Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Latvijā jūtas lieliski
Olīvkoks ar pelēki zaļajām lapām ir brīnišķīgs akcents, kas ārtelpai piešķir eksotisku izskatu. Pie griekija.lv saimnieka Raivja Čilipāna olīvkoki dzīvo jau piecus gadus – toreiz viņš atvedis Grieķijas sajūtu uz Latviju savai sievai, pēc tautības grieķietei. Šodien lielākā kociņa vainags jau sasniedzis iespaidīgu izmēru – bumba ir vairāk nekā metru diametrā. Raivis atzīst, ka olīvkokiem, iestādītiem podos, pie mums ļoti patīk. Vēl vairāk – pagājušajā rudenī novāktas divas saujas pirmās olīvu ražas. Pēc viņa vārdiem, olīvas var mēģināt arī pagatavot, taču jārēķinās ar to, ka tas ir pietiekami ilgs process. Svaigā veidā tās nav ēdamas, jo ir ļoti rūgtas, un viņam pašam zināmā ātrākā recepte – no novākšanas līdz iespējai nobaudīt olīvas – paredz to pagatavošanu triju nedēļu garumā.
Izdzīvotāji, bet ne tuksneša augi
«Olīvkoku noteikti nevar saukt par cimperlīgu augu. Patiesībā tas, iespējams, būs viens no telpaugiem, par kuru būs jārūpējas vismazāk. Kociņš pat piedos, ja aizbrauksiet nedēļu ilgā atvaļinājumā uz Grieķiju un mājās nebūs neviena, kas varētu to aplaistīt,» uzsver Raivis, piebilstot, ka olīvkoki ir izdzīvotāji. Ieradušies no siltajām zemēm, pie mums tie jūtas varen labi, vienīgi ziemas periodā smādē sniegu un aukstumu, tāpēc labāk iekārtojas telpās, bet arī ne karstās – vēlams tādās, kur ir aptuveni plus 5 līdz 15 grādu temperatūra. Taču, tiklīdz ir pavasaris, tiem patīk būt ārā – siltumā, karstumā… Vēlams gan pie saules stariem tos pieradināt pakāpeniski, desmit dienas paturot viegli noēnotā vietā.
Lai gan olīvkoki ir pieraduši dzīvot ekstremālos apstākļos – sausumā, uz klintīm, kur netiek lutināti ar mitrumu, tie tomēr līdz galam nesaprot latviešu nevēlēšanos tos laistīt, jo Latvijā olīvkoku saknes, pirmkārt, ir iespiestas podos ar ierobežotu augsnes daudzumu. Otrkārt – ja podi ir izlikti saulē, tad olīvkoku saknes piedzīvo ne tikai milzīgu karstumu, bet nonāk absolūtā tuksnesī. Bet, kā zināms, tuksnesī olīvkoki nedzīvo. Un tāpēc reizēm arī Latvijā ne! Jo, laistot reizi trijos mēnešos, jebkurš augs dosies prom uz neatgriešanos.
«Pēdējos gados vasarās mēdz būt liels karstums, un vismaz mēs tad laistām tos katru dienu,» norāda Raivis. Arī ziemā augu laistīšanas biežums atkarīgs no temperatūras un vietas, kur tie atrodas. Jo arī cilvēkam patīkamā temperatūra telpās, jo īpaši siltās grīdas, olīvkokiem var radīt tuksneša sajūtu. Tajā pašā laikā nevajadzētu tos arī pārlaistīt, tiem nepatīk pārlieks mitrums. Tāpēc galvenais noteikums, stādot olīvkokus podā, ir nodrošināt drenāžas slāni (var izmantot keramzītu dažu centimetru biezumā vai arī granti, oļus) un caurumu, kur ūdenim notecēt, turklāt arī paliktni, kur ūdens sakrājies, vēlams regulāri atbrīvot no liekā ūdens.
Ja nobirst lapas, izplauks jaunas
Latvijas ziemās daudziem telpaugiem trūkst gaismas, un arī olīvkoki mīl gaismu. Taču bieži vien telpās, kur novieto kociņus, lai nodrošinātu ziemā tiem vēlamo temperatūru (5–15 grādi), nav logu, un olīvkokam var nobirt pat visas lapas. Starp citu, arī ilgstoši nelaistot, tam iestāsies lapkritis, kā arī otrādi – pārlaistot un pārmēslojot tas var riktīgi apvainoties. Raivis gan uzsver, ka ziemā par lapu nobiršanu satraukties nevajag. «Tā kā mums pašiem olīvkoku ir diezgan daudz, sanesam tos saimniecības ēkā, kur ir patumšs, un ļaujam lapām daļēji vai pat visām nobirt, savukārt pavasarī, iznesot tos gaismā, trīs četru nedēļu laikā kokiem parādās jaunas lapas, un tie atkal priecē visu vasaru,» stāsta Raivis. Viņš zina cilvēkus, kuriem olīvkoki ir telpaugi cauru gadu, un koki izdzīvo, un zina arī tādus, kas ziemā tos lutina ar speciālajām augu lampām, nodrošinot tiem pietiekami daudz gaismas arī tumšajā sezonā. Pats gan domā, ka olīvkokiem tomēr, līdzīgi kā zemēs, kur tie auguši, nepieciešams arī vēsuma periods, lai labāk attīstītos.
Novērtēs leknu melnzemi
Olīvkokiem nepatīk māls, jo cietā augsne pārāk cieši ieskauj saknes, un arī par skābu augsni tie rauc degunu. Ieteicams sajaukt vienu trešdaļu grants un divas trešdaļas melnzemes vai arī iegādāties augsni, kas paredzēta citrusaugiem, ko olīvkoki novērtē. «Mana pieredze liecina, ka tie tomēr vislabāk jūtas melnzemē, ko paņemam no kurmja rakuma. Daudziem liekas – ja jau koks nācis no siltajām zemēm un ir pieradis pie klintīm un sausas zemes, tad tam pilnīgi noteikti nevajag auglīgu augsni. Taču esmu ievērojis, ka tie ļoti novērtē leknu melnzemi – tiem veidojas ļoti spēcīgas un zaļas lapas,» stāsta griekija.lv saimnieks. Turklāt olīvkoki priecāsies, ja tos ik pa laikam pamēslos ar kādu no universālajiem mēslošanas līdzekļiem, īpaši to novērtēs pavasarī.» Olīvkoki, pēc Raivja novērojumiem, aug salīdzinoši ātri, un tie ir ļoti labi veidojami koki – jo vairāk apgriež, jo kuplāki aug. Tos var griezt jebkurā brīdī, bet vislabākais laiks formas veidošanai ir pavasaris.
Uz terases – no agra pavasara līdz vēlam rudenim
Tā kā olīvkoki ir izdzīvotāji, tie rudenī nedusmosies, ja būs spiesti izbaudīt nelielu aukstumu – līdz mīnus 2 grādu temperatūru –, taču labāk tomēr tos nerūdīt un nest vien ar visiem podiem telpās. Savukārt pavasarī tos var stiept ārā, tiklīdz vairs nav gaidāmi lieli mīnusi un salnas.
Var pagatavot tēju
Kad lapas nokrīt, tās var savākt un izmantot, lai pagatavotu tēju. «Vēlams gan kombinēt ar citām tējām, jo olīvkoku lapas ir rūgtenas,» norāda Raivis Čilipāns, uzsverot, ka tēja, tāpat kā olīveļļa un olīvas, ir ļoti vērtīga, jo tajās ir polifenoli – dabiskie antioksidanti. Kā zināms, tie pasargā šūnas no brīvajiem radikāļiem.
Laistīšanas ABC
- Nepārlaistīt, tomēr laistīt regulāri.
- Nodrošināt podam ūdens noteci, lai saknes nepeldētos.
- Rasināt olīvkoku lapas.
Vietas, kur var iegādāties stādus:
Būvniecības un dārza preču veikali – Depo, K Senukai, Podi un Podi –, Rimi, Salaspils Nacionālais botāniskais dārzs, kā arī griekija.lv u. c.
Mana pieredze
Mans dvēseles augs
Baiba Cīrule, Love Garden saimniece
«Olīvkoki, lavandas un rozes ir manas dvēseles augi. Ar tiem jūtos radnieciska.
Jau pāris gadu man ir četri olīvkoki – divi lielāki par mani, divi maziņi. Dārzā baudot vakara sauli, lielie olīvkoki ieskauj atpūtas soliņu, savukārt mazie kociņi aug siltumnīcā. Mani sabaidīja, ka tos grūti pārziemināt, tāpēc pašreiz to nav vairāk, bet šī ziema pierādīja, ka nav tik traki. Iestājoties salam, kokus turējām telpā, kurā ir ap plus 5–6 grādiem, un reizi mēnesī aplaistījām. Lielos kokus iznesu aprīlī, kad jau ir siltāks. Pavasarī visus pabaroju ar istabaugu mēslojumu. Olīvkoki aug parastā augsnē, un poda virspusē esmu uzbērusi akmentiņus, jo podi stāv saulē un ātri izžūst. Siltajā laikā lielos kokus laistu reizi nedēļā, mazos – biežāk. Apčubinu, pārbraucot ar roku lapām un paslavējot. Olīvkokus nesu iekšā, kad temperatūra noslīd ap nulli, un turu tos siltumnīcas piebūvē, kur ir logs. Olīvkokiem vajag gaismu!»
Nav sarežģīta kopšana
Līva Veļķere, UX dizainere
«Man olīvkoki atgādina saulainās Vidusjūras valstis, tāpēc gribēju šādu kociņu arī sev mājās. Jau trīs gadus abi draudzējamies. Olīvkoks aug podiņā istabā uz dienvidu puses palodzes un visu laiku atrodas vienā un tajā pašā vietā. Saules gaismas tam pietiek, un, tā kā mājās gaiss nav mitrs, tas jūtas labi. Vienreiz, kad ilgāk nebiju mājās, tas gan nobirdināja visas lapas, bet, apgriežot zariņus, olīvkoks atkal sazaļoja. Ik pa laikam apgriežu, lai tas augtu kuplāks. Audzēšanai izvēlos citādu augsni nekā pārējiem telpaugiem – augsnes sastāvā ir smiltis, mazi akmentiņi, kas nodrošina labu gaisa cirkulāciju un drenāžu. Rūpēties par augu nav sarežģīti, taču nedrīkst to pārlaistīt – atšķirībā no citiem telpaugiem, tas jālaista nedaudz retāk. Ik pa laikam ir arī jāpamēslo. Kaitēkļus olīvkokam līdz šim nekad neesmu novērojusi.»
Populārākie raksti
