Gan jau kādreiz noderēs – ir viens no biežākajiem argumentiem, kāpēc saimniecībā mēdz krāties lērums lietu, kurām pielietojums tā īsti arī neatrodas. Un, kā zināms, jo vairāk mantu, jo lielāka iespēja rasties nekārtībai. Kādreiz – tikai pirms dažiem gadu desmitiem – nebija iespējas jebkurā laikā iegādāties jebkuru nepieciešamo lietu. Vajadzēja krāt naudu un ilgi stāvēt rindās, lai iegūtu kāroto. Tāpēc, ja reiz manta tika nopirkta, tā mājās apmetās uz palikšanu. Tā gluži neapzināti tradīcija mantas glabāt un taupīt nebaltām dienām ir iesakņojusies un tiek pārmantota no paaudzes paaudzē.
Savukārt mūsdienās veikalu plaukti ir pārpilni ar skaistām un sadzīvē noderīgām lietām, kuras nopirkt vilina pievilcīgas atlaides. Lietu glabāšana savienojamā ar iepirkšanās māniju gribot negribot noved pie tā, ka māja apaug ar lietām, no kurām liela daļa nemaz nav vajadzīgas. Tās krājas atvilktnēs, skapjos, bēniņos un šķūnīšos un, neatrodot īsto pielietojumu, tiek pārnestas no viena mājas stūra uz citu un tikai lieki aizņem vietu.
Sakārto pa kategorijām
Ievest kārtību mājā nebūt nenozīmē visu pēc kārtas mest ārā. Efektīvāks paņēmiens ir sadzīves lietas sakārtot pa kategorijām un sistematizēt jeb panākt, ka līdzīgas lietas dzīvo kopā vienā konkrētā mājas vietā. Šo paņēmienu var izmantot ikvienā mājas telpā vai saimniecības ēkās. Kategoriju piemēri:
* drēbes
* apavi
* žurnāli un avīzes
* šūšanas piederumi
* dārza instrumenti
* burciņas
* bērnu rotaļlietas
* ikdienas trauki
* svētku servīzes
* zāles
Ja vienas kategorijas lietas citkārt atradušās izklaidus pa visu māju, turpmāk tām var atvēlēt speciālu plauktu, atvilktni vai kastīti, ko glabāt vienā konkrētā vietā. Savukārt, piemēram, zāļu kastīti var sadalīt vēl sīkākās kategorijās – zāles pret sāpēm, zāles bērniem, zāles pret saaukstēšanos u. c. Kategorizēšana ievērojami paātrinās mājas kārtošanu un samazinās stresu par nekārtību – pēc izmantošanas mantas vienkārši jānoliek savās vietās, kur tās būs arī vieglāk atrodamas. Ja iegādāta kāda jauna lieta, tai vienkāršāk piemeklēt vietu kādā no jau esošo lietu kategorijām.
Kārto pa maziem solīšiem
Kārtošana un sistematizēšana ir diezgan laikietilpīgs process. Lai piemeklētu īsto vietu, par katru lietu ir jāpieņem lēmums, vai turpmāk tā būs vajadzīga un kur to likt. Lietas, kuras īsti nekur neiederas, visdrīzāk nemaz nav vajadzīgas.
Kārtību mājās var ieviest maziem solīšiem, sākot ar konkrētu kategoriju vai lietām, kurām ir vismazākā emocionālā piesaiste.
Ja vienlaikus centīsies sakārtot visu māju, drīzāk radīsies apjukums un kārtošanai gribēsies atmest ar roku. Var sākt, piemēram, ar gultasveļu. No visiem skapjiem, plauktiem un pakšiem izvelc visus palagus, segu un spilvenu pārvalkus. Lai redzētu patieso apjomu, saliec tos kaudzē. Pēc tam pa vienam izvērtē, kurš gultasveļas gabals tiek lietots bieži, bet kurš ir vecs, ieplīsis, sasmērējies un vairs netiek izmantots. Vecos palagus var sadalīt putekļu lupatiņās mājas uzkopšanai.
Kad ar vienu tikts galā, ķeries klāt katrai nākamajai kategorijai.
Šķirot vieglāk sezonas beigās
Sezonas beigas ir vispiemērotākais brīdis, lai atbrīvotos no nevajadzīgām lietām. Tad vislabāk var saprast, vai savulaik iegādātā ābolu sulas spiede, dārza mēbeles vai citas sezonālas lietas patiešām ir nepieciešamas. Ja vasaras dārza darbiem noglabātais darba apģērbs vai siltais ziemas mētelis no skapja nav izvilkts jau vairākus gadus, visdrīzāk to glabāt vairs nav lietderīgi. Ja māc šaubas, var uzdot sev dažus vienkāršus jautājumus.
- Kad pēdējo reizi izmantoju šo lietu? Ja nav lietota divus gadus, visticamāk, lieta nav vajadzīga.
- Kādam nolūkam un cik bieži to izmantoju? Pirmajā mirklī var šķist, ka manta ir ļoti praktiska, taču, apdomājot rūpīgāk, tā nemaz netiek izmantota. Uz šo jautājumu derīgi atbildēt arī pirms jaunu lietu iegādes. Iespējams, nepieciešamo mantu vari izīrēt, aizņemties vai aizvietot ar jau mājās esošu, nevis iegādāties no jauna.
- Ja tev šīs lietas nebūtu – vai šodien par to maksātu pilnu cenu? Pats efektīvākais jautājums, kas dos atbildi uzreiz.
Izmet ar apdomu
Pirms izmest, ir vērts padomāt soli uz priekšu. Ja plānots remonts, var noderēt tapešu ruļļi, lieli plēves gabali vai būvniecības materiālu pārpalikumi, kas pašlaik netiek izmantoti. Savukārt trauku rezerves var noderēt, piemēram, dzimtas saietos, ja tādi tiek rīkoti. Arī šķirojot sentimentālas lietas, piemēram, vecus ģimenes albumus vai skolas laiku pierakstus, vērts apdomāt, kurus gribēsies apskatīt arī pēc desmit gadiem vai parādīt tuviniekiem. Svarīgākais ir tos savākt vienkopus un noglabāt kastēs bēniņos, plauktos, zem gultas vai tālākajā skapja stūrī.
Ja mājās glabājas saplīsušas lietas, jāapdomā, vai tās vēl ir vērts labot un vai esi gatavs atrast laiku un tērēt naudu, lai tās salabotu.
Skapī – viss pa plauktiņiem
Galvenokārt nekārtība skapī rodas, ja drēbju ir ļoti daudz. Teju uz katriem svētkiem vai atlaižu laikā tiek iegādāts jauns apģērbs. Ja skapis ir liels, tajā var atrast arī somas un čemodānus. Arī te noder kategorizēšana – atsevišķi plauktiņi mājas drēbēm, krekliņiem, biksēm, sporta drēbēm un apakšveļai. Kāds plaukts vai pakaramais – somām. Pa kategorijām drēbes var karināt arī uz pakaramajiem – blakus karina bikses, džemperus vai citus apģērbus. Nesezonas drēbes vai tās, kuras tiek valkātas vismazāk, praktiskāk karināt skapja tālākajā stūrī.
Ja pēc valkāšanas vai mazgāšanas drēbes nav laika rūpīgi sakārtot, galvenais tās ielikt pareizajā atvilktnē, taču apņemoties drīzumā kārtīgi salocīt. Ja ir vairāki skapji, tajos glabā tikai konkrētu apģērbu, piemēram, vienā tikai virsdrēbes. Atsevišķs plauktiņš vai skapītis vienmēr jāatrod darba drēbēm. Tās kopā ar pārējo apģērbu neliek. Ja drēbes tiek glabātas vējtverī, arī tajā vajadzētu ierīkot kādu nelielu plauktiņu vai kumodīti.
Atvilktnēm bieži mēdz izmantot atvilktņu sadalītājus. Tomēr vispirms skapis jāizrevidē, lai saprastu, ka šādu sadalītāju tiešām vajag. Ja iepirksi papildu lietas vēl kārtošanas procesā, arī kāda no jaunajām lietām, visticamāk, tā arī nenoderēs.
* Saliec nekārtību kastēs! Pēc mantu sadalīšanas pa kategorijām tās ļoti ērti ir glabāt dažādu izmēru kastēs. Lai neapjuktu, uz kastes vari uzrakstīt, kas tajā atrodas. Mantu uzglabāšanai noder, piemēram, kurpju kastes.
* Lai piedalās visi! Lai pēc kārtošanas nerastos apjukums, jaunās kārtības ieviešanā ieteicams piedalīties visiem mājiniekiem. Tā visi zinās, kur kas atrodas, nevis pukosies, ka haoss bija labāks, jo tagad neko vairs nevar atrast.
Šķūnītī – praktisks haoss
Bieži par nevajadzīgo lietu noliktavu kļūst bēniņi un šķūnīši, tukšas istabas vai būcenīši, kur tiek glabāts viss, kam citur īsti nav vietas: drēbes, vecas gleznas, nevajadzīgas mēbeles, burciņas, veca elektrotehnika. Kārtojot šīs telpas der atcerēties, ka kārtībai jābūt praktiskai, nevis sterilai. Dažkārt haoss pat iederas, galvenais, lai tas ir apzināts. Arī te noder lietu kategorizēšana. Sašķirojot mantas, tās var glabāt kastēs, traukos vai plauktos un skapīšos, kas dzīvojamajās telpās vairs netiek izmantoti.
Cirvju vai grābekļu kātus var ievietot palielākos spaiņos, kas jau ir saimniecībā. Šīm telpām vajadzētu būt pārskatāmām. Ieteikums – visu kārtot pēc iespējas tuvāk sienām, lai centrs paliek tukšs. Var iegādāties speciālas organizēšanas sienas vai dēļus vai tās izveidot pats – pie sienas piestiprina āķīšus vai tajā sadzen naglas, uz kurām ērti un pārskatāmi uzkarināt instrumentus. Savukārt, izveidojot stiprinājumus, laivas, teltis vai velosipēdu var glabāt pie griestiem.