Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Oskars Lepers un viņa mīlulis Zigijs kļuvuši par jaunā TV3 raidījuma Es mīlu savu suni vadītājiem. «Ja kāds man pirms pieciem gadiem būtu teicis, ka es stāvēšu raidījumā un stāstīšu par savu četrkājaino draugu, nekad tam īsti nebūtu noticējis, jo visu savu dzīvi biju nodzīvojis bez suņiem…» atzīst Oskars. Bērnībā viņš ar brāli Rihardu ļoti vēlējās sunīti, tomēr pret brāļu lūgumiem vecāki izturējās noraidoši. «Viņi uzskatīja, ka dzīvoklī sunim nav vietas, un mums ar brāli nebija pietiekami daudz argumentu, lai viņus pārliecinātu. Vienīgais mājdzīvnieks, ko ar lielām pūlēm man sanāca izdīkt, bija papagailis. Taču papagailis nav suns,» intervijā žurnālam ASTES saka Oskars.
Pie suņa viņš ticis tikai pirms pieciem gadiem, jo to ļoti vēlējusies sieva Elīna. «Kad daudzus gadus no vietas katru rītu dzirdi frāzi, ka mums vajag suni, gribot negribot ar šo domu sāc aprast. Sapratu – tik tiešām, kādēļ liedzu mums šo prieku? Tāpēc Elīnai dzimšanas dienā uzdāvināju līgumu, kurā bija vairāki punkti. Pirmais – es izvēlos suņa šķirni, otrais – izvēlos suņa vārdu. Trešais – Elīna ved suni ārā un, ja suns mājās sadarījis nedarbus, aiz viņa vāc. Tas tiešām Elīnai nebija izdevīgs līgums, taču viņa to parakstīja nedomājot,» stāsta viņš.
Pēc ilgām pārdomām un dažādu šķirņu analīzes, lēmums krita par labu kavaliera karaļa Čārlza spanielam, kuru viņš nosauca par godu mūziķim Deividam Bovijam – Zigijs Zvaigžņu puteklis.
Citi lasa
Pa šiem gadiem Zigijs kļuvis par Oskara labāko draugu. Kopā viņi dodas pārgājienos, uz darbu radio, uz brīvdabas koncertiem. Zigijs esot socializēts un paklausīgs suns. Arī kameru priekša suns jūtas kā zivs ūdenī, jo uzmanība viņam patīk. Ar cieņu un mīlestību Zigijs izturas arī pret ģimenes jaunāko locekli – Oskara un Elīnas dēlu Albertu, kurš pasaulē nāca šā gada jūnijā. Lai arī sākumā Zigijs bija nedaudz apjucis un greizsirdīgs, nu viss esot kārtībā. «Ir jau parādījušās pirmās izpausmes, kas mūs priecē un liek domāt, ka viņš Albertu ir pieņēmis. Piemēram, kad mēs atstājam ratus, viņš noguļas tiem blakus un sargā mazo,» priecājas Oskars.
Vairāk lasiet žurnālā Astes 2021. gada 5. numurā.
