Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Parastās vībotnes vizītkarte
- Latīniski – Artemisia vulgaris.
- Pieder kurvjziežu dzimtai.
- Latvijā aug vairāku sugu vībotnes (pie vībotnēm pieder arī vērmele, dievkociņš un garšaugs estragons).
- Līdz 170 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs.
- Dzeltenīgi vai brūngansārti ziedi sīkos kurvīšos.
- Auglis – sēklenis.
- Lapas no apakšas viegli sudrabotas, augšpusē tumšzaļas.
Šim augam piemīt spēcīga, savdabīga smarža, kas rodas no ēteriskajām eļļām.
Latvijā ir vairākas vībotņu sugas, bet lielākā daļa no tām ir dārzbēgļi un dabā sastopamas reti. Tikai vērmele, kas arī Latvijā pārgājusi savvaļā, atrodama biežāk. Bet parastās vībotnes mums ir, cik tik uziet, – nezālienēs, sētmalēs, dārzmalās. Vībotne ir tik populāra, ka Latvijā tai dažādās vietās doti bezgala daudzi nosaukumi: vībūce, vībuķīte, vīdotne, viejpaka, vīpata, vīputne, vībante, vībakņa, vībolts, vīboksnis, artemīsija, Jāņa zāle, mušu natole, barpšķis, bīvote, embute, lauka dieva kociņš, veibutnes, veipaļi, vībaka, veibūne un vēl dažādas variācijas.
Mājas aptieciņa
Vībotnes lakstos un lapās bagātīgi slēpjas ēteriskās eļļas, taču daudz vērtīgu vielu var atrast visās auga daļās, arī spēcīgajos sakneņos. Ja dārzmalā saaugušas vībotnes, tā jau ir vesela mājas aptieciņa! Vībotnes drogām ir pretiekaisuma, pretsāpju, nomierinošas, ēstgribu rosinošas, gremošanu veicinošas, menstruālo ciklu regulējošas, temperatūru pazeminošas un antiseptiskas īpašības.
Citi lasa
Tā noder arī kaitīgo kukaiņu atbaidīšanai dārzos, bet mājās pret kodēm lieto izžāvētu un saberztu vībotņu lakstu pulveri. Āzijā vībotni pievieno tējai un rīsu ēdieniem, rietumu kultūrās bieži izmanto mājputnu un cūkgaļas gatavošanā. Izžāvētas vībotņu lapas lieto pat kā alternatīvu tabakai – ne velti viens no angliskajiem nosaukumiem ir French tobacco (franču tabaka).
Zoss cepetim
Augu lieto arī kā garšaugu, to liek lietā alus darīšanā un kā piedevu pievieno citiem dzērieniem. Vībotņu jaunās lapiņas un neizplaukušos ziedu kurvīšus nelielos daudzumos var izmantot kā piedevu trekniem gaļas ēdieniem un marinādēm. Kā garšvielu izmanto gan vībotnes lapas un ziedpumpurus, gan arī saknes – saknēm ir piparota garša, un tās lieto kā muskatrieksta aizstājēju.
Viens no vībotnes tautas nosaukumiem ir zosu zāle, un tas labi ilustrē to pielietojumu – kā raksta senās pavārgrāmatās, vībotnes var likt pie kausētiem taukiem, pie zuša, pie aitas un cūkas gaļas, pie treknām mērcēm, majonēzes un jo īpaši ar tām iesaka pildīt zoss cepeti. Vecākās latviešu pavārgrāmatās gan vībotnes tiek sauktas par bībotēm vai bībotu zālēm.
Ja dārzā traucē
Vībotnes var viegli izkaplēt vai izravēt ar rokām. Turpretī vībotnes nopļaušana vai nogriešana stimulē šī daudzgadīgā auga jau tā spēcīgo sakņu attīstību. Jārēķinās, ka katram augam ir vairāki tūkstoši sēklu, kas dīgtspēju var saglabāt pat piecus gadus.
Taču, ja gribas baudīt vībotnītes labumus, bet pašiem dārzā tās nav saaugušas, tad internetā var iegādāties žāvētas vībotnes, domātas izmantošanai gan pārtikā, gan medicīnā. Var nopirkt arī vībotņu ēteriskās eļļas, ko lieto pret caureju, iekaisumu un klepu.
No farmakoloģes profesores Vijas Eniņas padomiem
- Vībotnes drogas darbojas līdzīgi vērmelei, taču tās vieglāk iedzert, jo vībotne nav tik rūgta.
- Lakstu vai lapu uzlējumu dzer pa pusglāzei trīsreiz dienā, lai rosinātu ēstgribu un uzlabotu gremošanu, mazinātu menstruālās sāpes, reimatiskās sāpes, galvassāpes, nervozitāti un bezmiegu utt.
- Var lietot arī brūču apmazgāšanai, kompresēm uz sāpošām locītavām, sejas mazgāšanai pret pinnēm un izsitumiem.
Interesanti!
- Vārds Artemisia vībotņu ģintij dots par godu grieķu dievietei Artemīdai.
- Daudzās kultūrās – Ķīnā, Japānā un Eiropā – vībotnes lika lietā, lai atvairītu ļaunos garus.
Populārākie raksti
