Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Viņš saka, ka ogu raža šogad ir vērtējama kā diezgan bēdīga, jo reti kurā dārzā esot «normālas upenes», kā arī izsalušas ērkšķogas un jāņogas. Ogu raža šogad ir mazāka ne tikai salīdzinājumā ar normālu ražas gadu Latvijā, bet arī attiecībā pret pagājušo gadu, kad bija lielāks sausums.
Vienlaikus viņš pauž, ka ļoti laba raža šogad būšot krūmmellenēm. It sevišķi tas attiecas uz platībām, kur ir laistīšanas sistēmas – tur ogas būšot lielas. Arī avenēm šogad solās būs laba raža it sevišķi dārzos, kur tās tiek laistītas.
Citi lasa
Narvils atzina, ka krūmcidonijām pavasara salnu dēļ daļēji cieta ziedi, arī pīlādžiem un plūškokiem ogas izretinātas. Salnas negatīvi ietekmējušās arī plūmes un ķiršus, kam daudzviet izsala ziedi un kuru būs mazāk. Ķiršu dārzos ražu negatīvi ietekmē arī ķiršu zāģlapsenes aktivizēšanās. Mazās platībās to varot mēģināt izķert ar dzelteniem vairogiem.
LLKC vecākais dārzkopības eksperts norādīja, ka tikmēr sausums Latvijā šogad nav tik liels kā pērn. Mitruma nodrošinājuma ziņā situācija Latvijā ir labvēlīgāka arī salīdzinājumā ar Lietuvu, kur sausuma dēļ pasludināts ārkārtējais stāvoklis. Vietām Latvijā dārza veltes šogad nogatavojas agrāk, piemērām, ātrāk ienācās zemeņu raža, kura drīzumā jau būšot pilnībā novākta. Taču, piemēram, ilggadīgos stādījumus sausums šogad ietekmējis krietni mazāk negatīvi nekā salnas.
Iestājušies vēsāki laika apstākļi un kopumā Latvijā lietus ik pa laikam uzlīst, tādēļ mitruma līmenim dārzos vajadzētu normalizēties, pieļāva speciālists.
«Ir kļuvis vēsāks, un sinoptiķi joprojām prognozē lietu, tāpēc situācija stabilizējas,» sacīja Narvils.
Eksperts lēsa, ka ar ābolu ražu šogad nevajadzētu būt problēmām, un tā būšot samērā laba. Sliktākas solās būt bumbieru ražas, kam salnās izsala ziedi. Šogad dārzos ir salīdzinoši liela kaitēkļu izplatība, tādēļ cieš augļu kvalitāte kopumā.
LLKC darbojas kopš 1991.gada un ir lielākais lauku konsultāciju sniedzējs Latvijas teritorijā. Tā pastāvēšanas mērķis ir veicināt lauku attīstību, paaugstinot lauku uzņēmēju profesionālās un ekonomiskās zināšanas, nodrošināt konsultāciju un mācību organizāciju visos Latvijas novados, paaugstināt lauku iedzīvotāju konkurētspēju Eiropas Savienībā un organizēt Zemkopības ministrijas padotībā esošajās iestādēs strādājošo darbinieku tālākizglītību.
