Abi aļņi dzimuši Līgatnes dabas takās, un bērnību pavadījuši, lēkājot voljerā pa upīti un ložņājot pa purvainiem brikšņiem kopā ar savām mammām, tēvu un citiem aļņiem. Abi pusotru gadu vecie puiši vēl uzskatāmi par jauniešiem, jo savu dzimumbriedumu un līdz pat 600 kg lielo svaru aļņi parasti sasniedz trešajā dzīves gadā. Aizvadītajā rudenī abi izaudzēja arī savus pirmos ragus.
Aļņi ir ne tikai augumā raženākie Latvijas zīdītāji, bet arī lielākie briežu dzimtas pārstāvji. Latvijā aļņi sastopami samērā bieži, savukārt Slovākijas dabā aļņu ir atlicis pavisam maz, jo kādreiz tie tikuši intensīvi medīti. Šobrīd Slovākijā aļņiem ir aizsargājama dzīvnieka statuss, tāpēc šajā valstī tos medīt tos ir aizliegts.
Citi lasa
Tagad abi jaunuļi dzīvo zooloģiskajā dārzā Zveropark” kas atrodas netālu no Slovākijas galvaspilsētas Bratislavas. Jaunajā mājvietā abi Līgatnes dabas taku aļņi ir nokļuvuši labā Zveropark aļņu sabiedrībā.
Līgatnes dabas takās šobrīd mitinās septiņi aļņi. Tā ir viena no retajām vietām Latvijā, kur nebrīves apstākļos aļņi veiksmīgi vairojas un ir devuši jau daudzas veselīgas mazuļu paaudzes.
Fakti par aļņiem:
- Latvijas savvaļā aļņi apdzīvo dažādus mežus, krūmājus, jaunaudzes, izcirtumus, pļavas, purvu un ūdenstilpju malas.
- Pieaugušam alnim dienā jāapēd vidēji 20 kilogrami barības. To pusdienu šķīvja galvenās sastāvdaļas ir koku zari, lapas, miza, pumpuri, skujas, jaunie dzinumi un dažādi zālaugi.
- Aļņu tēviņiem pirmie ragi ir stieņveida. Tikai vēlāk, ap 5. dzīves gadu aļņiem veidojas lāpstveida ragi.
- Katru gadu ragi izaug no jauna un gada beigās tiek atkal nomesti. Pēc ragu žuburu skaita nevar noteikt aļņu vecumu.