Novembra darbi augļu un ogu dārzā

• Pārstaigā dārzu, lai redzētu, kas tajā nav kārtībā. Nolūzuši zari? Nozāģē. Sašķiebušies mieti pundurābelēm? Tos tagad vari iztaisnot, jo zeme ir mīksta, tikai šis darbs jāveic divatā. Labi redzami arī defekti žogā, ja tādi radušies pa vasaru. 
• Ja vēl neesi izgriezusi vecos aveņu dzinumus, vari tos izgriezt tagad. Rudens avenes (piemēram, šķirnes ‘Polana’, ‘Babje Ļeto’) vienkārši nopļauj ar trimmeri. 
• Viena lieta, ko vari nedarīt, – vēlu rudenī nav vērts izvākt visas sausās zāles un nezāles. Tās ziemā veiks labu darbu – aizturēs sniegu. Taču ap jauniem kociņiem zāli neatstāj, lai tos neapgrauztu peles.
• Ja ap dārzu nav žoga, augļu kokus aptin, lai pasargātu no dzīvniekiem. Vari izmantot agrotīklu, vecas avīzes, niedru pinumus vai skujas. Mazos kociņus ietin līdz pat galotnei, vispirms sasienot zarus. Arī lielākiem kokiem jāsargā stumbrs un zaru pamatnes. 
• *Labs ir stiepļu pinums ap stumbru, taču tas paglābs no zaķiem un pelēm, bet ne no stirnām – tās nograuzīs visus pieejamos zariņus. Stirnas pārlec jebkuram žogam, kas zemāks par trim metriem.

Slavenais dārzkopis Jānis Kārkliņš savulaik ieteica interesantu ideju tiem, kam dārzs ir laukos. Dārza ārmalā jāsakrauj kaudze ar nozāģētajiem ābeļu zariem, stirnas mielosies tur un tālāk (cerams) neies. 

• Novembris ir īstais laiks augļu koku kaļķošanai. Sevišķi svarīgi kaļķot saldo ķiršu un aprikožu stumbrus, jo nekaļķoti tie ziemā cieš no temperatūras svārstībām un saplaisā. Gatavu kaļķošanas līdzekli vari nopirkt dārzkopības veikalos. Lai pasargātu stumbrus arī no sēņu slimībām, dārza kaļķim vai krītam pievieno vara vitriolu (vara sulfātu) – 1 tējkaroti uz 10 litriem. Lai kaļķis ilgāk turētos, vari pieliet spainim arī 1 glāzi PVA līmes. Kaļķojot noteikti nevelc savas labākās drēbes!
• Ja esi aizrautīga dārzniece un gribi pavairot kādu retāku šķirni, novembrī ir ērtākais laiks, kad griezt augļu koku potzarus. Potzariem jāgriež spēcīgi, veselīgi šāgada dzinumi. Tos iepako tīrā plastmasas maisiņā, aizsien, piesien etiķeti ar nosaukumu un liec ledusskapī vai citā vēsā vietā.
• Glabāšanai noliktos augļus šogad stipri bojā puves. Reizi divās nedēļās tos pārskati un bojātos izņem. Izlieto jau šomēnes visus rudens šķirņu ābolus un bumbierus, jo decembrī tie vairs nebūs garšīgi. 
• Ja lietus rudenī ir lijis vairāk nekā vasarā, bet – tik un tā ne pietiekami. Tas nozīmē, ka augļu koki jāsalaista pirms sala iestāšanās. Sausā augsnē sals iespiežas dziļāk, bojājot dziļākās saknes, ne tikai tās saldējot, bet arī saraujot.
• Ja lapkritis nesteidzas, tas, iespējams, var pasargāt kokus no apsalšanas. Līdz ar lapu nobiri, kokam sākas dziļā miera periods. Gados, kad lapas nobirst par ātru, miera periods arī sākas par ātru, un beidzas par ātru, ciešot agrajos pavasara atkušņos.
• Gadā, kad kaitēkļu bijis daudz, to lielākā daļa meklē ziemošanu rupjākās mizas krokās vai atlupušā mizā, kā arī augsnes virskārtā vai zem lapām un augu atliekām. Lai iztraucētu to ziemošanu, joprojām var uzrušināt augsnes virskārtu, savākt augu atliekas un nobirušās lapas, apgriezt atlupušās mizas daļas, izgiezt bojātos zarus.
• Ja pēc lapu nobiršanas koku zaros redz vēl karājamies bojātos augļus, tie jāizgriež jau ar visiem augļzariņiem, lai mazinātu puvju izplatību nākamajos gados. Nogrieztos zarus ar bojātajiem augļiem sadedzini!
• Tik vēlā rudenī ar koku un krūmu stādīšanu gan nevajadzētu aizrauties, bet, ja tie stādīti šoruden, tad apdobes vajadzētu mulčēt. Mulčēšanai var lietot dažādu organisko materiālu, izņemot svaigus salmus vai sienu, kas patīk grauzējiem.

Tāpat tik vēlu neieteiktu veidot augļu koku vainagus, jo nav zināms, cik barga ziema var sekot.

• Ja nepieciešams atjaunot ogu krūmus, šo darbu labāk atstāt uz agru pavasari, lai krūms ataug spēcīgāk.

• Ja pēc saulainās un garās vasaras parastajām avenēm sākuši ražot jaunie dzinumi, tos būtu vēlams apgriezt, lai sekmētu atlikušo pumpuru nobriešanu un labāku ziemošanu. Pavasarī šādi apgriezti dzinumi otrreiz nebūs jāgriež.
• Kamēr nav iestājies sals, sausā dienā vajadzētu nokaļķot koku stumbrus, lai pasargātu tos no saules apdeguma un sala plaisām. Ja koku skaits neliels, stumbrus var aptīt ar balto agrotīklu.
• Ja ir vēlme ziemā vai pavasarī potēt kauleņkokus un tiek solīts sals, pirms sala būtu ieteicams sagriezt potzarus, ņemot labi nobriedušus, viengadīgus dzinumus. Potzarus neņem no ūdenszariem! Kauleņkoku potzarus negriež arī pēc sala, jo tie tad var būt apsaluši, ko vizuāli grūti noteikt.
• Ja ir vēlme pavairot ogu krūmus, tad vēl vari griezt spraudeņus. Labāk izvēlies jaunos dzinumus, kas aug no krūma apakšējās daļas. Ja tie ir saņēmuši mazāk saules gaismas, spraudeņi mazāk izziedēs. Ja spraudeņus griezīsi no zaru galotnēm, spraudeņi stipri izziedēs, tā samazinot apsakņošanos un krūma ražas lielumu.
• Ja ogu krūmu galotnes šovasar bojājušas laputis (zaru galotnes ir kā sakrokojušās), būtu vēlams galotnes apgriezt un sadedzināt, jo laputu oliņas ziemo galotnēs pie pumpuru zvīņām.