Mīlestība no pirmā falenopša
Reiz Dacei bija ļoti liela telpaugu kolekcija, līdz saimniece pēkšņi pamanīja, ka palikušas tikai orhidejas: «Viņas mani pieradināja. Nevis es viņas, bet viņas mani. Orhidejas ir bezgalīgi dažādas. Un pilnīgi neprognozējamas. Piemēram, rozes – fantastiski skaistas, bet cita no citas galvenokārt atšķiras tikai ar krāsu. Turpretī dažādām orhidejām atšķiras pilnīgi viss. Tās var augt dārza dobē, zemē kā jebkura cita puķe. Un var karāties gaisā istabā, pavisam bez augsnes, kā mazs knibucītis ar divu milimetru ziediņiem – vajag lupu, lai tos apskatītu. Brīžiem, skatoties uz ziedu, šķiet prātam neaptverami, kā daba spējusi ko tādu radīt? Pat stumbra paresninājumi, kuros orhidejas krāj ūdens un barības vielu rezerves, dažām ir apaļi, citām olveida, vēl kādām izskatās pēc pilieniem vai mietiņiem. Dažām ir krāsaini – oranži vai violeti – gaisa sakņu galiņi.
Bērni zina, ka orhidejas – tā ir mana meditācija. Ja es uzeju augšas istabā parunāt ar puķēm, viņi liek mani mierā.
Nerunāju ilgi, bet katru vakaru uznāku, pačubinu, paskatos, vai kādam kas nekaiš. Papriecājos par puķēm, turpat arī pasēžu, palasu, atbrīvojos no darba dienas stresa un atkal varu pievērsties ģimenei.»
Orhideju medības
«Katrā orhideju kolekcijā jābūt vienam rozā falenopsim. Tas ir pamatu pamats. Manam vecākajam falenopsim – baltam ar bordo viducīti – februārī būs vienpadsmit gadu. Precīzi zinu, cik vecs tas ir tāpēc, ka pirkts, gaidot manu trešo bērnu. Dzīvoju Āgenskalnā un pirmsdzemdību atvaļinājuma pirmajā dienā aizgāju uz mūsu slaveno puķu veikalu Aina un nopirku sev ziedošu falenopsi.» Kad falenopsis pēc pusgada noziedēja, Dace sāka meklēt informāciju, ko ar to darīt tālāk. Padomus atrada internetā, tikai, protams, pagāja kāds laiciņš, apgūstot, kuriem no tiem var uzticēties un kuriem ne: «Ja esmu iekārojusi vai nopirkusi jaunu augu, izlasu vismaz trīs informācijas avotus. Ja tie nesakrīt, meklēju tālāk. Salieku kopā un izdomāju, kas no tā visa varētu derēt manos apstākļos, nevis, piemēram, Floridā. Noder Krievijas forumi, jo tur apstākļi visvairāk līdzinās mūsējiem. Kad sapratu, ka gada laikā pirmo orhideju neesmu nobeigusi, līdzīgi kā daudzi, atklāju nocenoto orhideju plauktu lielveikalā Depo, kur var iepirkties par lētu naudu. Iesācējam orhideju audzēšanā tā ir visai noderīga vieta – ja arī puķe nonīks, vismaz nebūs par to tērēta liela nauda.
Diemžēl lielveikalu puķu nodaļām ir arī kāds būtisks mīnuss – ar tur pirktiem augiem mājās var atnest visādus mošķus un slimības.
Tāpēc tagad kārdinājumā krītu pavisam reti un, ja esmu ko nopirkusi, tad ļoti ilgi to turu atsevišķi no visām pārējām orhidejām, lai paskatītos, vai neparādās kādas slimības un kaitēkļi. Tā kā veikalu sortiments gardēdim tomēr šķiet visai vienveidīgs, orhidejas sāku pasūtīt no Eiropas audzētavām. Esmu atradusi domubiedrus – ļaudis, kas, tāpat kā es, ir aizrāvušies ar orhidejām. Mums ir sava mājaslapa, kurā apmaināmies ar informāciju, lielāmies, kas kuram uzziedējis. Diezgan regulāri tiekamies arī klātienē. Katru gadu kopā kaut kur aizbraucam – uz Drēzdenes orhideju izstādi vai pie audzētājiem: Vācijā esam ļoti iemīļojuši Karges audzētavu netālu no Hamburgas, kur vienmēr ne tikai apskatām ko interesantu, bet arī sapērkamies. Skaista orhideju kolekcija ir Hannoverē, Herrenhauzenas dārzā, arī tur vienmēr cenšamies iegriezties. Šoruden iekritām azartā un kopīgi pasūtījām dārza orhidejas – kurpītes. Parasti pasūtām vairāki kopā, jo tad sanāk lētāki sūtīšanas izdevumi. Pasūtām tikai siltajā laikā – no maija līdz septembrim –, lai būtu droši, ka pa ceļam orhidejas neapsals, jo daudzām no tām ne tikai sals, bet pat vēsums līdzinās nāves spriedumam. Ļoti dārgas orhidejas es nepērku. Dārgākā maksāja 35 eiro. Ja ļoti kārojas kādu dārgāku sugu, nepērku ziedošu augu, bet pusaudzīti, kam vēl divi trīs gadi līdz ziedēšanai jāpagaida. Manī tomēr dzīvo latviete taupīgā, un būtu ļoti žēl iztērētā, ja puķe aizietu postā. Manas mīļākā orhidejas ir enciklijas, katleju radinieces, zied vasarā. Katlejas ir diezgan spēcīgas un masīvas, enciklijas – mazākas, smalkākas, trauslākas. Nav arī tik acīs krītošas, bet, ja ieskatās, bezgala skaistas. Trīs sugas, manas absolūtās favorītes ir Encyclia vitellina, mariae un citrina. Aug pie manis jau piecus gadus un zied katru pavasari – maijā un jūnijā. Visām trim nepieciešams miera periods ziemā, kad trīs mēnešus tās dzīvo vēsumā, aptuveni 10 grādu temperatūrā, un tiek laistītas minimāli – apmēram reizi mēnesī.»
Pietiekami pacietīgas
«Man šķiet, tas ir mīts, ka orhidejas ir kaprīzas. Nav tā, ka, piemēram, falenopsim, noteikti vajadzētu siltumu no 22,5 līdz 23,5 grādiem, ne vairāk un ne mazāk. Un nav arī gluži tā, ka ne uz brīdi nav atstājamas bez uzmanības. Ziemā uz nedēļu droši var aizbraukt slēpot, un nekas briesmīgs pa šo laiku nenotiks. Vasarā lielā karstumā gan orhidejas ļoti gaida mani mājās, un var redzēt, ka ir noilgojušās. Ja izveidojies pumpurs un tad iekaltis, reizēm sanāk vienu ziedēšanas reizi zaudēt, bet pavisam postā orhideja neaiziet.
Ziemā uz nedēļu droši var aizbraukt slēpot, un nekas briesmīgs pa šo laiku nenotiks.
Tomēr aptuveni desmit procenti no visām iznīkst. Apmēram gadu vai divus pēc nopirkšanas puķe parasti domā: augt tālāk vai neaugt. Dažu jau no audzētavas atsūta novārgušu, citai kaut kas gadījies pa ceļam. Jāņem arī vērā, ka audzētavā ir pavisam citādi apstākļi, un, lai cik ļoti augs spēj piemēroties, tomēr var izrādīties, ka jaunajās mājās orhideja nevar iedzīvoties arī tad, ja izskatījusies spēcīga un pat ziedējusi. Sākumā, protams, postā aizgāja vairāk, jo pasūtīju visu, kas iepatikās. Tagad desmit reižu pārdomāju, vai puķe spēs pie mums izdzīvot vai ne. Tāpēc arī atbiruma procents ir daudz mazāks. Tomēr pagājušajā gadā mani piemeklēja krīze. Man bija ap 150 orhidejām, un tās sāka slimot. Tas nozīmēja, ka viņām ir par saspiestu, par maz uzmanības, jo es neesmu pamanījusi pirmo, kas sāka slimot un aplipināja pārējās. Dažas tiešām aizgāja bojā, un atlikušo kolekciju diezgan radikāli paretināju. Tagad palikušas – vakar saskaitīju – simt divas.
- Laistīšana. Jāievēro likumsakarība – jo vēsāks un tumšāks, jo mazāk jālaista. Tāpēc, audzējot orhidejas uz palodzēm (īpaši, ja ir veca māja un palodzes ziemā vēsas), ziemā iznāk nosacīts miera periods arī tiem augiem, kuriem tas dabā nebūtu vajadzīgs, un tad arī jālaista mazāk. No pavasara līdz rudenim laistu ar lietus ūdeni, kas krājas dārzā, mucās. Ziemā visbiežāk lietoju krāna ūdeni, kas Pārdaugavā ir labs un mīksts. Pāris dienas cenšos nostādināt. Ja nav sanācis to izdarīt, spainim ūdens pieberu šķipsniņu citronskābes. Orhidejas, kas aug uz blokiem, lieku kopējā spainī un mērcēju apmēram 15 minūtes vismaz trīs reizes nedēļā ziemā un katru dienu vasarā. Podos augošās laistu katru savā kašpo – ieleju ūdeni un paturu 5–10 minūtes. Tad ūdeni noleju, bet orhidejas lieku kaķu kastēs, kur liekais ūdens notek. Jau augs ir augšanas stadijā – aug tuberīdiji, saknes, veidojas ziedkāti –, laistu biežāk, bet tā, lai starp laistīšanām substrāta virskārta ir apžuvusi. Ja augs ir miera stāvoklī, ļauju substrātam izžūt vairāk. Bet – tas ir tikai pamatprincips. Saprašana, kas augam vajadzīgs, nāk ar laiku. Reizēm paiet gadi, līdz atrodam kopēju valodu.
- Mēslošana. Izmantoju jebkuru mēslojumu, man nav sava favorīta. Kad pērkam augus Vācijā pie Kargēm, viņi vienmēr dod līdzi mēslojumu, ko paši jauc un fasē. Bet lietoju arī Vito – kad vasarā ar to mēsloju dārza puķes, to pašu dodu arī orhidejām, tikai atšķaidu trīsreiz vājākā koncentrācijā. Ziemā tikpat kā nebaroju, tikai vienu, divas reizes pa visu ziemu laistāmā ūdens spainī piepilinu arī mēslojumu. Vasarā – biežāk, vismaz reizi pāris nedēļās. Pavasarī, kad iznesu ārā, aplaistu ar nātru vircu, un tad uzreiz šķiet, ka orhidejas pēc ziemas sausā gaisa un putekļiem uzelpo.»
Pret kaitēkļiem:
- tīklērcēm – Neemezal,
- laputīm – Bacilons, ko ražo Latvijas uzņēmums Bioefekts,
- sēņu slimību profilaksei – Bioefekta šķidrais trihodermīns.
Kur smelties informāciju?
INTERNETA FORUMI Latviski
- Latvijas Orhideju kolekcionāru asociācijas (LOKA) mājaslapa orchids.lv
Krieviski
Angliski
Vāciski
Informācija par sugām, slimībām, kaitēkļiem
- Latviski – Latvijas orhideju audzētāju vidū nu jau par klasiku kļuvusī Esteres Braķes lapa estere-orhidejas.id.lv
- Krieviski – orchidee.ws
- Angliski – manuprāt, visplašākais sugu aprakstu katalogs orchidspecies.com
Kur pasūtīt stādus?
Eiropas orhideju audzētavās
- schwerter-orchideenzucht.de
- orchideenwlodarczyk.de
- orchideengarten.de (Karges audzētava)
- orchideen.com
- elsner-orchideen.de
- all-orch-ideen.de
Noderēs
Groziņš vandai. Vanda vislabāk aug, ja saknes ir kailas, taču tai ļoti vajadzīgs mitrums. Nevar teikt, ka tā kastītē ir iestādīta, drīzāk iestiprināta. Kopā ar kastīti vandu reizi divās dienās mērcē – uz pusstundu ieliek bļodā ar ūdeni. Kad liekais ūdens notecējis, groziņu atkal pakar. Kokosa šķiedra, kas ieklāta groziņa dibenā, kādu laiku vēl uztur mitrumu.
Vēsumā – kāpņu telpā. Kāpnēs dzīvo tās orhidejas, kurām ziemā vajadzīgs vēsums, piemēram, dendrobiji un celogīnes. Kad ārā ir mīnus 20, šeit – no plus pieciem līdz plus desmit. Jau tagad var redzēt, ka dendrobijiem nāk mazi pumpuru snuķīši, bet mosties un ziedēt tie sāks februārī.
Gaismiņa. Desmit stundas dienā papildu apgaismojums – īpašas, augiem domātas spuldzes Sylvania Grow Lux. Tām ir no parastajām dienasgaismas spuldzēm atšķirīgs gaismas spektrs, vairāk zilgani violets. Dzīvojamajā istabā cilvēkiem šāda gaisma varētu šķist traucējoša. Apgaismojumu ieslēdz un izslēdz taimeris (havells-sylvania.com).
Orhidārijs terārijā. Orhidejām, kuras audzē uz blokiem, piemēram, priedes vai korķa koka mizas gabaliem, vajadzīgs palielināts – 75–80 procentu – gaisa mitrums, ko var nodrošināt ne tikai īpaši izgatavotā orhidārijā, bet arī visparastākajā terārijā, ko var nopirkt zooveikalā. Augus samērcēju vai arī katru dienu apsmidzinu ar pulverizatoru un durvis turu pusvirus. Ideāli, ja te būtu arī ventilatoriņš, kas nodrošinātu gaisa kustību. Bet, tā kā man ventilatora nav, durvis atstāju pusvirus, un ir dabiskā ventilācija.
Kaķu smilšu kastes. Tām ir dubulta grīda, kur pēc laistīšanas satek liekais ūdens, un vienmēr tiek nodrošināts orhidejām vajadzīgais gaisa mitrums.