Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ravēšanai ir izdomāti dažādi rīki, bet es no tiem izmantoju tikai kapli. Nezāles ap stādiem izravēju ar rokām, jo tā stādus var labāk apčubināt. Ja ravē vecā mēnesī, nezāles ataug lēnāk, bet mūsu lauku sētā ir tik daudz darāmā – turam arī mājlopus un mājputnus –, ka nesanāk visu pagūt izravēt tieši šajā Mēness fāzē. To gan skatos, lai dienas, kad ravēju, būtu siltas un sausas. Ja ravē lietainā laikā, pēc trim dienām būs jāravē atkal, jo nezāles ātri ataug.
Sausās vasarās pietiek, ja dārzu izravē trīs reizes, bet mitrās vajag četras un pat piecas reizes.
Dobes vairāk uzmanu no nezālēm, kamēr augi mazi, lai to saknītēm pietiek barības vielu un gaismas. Jo lielāki aug stādi, jo mazāk nezāļu. Īpaši to var teikt par kāpostiem, lopbarības bietēm un citiem dārzeņiem ar lielām lapām, zem kurām neiespīd saule, tāpēc nezāles neaug un šīs dobes vairs nav vajadzības ravēt. Svarīgi ir nezāles izravēt, pirms tās paspēj uzziedēt un nobriedināt sēklas, lai tās neizsējas pa dārzu. Ja to ievēro gadiem, nezāļu dārzā kļūst arvien mazāk.
Savvaļas augus, ko dārzā saucam par nezālēm, mēs pēc ravēšanas izmantojam saimniecībā.
Garda maltīte lopiem un mājputniem
Mums ir divi dārzi. Lielajā izravētās nezāles atstājam uz taciņām, kur saulīte tās sakaltē. Sadrūpot tās atdod savu labumu zemītei.
Bet no mazā dārza, kur aug burkāni, sīpoli, ķiploki un citi dārzeņi, nezāles nesam ārā un tūdaļ izbarojam lopiem. Cūkām tie ir lieli svētki, kad silē iemetam sulīgo virzu, pienenes, ceļtekas, mīkstpienes, kam klāt ir gan velēniņa, gan zemes piciņas. Rukšiem var dot gandrīz visas nezāles, tie labprāt notiesā pat ciesu un vārpatu saknes.
Pīles, zosis un vistiņas ir priecīgas, kad tām paberam virzu, balandas un citas nezāles ar mīkstām lapiņām.
Truši gan ir diezgan cimperlīgi, tāpēc tiem audzējam salātus, tomēr ik pa laikam iedodam arī pienenes, jo tajās ir rūgtvielas, kas uzlabo gremošanu.
Esmu noskaidrojusi, ka ārstnieciskas īpašības piemīt daudziem savvaļas augiem, kas pamanās iesēties dārzā – ceļtekām, nātrēm, vārpatām, vērmelēm, tauksaknēm, asinszālei, strutenēm, mīkstpienēm, kosām, tīruma tītenim. Pa druskai no katra, ko nu kuru reizi izravējam, nāk par labu arī lopu un mājputnu veselībai. Lopi jau jūt un paši izlasa tās zālītes, kas viņiem garšo vai tieši tajā brīdi ir vajadzīgas.
Papildmēslojums augiem
Katrā nezālē ir daudz vērtīgu makro un mikroelementu, tāpēc izravēto augu izvilkums ūdenī ir labs papildmēslojums. Var gatavot vircu no dažādām nezālēm, bet mēs gatavojam nātru vircu, kurā liekam tikai nātres.
Durstīgās usnes un pa kādai citai nezālei, kuras lopiem nevar dot, liekam komposta kaudzē un ļaujam, lai tās kopā ar kūtsmēsliem pārvēršas trūdvielās.
Nezāles, kas izravētas pirms ziedēšanas un kurām nav sēklu, droši var kompostēt.
Lieliska recepte!
Kā pagatavot nātru vircu
- Vircas gatavošanai izmantoju vairākas lielas mucas.
- Vienu trešdaļu mucas piepildu ar nātrēm.
- Pārleju nātres ar ūdeni.
- Atstāju uz divām nedēļām, mucas saturu laiku pa laikam apmaisot. Smarža, kas nāk no mucas, gan nav patīkama, bet tur nu neko nevar darīt.
- Kad rūgšanas process beidzas – šķīdums vairs neburbuļo un neputo –, virca ir gatava.
- Vircu atšķaidu ar ūdeni proporcijā 1:10.
- Labības laukus ar šo šķīdumu apsmidzinām un pabarojam caur lapām. Bet dārzeņus sakņu dārzā laistu ar lejkannu, lejot barojošo šķīdumu uz augu saknēm. Labības lauki pēc nātru vircas saņemšanas kļūst zaļāki un dārzeņi spēcīgāki.
