Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Uzcītīgums ēdiena meklēšanā
Mūsdienu bruņneši ir nakts dzīvnieki un parasti izlien no savām alām pievakarē. Tā kā viņi lielu daļu laika pavada krēslā, redze šiem dzīvniekam nav tā stiprākā maņa, toties viņiem ir ļoti attīstīta oža. Viņi ir gaļēdāji un lielākoties mielojas ar kukaiņiem un maziem dzīvniekiem, nesmādējot arī citu nomedīto vai vienkārši nomirušo dzīvnieku atliekas. Labi attīstītā oža noder ēdiena atrašanai.
Bruņnešu uzcītīgumu ēdiena meklēšanā esmu redzējis pats savām acīm. Ar savu pētnieku grupu Argentīnā bijām atstājuši slazdos gaļu ar domu piesaistīt maitasputnus un noķert tos sprostos (protams, nenodarot tiem pāri), lai veiktu pāris mērījumu. Daļā no ēsmas bija jēra gaļas atlikumi. Otrajā darba dienā, kad nonācām pie būriem, redzējām, ka trūkst vienas jēra kājas, kas mums šķita ļoti savādi. Sākām sekot smiltīs atstātajām dīvainajām pēdām un nonācām pie bruņneša – pundurbruņneša (Zaedyus pichiy) – alas ieejas. Šis ir viens no mazākajiem bruņnešiem. Viņš ir tikai 30 centimetru garš.
Mazais zaglis visu nakti bija smagi strādājis, lai aizvilktu jēra kāju uz savu alu, kas atradās puskilometra attālumā no mūsu slazdiem!
Citi lasa
Mums bija mazā, cītīga bruņneša ļoti žēl, jo pēc šīs piepūles viņš bija atklājis, ka alas ieeja nav pietiekami liela, un viņam bija nācies atstāt savu laupījumu pie mājas durvīm. Tiesa, spriežot pēc zemē atstātajām zīmēm, stūrgalvīgais dzīvnieks pirms padošanās bija vairākas reizes mēģinājis iedabūt gardo kāju savā alā, tomēr nesekmīgi.
Bruņnešu sugas, kas dzīvo lielākoties tropu zonās (Brazīlijā, Paragvajā, Bolīvijā), ēd arī skudras, tāpat kā to radinieki skudrulāči. Pateicoties saviem stiprajiem un rakšanai piemērotajiem nagiem, tie var atplēst vaļā skudru pūžņus un noķert skudras ar savu lipīgo mēli. Viņu stiprās kājas padara gandrīz visas bruņnešu sugas par lieliskiem racējiem, kuri izmanto šīs prasmes, lai izveidotu savas alas.
Viena no pirmajām lietām, ko man iemācīja vietējie Argentīnas stepes iedzīvotāji, ir uzmanīties, lai, pastaigājoties pa stepi, neiekristu ar kāju kāda bruņneša alā.
Tas ir ļoti viegls veids, kā salauzt potīti.
Es tomēr sapratu, kāpēc bruņneši veido tik daudz alu. Viņi ir tik labi racēji, ka, ja tie sajūtas apdraudēti, bet līdz mājām ir tālu, tie spēj ātri izrakt jaunu alu. Vēl viens īpatnība, saistīta ar bruņnešu alām, ir tā, ka šie dzīvnieki mēdz aiz sevis aizvērt durvis: ielienot alā, no iekšpuses aizrok ciet ieeju, sajaucot zemi ar savām kakām. Daudzas lietas par šiem noslēpumainajiem dzīvniekiem joprojām nav zināmas. Mēs zinām, ka, bruņneši ir zīdītāji, ka to grūtniecība ir ilga un tiem reizē nedzimst daudz mazuļu, bet vairākām sugām precīzs grūsnības ilgums un pēcnācēju skaits vēl nav izpētīts.
