Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Gārsa. Viena no nešpetnākajām nezālēm, jo strauji izplatās. Lai atbrīvotos no gārsas, zeme ir jāpārrok un no augsnes jāizlasa visi sakņu fragmenti, dobes regulāri jākaplē un jāmulčē. Gārsas augšanas vietās iesaka sēt spēcīgi augošās lielās kreses (Tropaleolum majus). Krešu sēklas sēj sākot no aprīļa vidus. Pēc sadīgšanas kreses veido lielu lapu plātni, kas nomāc gārsas augšanu. Vietās, kur aug gārsa, var noklāt biezu (līdz 30 cm) lapu slāni. Sākoties veģetācijai, gārsas sakneņi viegli ieaug mitrajā, vieglajā lapu slānī un pēc gārsas lapu sazelšanas to saknes ir viegli savācamas.
- Nātre. Ja šai nezālei neļauj izsēties, tā aug tikai dārza klusākajos un nomaļākajos stūrīšos. Starp citu, nātre bagātina augsni ar kāliju, slāpekli, silīciju un citiem elementiem. Lai apkarotu, jāuzvelk gari cimdi un jārauj nātres laukā no zemes. Ja dobes tiks koptas regulāri, nātres padosies.
- Dārza usne. Nezāle ar spēcīgu un garu sakni, kuru ir samērā grūti pilnībā izraut no zemes, savukārt pat vissīkākais saknes gabaliņš augsnē ātri vien izdzen jaunus dzinumus. Piemājas dārzā vislabākais ir kaplēt, rušināt, iznīcinot nezāles, kamēr tās vēl ir mazas. Ja usnes ir jau ziedos, izrautas tās nevajag atstāt turpat dārzā, jo nezāļu sēklas nogatavosies un izsēsies.
- Virza. Nezāle, kas vienas sezonas laikā var nodrošināt vairākas ražas, tādēļ nedrīkst tai ļaut uzziedēt. Tā kā virzai patīk skāba augsne, vienkāršākais veids, kā no tās atbrīvoties, ir iestrādāt augsnē kaļķi vai pelnus.
- Vārpata. Šīs nezāles saknes augsni caurauž līdz pat metra dziļumam. Viens augs spēj saražot līdz 10 tūkstošiem sēklu, kas izdīgst jau pēc divām nedēļām. Efektīvākais cīņas veids ir uzrakt augsni ar dārza dakšām un izlasīt visas saknes. Vārpata regulāri jāravē: līdzko tā izdzen asnus, jānoplēš zaļās lapas, kas baro auga saknes – ja lapu nebūs, saknes ar laiku novārdzināsies. Cīņai ar vārpatu un arī citām nezālēm var izmantot mizu mulču, kas jāuzklāj vismaz 7 cm biezā slānī.
