Rīga +8°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vizītkarte
- Latīniski – Cirsium arvense.
- Pieder kurvjziežu dzimtai.
- Izaug līdz 1,30 m augsta.
- Daudzgadīgs, vietumis dzeloņains lakstaugs.
- Spēcīga sakņu sistēma, ložņājoši sakneņi.
- Ziedi (stobrziedi) gaišsārti vai violeti sārti. Zied no jūnija līdz oktobrim.
- Auglis – zaļganpelēks sēklenis.
- Mainīga izskata suga, plaši izplatīta gan Eiropā, gan Centrālajā un Rietumu Āzijā.
- Latvijā sastopama ļoti bieži – dārzos, tīrumos, ceļu un dzelzceļu malās, pie dzīvojamām mājām un visvisādās nezālienēs.
- Ģints nosaukums Cirsium cēlies no grieķu vārda khirsos, kas tulkojumā nozīmē pietūkušas vēnas, jo šie augi izmantoti asinsvadu dziedēšanai.
Saknes veido pazemes pilsētu
Šīs viltnieces jāpieskata, citādi tās mēģinās sagrābt varu visā dārzā. Usnes kā universālie kareivji vairojas gan ar sakneņiem, gan sēklām, un gatavās sēklas vējš aiznes tālu, bet dīgtspēju tās saglabā vairākus gadus. Savukārt zem zemes usnes sakņu tīklojums veido veselu pazemes pilsētu – vertikāli tur stiepjas usnes garais mietsaknes burkāns, no tā atzarojas horizontālas garas, trauslas sānsaknes, savukārt tās ik pa laikam rada pumpurus, kuros attīstās jauni dzinumi. Ja ravējot augsnē paliek noplīsušu trauslo sānsakņu fragmenti, usnes pavairojas arī no tiem, bet nokaplētas tās kā trīsgalvu pūķis sadzen daudzas jaunas atvases. Tādēļ šī nezāle, ja vien iespējams, jārauj ar visu savu pazemes sakņu pilsētu! Turklāt usnes izaug lielas un garas un savairojušās kā tāda druknu karotāju armija aizēno pārējos augus un notiesā citiem domātās barības vielas.
Usnei kā visēdājai patīk visādas augsnes, taču īpaši labi tā iejūtas atmatā un novārtā atstātā zemē. Ne velti usni pieskaita tiem augiem, kas pirmie kolonizē cilvēka pamestas vietas. Vēl vairāk, šī dzelkšņainā draudzene tiek uzskatīta par vienu no bīstamākajiem invazīvajiem augiem pasaulē un pasludināta par persona non grata jeb īpaši kaitīgu nezāli Apvienotajā Karalistē, Austrālijā, Brazīlijā, Kanādā, Īrijā, Jaunzēlandē un ASV.
Džins un putra ar usnēm
Tomēr usne nav tikai kaitīga vien. Kā daudziem citiem cirsium ģints radiniekiem, arī ušņu saknes ir ēdamas, tomēr šim nolūkam tiek reti lietotas. Un tas nav tikai tāpēc, ka īpaši jutīgiem kuņģiem tās var izsaukt gāzu veidošanos, bet tādēļ, ka ar usnes pagatavošanu ir milzīga noņemšanās, bet ieguvuma pavisam maz. Visvērtīgākā ēdamā daļa ir resnā mietsakne, taču ēdamas ir arī lapas un kāti. Savukārt Skotijas Islay salas Bruichladdisch viskija un džina ražotnē usnes kā vienu no 22 augiem pievieno džinam The Botanist. Bet čiroki cilts indiāņi dzelkšņainās ušņu pogaļas izmantoja, lai stabilizētu bultas.
Citi lasa
Usne, saukta arī par gušņu, Latvijā agrāk tika likta galdā grūtos laikos jeb, pēc folkloristu pierakstiem, bada gados. Lūk, viena no senajām receptēm: «Salasīja ušņas, notīrīja, pārsautēja katlā, tad lika vārīties ar miltiem, pienu un putraimiem.»
Ja dārzā traucē
Tīruma usne tiek uzskatīta par vienu no niknākajām un grūtāk apkarojamām nezālēm, jo sakņu sistēma tai ir jaudīga. Piemājas dārzā visdrošākā metode ir vecā labā ravēšana, kaplēšana un rušināšana, lai usnes neitralizētu, kamēr tās vēl maziņas. Ja usnes jau zied, izravētos augus nevar atstāt uz taciņas savīšanai, bet tie no dārza jāizvāc, citādi sēklas nogatavosies arī pēc izraušanas, bet pēc tam vienā mierā atkal izsēsies dobēs. Labā ziņa – kārtīga ravēšana ļauj divu līdz triju gadu laikā tikt no usnēm vaļā!
Tautas medicīnā
Usne nav no populārākajiem ārstnieciskajiem augiem, tomēr šur tur tiek pieminēta.
- A. Pētersones grāmatā Savvaļas ārstniecības augi teikts, ka usnes tautas medicīnā lieto pret kuņģa, aknu, nieru un galvas sāpēm un kā sviedrēšanas līdzekli. Bet ārīgi tās lieto augoņu un ievainojumu dziedēšanai un matu mazgāšanai (pret blaugznām un lai matus rosinātu labāk augt).
- Zāļu sievas Līgas Reiteres padoms izmantot usnes kā antiseptisku līdzekli pret sāpēm un iekaisumiem, kā brūces dziedējošu un sviedrējošu līdzekli. Sēklas stiprinot aknu veselību, bet saknes veicinot ragvielu matiem, ādai, nagiem. Usnes saknes košļāšana līdzot arī pret zobu sāpēm.
Kā atšķirt no dadža?
Usne patiešām ir ļoti līdzīga saviem tuvājiem radiniekiem dadžiem. Tomēr ziedu kurvīši tai ir daudz sīkāki, stublājs aplapots ar kārtīgām lapu rozetēm, un dzeloņi salīdzinoši daudz mīkstāki nekā brālim dadzim.
