Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vai Latvija ir pilna ar senām guļbaļķu mājām, klētīm, rijām un pirtiņām? Vairs jau ne. Padomju gados, kad notika lielā meliorācija, ļoti daudz šādu ēku lauku paplašināšanas rezultātā tika nolīdzinātas līdz ar zemi. Dažas tolaik izglāba radoši ļaudis, tajās ievācoties. Bet lielu daļu līdzi paņēmis laiks. Tomēr laimīgā kārtā ir vēl Latvijā pērles, ko zvejot. Turklāt ļoti dažādās cenās (pat sākot no 1000–1500 eiro).
Jo – kas vienam sašķiebies šķūnis, kur glabāt grābekļus un izkaptis, citam var izrādīties ilgotā māja.
Lai tādu nomedītu, ceļi ir vairāki – var gan izburties cauri portāla ss.lv piedāvājumam, gan aptaujāt zinātājus vai mesties aizraujošā ceļojumā pa Latviju, turot acis plaši vaļā.
Ēkas novērtēšana
Pirkt vecu māju – tas ir risks, ar kuru jārēķinās. Lai to maksimāli samazinātu, vērts sekot šiem četriem mājas izvērtēšanas aspektiem.
1. Kā ēka lietota?
Labākā stāvoklī būs saglabājušās tās būves, kas netika apsildītas. Tas nozīmē – klētis, rijas ir cerīgākā situācijā. Dzīvojamām mājām postījumi parasti ir lielāki, jo temperatūra iekštelpās ir mainīga – pie griestiem viena, lejā cita – un tvaiks ceļas uz augšu. Kas zina, cik ilgi ēka ir stāvējusi bez apkures, bet apmetums, mitruma pievilcies, bojā baļķi. Rezultātā bieži vien pirmie vainagi ir beigti, pakši izpuvuši.
2. Pamatu pamats – pamati.
Viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem, lai māja labi saglabātos, ir pamatu augstums. Ja kāds stūris būs ieslīcis zemē, maz ticams, ka tas nebūs izraisījis bojājumus. Ļoti bieži pirmais vainags, kas atrodas līdz ar zemi, ir sapuvis. Mājas pašsaglabāšanās instinkts pieprasa, lai pirmais baļķis atrodas 30 centimetru virs zemes. Tā sākotnēji lielākajai daļai guļbūvju arī bijis, bet ar laiku zeme kāpjas augšup un galu galā skar pamatus.
3. Skati pēc cepures.
Piebraucot pie izredzētās, vispirms novērtē tās ārieni. Pirmkārt, vai ēkai vispār ir jumts? Ja palāses atrodas tālāk no sienām, jumts ir pieklājīgā stāvoklī, var cerēt, ka nams ir pienācīgi saglabājies. Tālāk jāvērtē, vai kore ir taisna, jumts nav izlocījies. Ja spāres nostaigājušas uz vienu vai otru pusi, augšējais vainags, uz kura balstās spāre, arī būs deformējies.
Tālāk jāanalizē, vai tā ir tikai jumta daļas vaina, jo arī koks mēdz iegriezties, aiziet vērpetē. Vērtējot iekštelpas, pievērs uzmanību, vai griesti taisni? Vai sienas nav izļodzījušās? Vai ārsienas lejas daļā nav izplūdušas? Ja viss ir šķībs un greizs, tad nekas labs nav gaidāms.
4. Klauvēšana un bakstīšana.
Kaut ar roku padauzi – ja koks ir sauss un ciets, būs dobja skaņa. Ja beigts – tad skaņa ir tukša. Tālāk vari ar īlenu vai kādu citu asu priekšmetu padurstīt koku. Cietā neiedursi! Tomēr simtprocentīgi pārliecināties, ka visi baļķi veseli, ir gandrīz neiespējami. Bieži vien tos grūti novērtēt, jo priekšā ir apdare, ko tirgotāji nesteidzas likvidēt. Var gadīties, ka no ārpuses baļķis labs, bet atklājas, ka iekšpusē bojāts. Bojājumi bieži vien ir zem logiem.
Tāpēc, kamēr nav pilnīgi plikas sienas, garantijas, ka viens otrs baļķis nav jāmaina, nebūs.
Pirms māju pārvest
Kad māja rokā, var ķerties klāt skrupulozai tās mērīšanai. Nav retums, ka ēka nav precīzi kvadrāts vai taisnstūris – senie amatnieki mēdza mājas uzbūvēt arī romba vai trapeces formā. Tāpēc vēlams mērījumus veikt ne tikai ārsienām, bet arī iekšā – pa diagonālēm (ja, protams, tam netraucē starpsienas).
Pirms guļbaļķi sāks ceļojumu uz jauno vietu, priekšdarbi ir tie paši, kas būvējot māju pilnībā no jauna. Vispirms ar arhitektu jāsagatavo projekts, tad jāsaņem nepieciešamās atļaujas būvniecībai un jāizbūvē pamati. To izmēri atkarīgi no tā, vai plānota vasaras vai ziemas māja. Ja būs jāsiltina, tad pamatiem jābūt nedaudz platākiem. Tas iepriekš jāparedz, tāpat kā jāsaprot, kur un kāda izmēra būs durvis un logi, jo ap tiem papildu nostiprināšanai vēlama tapošana, lai neļautu baļķim novirzīties.
Izjaukšana un salikšana
Vispirms uz papīra top plāns – sanumurē sienas, sanumurē no apakšas uz augšu baļķus. Katram piestiprina plāksnīti ar numuru, ko atbilstoši fiksē plānā. Tajā arīdzan atzīmē bojātās vietas, ko konstatē nojaukšanas procesā. Ilgi vilcināties starp nojaukšanu un salikšanu nav vēlams, koks tomēr var nostaigāt, radot sarežģījumus, ēku liekot kopā. Tāpēc pieredzējuši speciālisti jau iepriekš sagatavojas sliktākajam variantam un parūpējas par pietiekamu daudzumu rezerves baļķu tad, kad tos vislabāk gādāt – ziemā jaunā mēnesī. Tad kokā mazāk mitruma, attiecīgi tas mazāk bojājas. Minimālais laika periods, lai māju nojauktu, pārvestu un uzstādītu, ir nedēļa (protams, neskaitot jumta uzlikšanu).
Pirms jaunajā vietā sākt sliet guļbūvi, uz pamatiem klāj hidroizolāciju – dubultā nosmērē ar piķa maisījumu, dubultā pielīmē ruberoīdu un visbeidzot liek cieto putuplastu (kā ekoloģisku hidroizolācijas alternatīvu var izvēlēties arī bērza tāsi). Tālāk sāk pa riņķi sliet baļķus, ik pa brīdim ar līmeņrādi pārliecinoties, ka māja aug taisni.
Ja reiz izvēlēta dabiska koka māja, tad pakojumam arī jābūt tādam. Akmens vate nebūtu ieteicama arī tāpēc, ka tā uzņem mitrumu un ar laiku pūdē māju. No dabiskiem materiāliem varianti ir sūnas (darbojas arī kā konservants), pakulas vai arī speciālas linšķiedru lentes.
Guļbaļķu 3 lielākie ienaidnieki
- Zeme. Baļķim būtu jāstāv sausumā. Ja tas pieskaras zemei, sāk trūdēt.
- Ķirmji. Sešos gados tie spēj sagrauzt baļķi pulverī. Var mēģināt katrā caurumā iešpricēt indi, var miglot, kaut ko jau nobendēs, bet diezin vai pilnībā. Pret ķirmjiem īsta svētība ir kārtīgs sals – mīnus 30 grādu aukstums.
- Laikapstākļi. Saules UV starojuma ietekmē koks tiek saēsts. Tāpēc ne velti bieži vien guļbaļķu mājas apšuva ar dēlīšiem vai apsita ar jumta skaidām – īpaši māju galos, kas ir neaizsargātākie. Vienlaikus tāda apdare kalpo arī kā vēja un mitruma izolācija, pasargājot baļķus no noārdīšanās.
Labāk pārvestai guļbūvei izvēlēties smagāku jumtu, zem kura svara baļķis pret baļķi tiek sapresēts.
Pieredze: Ivars Zviedris, režisors
«Es savā būtībā emu laucinieks, tāpēc, lai tiktu prom no Rīgas centra, vispirms atradu pleķīti Jaunciemā un tad sāku domāt, ko uz tā celt. Pirmā ideja bija kaut ko modernu – high-tech. Tomēr iekāpu otrā grāvī – kopā ar konsultantu, guļbūvju speciālistu Andri Blanku, izbraukājām Latgali, līdz pie Krievijas robežas atradām ēku ansambli – lielo māju, mazo māju un pirtiņu. Tā no Balvu rajona baļķi pārbrauca uz Jaunciemu. Zināju, ka svarīgi pēc iespējas saīsināt laiku starp nojaukšanu un salikšanu. Jo baļķi kā paps ar mammu salaulāti – jo mazāk šķirti, jo labāk.
Koks jau ir dzīvs – to labi jūtu pēc sava lubiņu jumta. Varu paredzēt – kad pērkons tuvosies, daži dēlīši sagriezīsies.
Pēc Andra ieteikuma uztaisīju garākas pažobeles. Pats gudrības smēlos Latvijas laika grāmatās. Visu taisīju maksimāli ekoloģiski. Ķirmītis šur tur grauž, kukaiņi, mošķīši dzīvo, bet tas nozīmē, ka organiski. Draugi smejas – es kā Brīvdabas muzejā dzīvojot. Bet šo māju izjūtu ļoti personiski – pārvedu to kopā ar katliem, krustiņu, vēl dažām lietām. Man ne tikai praktiski, bet filozofiski tā ir vērtība – iedot mājai otru dzīvi. Necirst jaunus kokus, bet izmantot tos pašus.»
