Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
No-kill dzīvnieku patversme Ulubele aicina apzināties, ka mājdzīvnieks nav rotaļlieta un sniedz vērtīgu padomus visiem, kuri plāno iegādāties vai adoptēt mājdzīvnieku.
Ja ir nolemts iegādāties mājdzīvnieku, jāizvērtē – kādu!
Lēmums iegādāties mājdzīvnieku jāpieņem visiem ģimenes locekļiem kopā un ir rūpīgi jāizsver visi apstākļi: kurš kādus pienākumus uzņemsies; cik daudz laika varēs veltīt mājdzīvniekam un cik ilgi ikdienā viņam būs jāpaliek vienam; vai sadzīves apstākļi ir atbilstoši jaunajam ģimenes loceklim. Svarīgi arī finansiālie apsvērumi: cik mēnesī var atļauties tērēt dzīvnieka uzturēšanai; vai līdzekļu pietiks, ja dzīvnieks būs jāārstē.
Dzīvnieks nav manta, ar kuru spēlēties, kad ir laiks, un kuru nolikt plauktā, kad apnīk. Īpaši tas attiecas uz kucēnu vai kaķēnu iegādi, kuri sākumā visiem patīk un tiek uztverti kā jauka rotaļlieta.
Bieži tiek piemirsts, ka no dzīvnieku mazuļiem nevar prasīt tādu uzvedību kā no pieaugušajiem – viņiem ir daudz enerģijas, viņi vēl nemāk nokārtot dabiskās vajadzības tur un tad, kad to gribētu saimnieks, viņiem niez augošie zobiņi, tāpēc gribas grauzt visu, kas ceļā, viņi ir ziņkārīgi un dara blēņas, gluži kā bērni.
Arī dzīvnieki ir pacietīgi jāskolo un jāmāca. Ja neesat gatavi tam veltīt laiku un pacietību, tad labāk iegādāties jau pieaugušu dzīvnieku vai atteikties no domas par mājdzīvnieku.
Pie sadzīves apstākļu izvērtēšanas noteikti jāņem vērā, kādas šķirnes dzīvnieku izvēlēties un to, vai dzīvojat mājā vai dzīvoklī, vai drīzumā plānojat ģimenes pieaugumu, cik aktīvs ir dzīvesveids un kādas aktivitātes ar savu mājdzīvnieku plānojat, ja tas ir suns, kā arī – ko sagaidāt no sava kaķa – regulāru mīļošanos vai neatkarīgu līdzāspastāvēšanu.
Diemžēl pieredze liecina, ka cilvēki ļoti bieži izvēlas mājdzīvniekus tikai pēc vizuālā izskata vai tāpēc, ka šķirne kļuvusi populāra kādas filmas vai grāmatas dēļ, nemaz neizvērtējot un neiedziļinoties šķirnes raksturojumā, īpatnībās un atbilstībā savam dzīvesveidam.
Dzīvniekam pieaugot, sāk izpausties šķirnei raksturīgās īpašības, un tikai tad saimnieks mēdz apjēgt, ka īsti nespēj tikt ar to galā.
Piemērs ir haskiju šķirne, kas pēdējos gados Latvijā kļuvusi populāra. Ziemeļu suņi, kam gēnos ierakstīta brīvdomība, dzīve āra apstākļos un nepieciešamība pēc fiziskas slodzes ikdienā, savu gaišzilo acu un krāšņā kažoka dēļ patīk daudziem. Dzīve pilsētas dzīvoklī vai nelielā piemājas dārziņā nemainīs haskija dabu un vēlmi pēc plašumiem. Ar pāris pastaigām dienā viņam nepietiek, tā priekš viņiem ir dzīve cietumā. Tieši tāpēc patversmēs haskiji ir ļoti bieži viesi pat vairākkārt, jo viņi alkst pēc plašumiem un skrējiena.
Novērtē savu dzīvesveidu!
Ja saimnieks ir pieradis ceļot vai bieži neuzturas mājās, jāsaprot, vai mājdzīvnieks atbalstītu un iekļautos šādā dzīvesveidā!
Ļoti rūpīgi jāizvērtē, vai jaunajam ģimenes draugam mājinieki varēs veltīt pietiekami daudz laika. Ja esat aizņemti darbā visu dienu un kopā ar dzīvnieku varat pabūt tikai dažas stundas, tad labāk dzīvnieku neiegādāties.
Nolemt dzīvnieku ikdienas vientulībai – ir cilvēka egoisms!
Tāpat laicīgi jāapdomā, kur dzīvnieks paliks laikā, kad dosities komandējumā vai ceļojumā – ja nav iespēja ņemt līdzi, tad savlaicīgi jāvienojas, kas viņu pieskatīs.
Jāpadomā, kas parūpēsies par mājdzīvnieku gadījumā, ja esat vienīgais saimnieks un vairs nespēsit to uzturēt veselības vai kādu citu apstākļu dēļ. Dzīvē var gadīties visādi, tāpēc būt atbildīgiem un parūpēties laicīgi par sava četrkājainā drauga likteni ir tikai godīgi pret pieradināto mīluli.
Ja mājdzīvnieku vēlas bērns
Dzīvnieka iegāde ir visas ģimenes atbildība, tāpēc lēmums jāpieņem kopā. Turpmāk visai ģimenei būtu jāuzņemas rūpes par to.
Paļauties uz to, ka bērns turēs solījumu un cītīgi rūpēsies par dzīvnieku, vecākiem nevajadzētu.
Tas, protams, ir jāatgādina un jāstimulē un tā ir būtiska audzināšanas sastāvdaļa, taču arguments, ka dzīvnieks vairs nav vajadzīgs, jo bērns par viņu nerūpējas kā solījis, ir bērnišķīga atruna.
Jānodrošina apstākļi, kuros tas neaizmūk un nevar nejauši pazust!
Saimnieks ir atbildīgs par to, lai viņa mājdzīvnieki neaizmuktu un neklaiņotu. Ja tomēr tas noticis, savu pazudušo mīluli ir pienākums aktīvi meklēt: jāsniedz informācija internetvietnēs (www.dzivniekupolicija.lv) un sociālajos tīklos, jāinformē patversmes, jāizlīmē sludinājumi. Neviena darbība, kas tiek darīta pazudušā drauga meklējumos, nav lieka!
Diemžēl saimnieki bieži vien neiedomājas meklēt savus pazudušos mājdzīvniekus patversmēs, cerot, ka tie mājās pārradīsies paši. Bet, ja suns vai kaķis nokļuvis patversmē, viņš nevar dot ziņu pats.
Mēdz gadīties, ka šādās reizēs cieš gan dzīvnieks, gan saimnieks.
Kopš 2017. gada 1. janvāra Latvijā ir obligāta suņu čipēšana un reģistrēšana. Ja suns reģistrēts, tad saimnieka informēšana un viņa atgriešanās mājās ir ātra. Diemžēl joprojām liela daļa suņu nav čipēti vai ir čipēti, bet nav reģistrēti, kas nozīmē to, ka patversmē viņš nonāk anonīms, un patversme var paļauties tikai uz saimnieka apzinīgumu un godaprātu, ka viņš atbrauks pēc sava pazudušā mājdzīvnieka.
Pats svarīgākais, kas šajā jautājumā sakāms – MEKLĒJIET savus pazudušos dzīvniekus – neatmetiet cerību arī pēc ilgāka laika! Jo aktīvāk meklēsiet, jo vairāk būs informācijas internetā, jo lielāka iespēja, ka jūsu četrkājainais draugs atgriezīsies mājās!
Laikus jādomā par mājdzīvnieka sterilizāciju!
Mājdzīvnieku sterilizācija Latvijā joprojām ir sasāpējis jautājums. Internetvietnēs vērojam sludinājumus – “atdodu labās rokās”, “dāvinu kucēnus, kaķēnus”. Tiek meklētas mājas negribēti dzimušiem kaķu un suņu mazuļiem.
Tā vietā, lai sterilizētu savu mājdzīvnieku vienu reizi viņa mūžā, ik gadu tiek pieļauta situācija, ka atkal un atkal dzimst mājdzīvnieki, kuri tiek izdāļāti pa roku galam vai izmesti un agrāk vai vēlāk nonāk patversmēs.
Tāpēc mājdzīvnieku savlaicīga sterilizēšana ir būtisks risinājums šai problēmai. Šobrīd jau vairākas pašvaldības realizē programmu Noķer – sterilizē – atlaid, tādējādi uzlabojot situāciju ar bezsaimnieka kaķiem, nepieļaujot to nekontrolētu vairošanos.
