
Citi lasa
Arī rozēm kālija mēslojums palīdzēs nobriest un sagatavoties ziemai.
Par to priecāsies arī zāliens, it sevišķi, ja tas ir karstuma un sausuma novājināts, ticis intensīvi mīdīts un nav pietiekami mēslots līdz šim.
Par kālija deficītu var liecināt vairākas pazīmes, piemēram dzelteni, cieti plankumi uz tomāta un kārtīgi nenogatavojies mīkstums, brūni plankumi lapu malās. Tomēr ne vienmēr tā trūkumu var pamanīt vizuāli.
Dabā parasti kāda elementa ir par daudz, kāda par maz, un pazīmes mēdz arī pārklāties. Lai to noskaidrotu precīzi, jāievāc lapu un augsnes paraugi un jāpārbauda agroķīmijas laboratorijā.
Kad mēslot?
Kad gaisa temperatūra noslīd zem plus 10 grādiem, mēslošanai vairs nav lielas jēgas, jo zemā temperatūrā augi barības elementus nevar uzņemt.
Smagā, mālainā augsnē rudenī ienesto kāliju un fosforu var uzskatīt par ieguldījumu nākotnei, jo tie augsnē saistīsies, veidojot pamatmēslojumu nākamajam gadam.
Taču vieglās smilšainās vai kūdras augsnēs vēlai mēslošanai noteikti nav jēgas, jo kālijs un fosfors pa ziemu izskalosies.
Kuru mēslojumu?
Mazdārziņā, kurā nav veiktas augsnes analīzes, vispraktiskāk ir lietot komplekso rudens mēslojumu. Tad kopā ar kāliju augiem iedosim arī fosforu.
Parasti šie mēslojumi satur arī sēru, magniju un mikroelementus, kuru rezerves augsnē pēc aktīvās augšanas sezonas varētu būt izsmeltas.
Jo elementu sarakstiņš garāks, jo labāk, taču to kombinācijai pat nav liela nozīme.
Galvenais ir skatīties, lai burtu savienojumā NPK pirmais skaitlis būtu ļoti mazs, piemēram, 5 vai pat 0.
Ja slāpekļa būs vairāk, tas veicinās augšanu, jaunu atvašu un dzinumu veidošanos, kas nepaspēs nobriest, un augs tāpēc ziemā var ciest no sala.
Savukārt kālija saturam, kas tiek minēts kā pēdējais, jābūt vismaz 20.
Var izmantot arī speciālos kālija mēslojumus, it īpaši, ja ir veiktas augu un augsnes analīzes un noskaidrots, kas tieši augiem trūkst.
- Lietojot kālija sulfātu, pacienāsi augus gan ar kāliju, gan sēru. Sēra deficīts ir ļoti bieži sastopams, jo šis elements viegli izskalojas no augsnes. Taču tas ir svarīgs, jo stiprina augu aizsargspējas pret sausumu, aukstumu, kaitēkļiem un slimībām, kā arī uzlabo augļu garšas īpašības un palielina ražu.
- Izmantojot kālija magnēziju, augus reizē pabarosi ne tikai ar kāliju un sēru, bet arī ar magniju. Magnijs ietilpst daudzos augiem nepieciešamos savienojumos, bet pats galvenais – hlorofilā, kas nodrošina fotosintēzi. Tas veicina sēklu dīgšanu, aktivizē fermentu darbību. Jāpiebilst, ka kālija magnēziju var izmantot, arī saimniekojot bioloģiski.
- Vari lietot arī kālija hlorīdu. Tajā gan vērtīgs ir tikai kālijs, hlors augiem nav nepieciešams lielos daudzumos un segtajās platībās, siltumnīcās var pat kaitēt. Hlora kaitīgā iedarbība saistīta ar transpirācijas jeb ūdens iztvaikošanas samazināšanos, kalcija uzņemšanas traucējumiem, jutīgiem augiem var novērot lapu apdegumus. Taču atklātā laukā, nepārspīlējot ar daudzumiem, to var droši lietot – kālijs augsnē saistīsies, hlorīdi pa ziemu izskalosies un augam ļaunumu nenodarīs.
- Kālija nitrāts lietošanai rudenī nav piemērots, jo satur slāpekli, kas veicina augu augšanu, un, tuvojoties ziemai, tā nav vēlama.
Cik un kā lietot?
Mēslojumu parasti lieto apmēram sauju uz kvadrātmetru.
Taču minerālmēsli un augi ir atšķirīgi, arī saujas ir dažādas, tāpēc katrs ražotājs uz iepakojuma norāda konkrētu devu, ko vēlams ievērot.
Ņem vērā, ka vairāk ne vienmēr nozīmē labāk, jo, mēslojumu pārdozējot, augs cietīs no pārāk augstas sāļu koncentrācijas. Ja kāda elementa būs par daudz, tiks nobloķēta kāda cita uzņemšana.
Tāpat pārāk lielas mēslojuma devas ietekmē augi var arī nodzeltēt un pat aiziet bojā.
Nebūs pareizi minerālmēslus vienkārši nobērt uz augsnes un domāt, ka izdarīts ļoti labs darbs.
Nē, tos nepieciešams ierušināt augsnē un augus apliet vai arī uzkaisīt pirms lietus, jo citādi labums nenonāks līdz auga saknēm.
Kālija mēslojumu var lietot arī šķīduma veidā, piemēram, Kristalonu Dārzam rudenī, taču tas, ievērojot lietošanas pamācību, jāizšķīdina un augi pēc tam jāaplaista.
