Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Mājas dosjē
- Grobu mājas Jērcēnu pagastā, 20 km attālumā no Valmieras.
- 1941. gadā celta māja, ap kuru ir aptuveni 1 hektārs zemes ar vairāku ēku pamatiem – reiz te bijis liels stallis, pienotava, kūts un vēl saglabājusies restaurējama melnā pirts.
- Šeit jau trešo gadu saimnieko Jānis Pidiks, kurš ikdienā ir Orkla Latvia tirdzniecības pārstāvis, un Liene Zvirbule – strādā Valmieras mūzikas skolā un vada arī vairākus jauniešu korus. Savu gada jubileju mājā tikko nosvinējis dēls Pauls.
- Mājas stāstam seko arī Intagram: @rancho_grobi
Dodoties uz Grobu mājām, braucam cauri divām kuplām un sazarotām ozolu un liepu alejām, kas ceļam piešķir savu senatnīguma smeķi, sagatavojot mūs gandrīz simtgadīgam stāstam. Liene stāsta, ka šoruden pie mājas piebraucis kāds pāris, sakot, ka kundze esot te dzīvojusi, gribot paskatīties, kā te tagad ir. «Uzzinājām, ka tēvs apkaimē bijis turīgs vīrietis, esot šo māju uzcēlis. Sākotnēji bijusi māja blakus, tātad vietas vēsture ir vēl senāka. Ģimenei draudēja izsūtīšana, tādēļ viņi iebēguši mežā un nav atgriezušies. Padomju laikā te izmitinātas vairākas ģimenes. Minētā sieviete pēc neatkarības atgūšanas pierādīja, ka tā ir viņas māja, un ar ģimeni atgriezās, te uzauga bērni. Kad vīrs nomira, kundze pārcēlās pie meitas.»
Citi lasa
Liene un Jānis uz šo māju pārcēlās 2019. gada jūnijā, trīs dienas pēc Jāņiem. «Sludinājumu ieraudzījām jūnija sākumā, pa kluso atbraucām paskatīties, pat radiem neteicām. Neviens tā nepērk māju, kā mēs nopirkām, – pirmo reizi ienācām iekšā tikai tad, kad mums jau iedeva atslēgas. Iespējams, ja būtu to apskatījuši pirms nopirkšanas, nemaz nebūtu iegādājušies. Kā kurināt krāsnis, mums laipni parādīja kaimiņš,» saka Liene.
Riskējot ar 300 eiro, ko saimnieki samaksāja par īpašuma vērtēšanu, un, pasteidzinot banku, nepilna mēneša laikā tika iegūts hipotekārais kredīts tā iegādei. «Bijām četrpadsmitie, kas apskatīja šo māju. Rīkojāmies ātri, un mums paveicās,» teic Jānis.
Iepriekš divu gadu garumā meklējuši un skatījuši īpašumus Valmieras apkārtnē – Rūjienā, Rencēnos. Apsvēruši arī iespēju iegādāties zemi un uzsākt jaunas mājas būvniecību. Parēķinot sapratuši, ka ar savām rokām, pamazām būvējot un dzīvojot īrētā dzīvoklī, tie būtu ļoti daudzi gadi.
Darbs pa naktīm
«Aizbēgām no Valmieras pilsētas vienistabas dzīvokļa. Pēc iegādes jau pirmajā naktī palikām mājā. Ievācāmies vienā istabā un tad pašu spēkiem no vienas puses sākām atjaunot. Kā atbraucām no darba, tā pa vakariem līdz vienpadsmitiem, divpadsmitiem naktī remontējām. Ik pa laikam palīdzēja arī brālis,» atceras Jānis.
«Jānis mani sauca par termiņtanti, jo biju nospraudusi termiņus, kuros darbi jāpabeidz. 23. decembrī vēl skrūvējām mēbeles, lai izremontētajā viesistabā Ziemassvētkos varētu uzņemt ciemiņus,» priecājas Liene.
Līdz šim visapjomīgākais un arī finansiāli ietilpīgākais ir bijis apkures jautājums. Lai arī mājā labi saglabājušās podiņu krāsnis un no jauna uzmūrēta plīts, bijis ļoti grūti telpās nodrošināt vienmērīgu temperatūru. Tādēļ pagājušajā rudenī Grobos pirmo reizi ievilkta centrālā apkure, izvēloties granulu apkures katlu. Virtuvē, mainot grīdas segumu, ievilkta siltā grīda, bet pārējās telpās radiatori, jo tajās labi saglabājusies oriģinālā koka grīda.
«Plānojot apkuri, viena telpa jāvelta apkures katlam. Vai arī jābūvē katlu māja. Mēs tai veltījām daļu no centrālā priekšnama, un mums nācās būvēt jaunu skursteni, jo visas cukas bija aizņemtas. Caurules vilkām, kausējām paši. Meistars visu pārbaudīja un pievienoja katlu,» stāsta Jānis.
Šokējošas krāsas
Arī grīdām ir sena vēsture, tās bija krāsotas astoņās kārtās, kopš mājas uzcelšanas ik desmit gadus pa jaunam klājumam – sākot ar gaišiem, krēmīgiem toņiem līdz pat oranžam un klasiskajam grīdas brūnajam. Sienas bijušas šokējošas – elektrozaļas un cūku rozā. Tagad tās krāsotas baltas.
Lai pēc iespējas ātrāk varētu šeit dzīvot komfortabli un ar prieku, visi resursi līdz šim koncentrēti iekšdarbiem. Guļamistabā un viesistabā pielabotas un nokrāsotas sienas, griesti, noslīpēta un noeļļota vecā koka grīda, durvis.
Virtuve prasījusi lielāku darbu – tajā izcelta vecā, aukstā grīda, zem kuras kā pārsteigums bijis sabērts akmens un būvgružu krāvums. Tā kā mājā pāris gadu neviens nebija dzīvojis, peles bija tikušas aiz rīģipša un pabojājušas ēkas ārsienu siltinājumu, tas bijis jāliek no jauna. Latvijā ir labu krāšņu meistaru deficīts – lai tiktu pie skaistās virtuves plīts, pieredzējis meistars bijis jāmeklē un jāgaida astoņus mēnešus. Tagad plītiņa ir kā mājas sirds, kurā tiek cepti gardi kartupeļi ar visu mizu. Turpat blakus – maizes krāsnī – saimnieki iemanījušies izcept picas.
Pirmajā stāvā telpas izkārtotas pa apli un ir caurstaigājamas, tā vecos laikos bijusi ierasta lieta. Vēl trīs istabas, un 130 kvadrātmetru plašais stāvs būs apgūts un apdzīvojams.
Filozofija
Liene bērnību pavadījusi laukos, netālu no Valmieras. Ar īstu lauku dzīvi – vecmāmiņas lopiem un dārza darbiem. Jānis visu mūžu dzīvojis Valmieras pilsētā, un uz laukiem vilkme bijusi jau sen. Arī dzīvokļu augstās cenas nav bijušas motivējošas. «Iepazinos ar Jāni, un viņš teica, ka vēlas māju, meklējām. Lopi mūs nesaista, esam vienojušies, ka to mums nebūs. Vēlamies laukos skaisti dzīvot un pēc darba atpūsties. Protams, darāmā jau te nekad netrūks. Mums teica – būs lauki, dzīve beigsies –, bet tā nav. Daudziem ir dīvaini uzskati, ka laukos dzīvo tikai lauķi. Ja ir lauki, tad visapkārt ir netīrs, nevar būt baltas sienas. Mēs gribam visas ērtības, tīrību un gaismu, lai pašiem ir bauda dzīvot un ciemiņiem patīk atbraukt,» saka Liene.
Lai arī māja ir sena un mantojumā nākušas arī veclaiku mēbeles, saimnieki ieplānojuši tās izvietot vienā istabā, kas būtu kā vēstures liecība. Pārējās telpas tiek iekārtotas moderni, un interjerā nav paredzētas senlietas. «Ja es te atradīšu, piemēram, zirglietas, labāk atdošu tās kādam kolekcionāram. Man pietiks ar kaltajām naglām,» atzīstas Jānis.
Nevar nosēdēt mierā
«Mums būs puišu istaba ar rakstāmgaldu, biljardu, minibāru un galda futbolu. Kā nākamo atjaunošu bērnistabu, lai mazajam kungam ir sava telpa. Tāpat šovasar paredzēts savest kārtībā koka pakešu logus, kas nākuši mantojumā no iepriekšējiem īpašniekiem,» teic saimnieks.
«Jānis ir apņēmības pilns šovasar uzbūvēt saimniecības ēku ar auto novietni uz esošajiem pamatiem. Tāpat gribas siltumnīcu, ziemas dārzu. Mums ir Napoleona plāni, jo esam paredzējuši mainīt jumtu un uzlabot mājas fasādi. Bet visu darām pakāpeniski, ir hipotekārais kredīts, bet pārējo atjaunojam bez aizņēmumiem. Nedzīvojam pāri līdzekļiem,» tā Liene.
Vislielākās neērtības šīs mājas atjaunošanā sagādā iepriekšējo īpašnieku pieļauto kļūdu labošana – taupot līdzekļus, te izveidota neliela pirmās paaudzes kanalizācija, stipri jāpiedomā, cik daudz tiek tērēts ūdens. Arī kanalizācijas sistēmu paredzēts mainīt. Jānim patīk rosība, viņš nevar nosēdēt mierā.
«Vēlamies iekopt arī dārzu, bet te ir daudz zaķu, mežacūku un stirnu. Pirms stādīšanas ap dārzu ir jāuztaisa sēta,» stāsta Liene.
Pa vidu darbiem jāatrod laiks arī atpūtai, ir pārliecināts Jānis. «Ar brāli Jāņos uzmeistarojām kūpinātavu un čigānu pirtiņu, ir tik forši, ka nav kaimiņu un pēc pirts vari iznākt pliks!»
Lieliski instrumenti plānoto darbu veikšanai!
1. Logus vajag attīrīt no lakas, savukārt durvīm – piekļūt stūrīšiem, kur parastā garenā slīpmašīna neder.
Noderēs akumulatora multiinstruments DTM52 ar deltas cieto pamatni. Tas ir ideāli piemērots renovācijas darbiem. Daudzveidīgais aksesuāru klāsts nodrošina šim instrumentam plašu lietojumu. Tas piemērots griešanai, slīpēšanai, javas noņemšanai un citiem darbiem, veicot būvniecības un renovācijas projektus.
2. Paštaisītajai āra letei ir nelīdzena betona virsma. Ar ko to noslīpēt, lai tā būtu gluda?
Noderēs akumulatora leņķa slīpmašīna GA023 40V ar apgriezienu regulāciju, dimanta smalko slīpdisku un aizsegu slīpēšanai ar putekļu nosūcēju. Viens no priekšnosacījumiem gan darba drošībai, gan arī labākai virsmas apstrādei ir izmantot ne tikai apgriezienu regulāciju, bet arī putekļu nosūcēju. Kādēļ tieši 40V jeb XGT? Jo šis instruments ir divreiz spēcīgāks nekā 18V instruments.
3. Mājas fasādi gribas atstāt bez apšuvuma, saglabājot esošās guļbaļķu sienas. Bet starp baļķiem šobrīd palikušas neglītas putas, ar ko aizpildītas šķirbas. Kā visu nevajadzīgo izzāģēt ārā?
Noderēs akumulatora ķēžu zāģis DUC254, jo šis ir viegls, ar vienu roku turams zāģis, kas nodrošina ērtu manevrētspēju. Tāpat šim zāģim ir pieejama sliede, kuras galā nav zvaigznes, – tas ļauj strādāt arī ar sliedes pašu galu un akurāti izzāģēt bojātās vietas. Noderēs ne tikai restaurācijas darbos, bet arī apkārtnes sakopšanā.
PALĪDZAM NOSKAIDROT!
Vēsturiski mājai bijis skaidu jumts, kuram pāri kādā brīdī uzklāts šīferis. Konstrukcija jau sākotnēji veidota ne pārāk smagam jumtam, līdz ar to arī tagad nebūtu vēlams likt lielu svaru. Virs pirmā stāva griestiem šobrīd ir vecais smilts un māla siltinājums, kas savu funkciju pilda labi, taču tajā iemetušies grauzēji un tas put.
Tā kā otrajā stāvā paredzēts dzīvot, tad papildus jāveic arī jumta siltināšana. Otrais stāvs tiks apkurināts, tādēļ šobrīd smago un biezo starpstāvu siltinājumu var aizvietot ar mūsdienīgu siltuma un skaņas izolācijas slāni.
Lai mājā būtu patīkams mikroklimats, tiek nolemts izmantot dabiskus materiālus un izvairīties no neelpojošiem, sintētiskiem. Izvēloties jumta segumu, jāņem vērā ne tikai paša jumta svars, bet arī tas, ka siltinājums un iekšējā apdare būs ar papildu svaru.
Tā kā ģimene mājā jau dzīvo, darbi būtu sākami ar jumta maiņu – vispirms noņemot šīferi, tad skaidas un visbeidzot arī latojumu. Tad jānolīmeņo spāres, jāklāj virsū kokšķiedras plātnes, impregnētas līstes un pretkondensāta vai difūzijas plēve – atkarībā no izvēlētā jumta seguma. Plēve tiek nostiprināta ar impregnētām līstēm, uz kurām klāj vai nu dēļu klāju vai jumta latas. Saimnieki vēl nav izvēlējušies, taču tiek apsvērti divi varianti – skārda jumts vai bezazbesta šīferis. Abi jumti ir salīdzinoši viegli.
Jumta siltinājumam jābūt vismaz 20 centimetru biezam. No iekšpuses atkal klājams armētais būvkartons un pāri līstes. Būvkartonā tiks izgriezti caurumi, pa kuriem ar spiedienu tiks iepūsta ekovate – trīs maisi uz telpas kubikmetru. Un tad pēc izvēles liekama iekšējā apdare. Tādējādi būtu izveidots pareizs tvaika novades slānis jeb pīrāgs – siltais, mitrais gaiss izies cauri kartonam, ekovatei, kokšķiedras plātnei un tad atmosfērā.
Esošā starpstāvu siltinājuma izņemšana būs smags roku darbs, nekā citādi to ārā dabūt nevar. Virs griestu dēļiem liekams armēts būvkartons, kas palēnina tvaika izplatīšanās ātrumu un aizsargā no putekļiem. Virs griestu sijām jāveido horizontālais ribojums, kas būs arī kā otrā stāva grīdas sijas. Tad brīva izvēle – var bērt ekovati, uz vienu kubikmetru tukšuma divi maisi. Tāpat var klāt arī kokšķiedras vati. Ja mansarda stāvu apsilda, tad biezumam nav tik lielas nozīmes. Pēc siltinājuma slāņa ieklāšanas vai iebēršanas virs sijām jāklāj grīda. Lai mazinātu skaņu, starp koka detaļām saskarsmes vietās būtu liekams korķis vai amortizācijas lente.
