Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Zane Zeltiņa, stādaudzētavas Baižas saimniece, Daila Trubiņa, Dailas rozes saimniece, Orisja Urtāne-Gajevska, kokaudzētavas Robežnieki saimniece, Dagnija Voika, peoniju dārza Ziedoņi saimniece un Jānis Zilvers, kokaudzētavas Pīlādži saimnieks.
Ziemcietes
- Ja pavasarī dobē redzamas lielas plaisas vai uz augšu no zemes izstumti augi, tas nozīmē, ka kailsals izcilājis jaunos stādījumus. Kad tas būs iespējams, augi jāiespiež atpakaļ zemē, plaisas jāuzirdina un jāaizlīdzina.
- Pilnībā iespējamos kailsala postījumus varēs novērtēt tikai tad, kad ziemcietes modīsies un gaidīsim no zemes izspraucamies jaunos pumpurus un dzinumus.
- Jāzina, kuri augi mostas vēlāk, kad ir jau pietiekami silts, lai nenorakstītu tos pirms laika. Tādas ir siltās sezonas zāles: miskantes, molīnijas, spalvzāles, hakoneklojas (Japānas meža zāles), imperatas. Tāpat vēlāk nekā citas – maija vidū vai pat beigās – mostas budlejas, diktamnes, helones, krastkaņepes, perovskijas, verbēnas, vējmietiņi. Iespējams, ka kailsalā tām ir nosaluši dzinumi, kas izveidojušies jau rudenī, bet modīsies snaudošie pumpuri un veidosies jauni asni, tāpēc nevajag steigties tās izrakt un izmest.
Rozes
- Ja rozēm nav nekas uzbērts un nav uzliktas skujas, jācer, ka tās ir iestādītas pareizi un potes vieta atrodas vismaz septiņus centimetrus zemē. Lai gan dzinumi virs zemes būs nosaluši, tā daļa, kas ir augsnē, būs saglabājusies.
- Pavasarī, kad zeme atkūst, sāk cirkulēt augu sulas un zied forsītijas, nosalušo daļu nogriež līdz vietai, kur dzinums ir zaļš un dzīvs, apbruņojas ar pacietību un gaida, kad pēc pāris vai trim nedēļām nāks jauni asni. Var gadīties, ka kādai šķirnei lielā laukumā virszemes daļa ir nosalusi gluži melna. Taču pēc laika no zemes nāk jauni dzinumi – visas ir izdzīvojušas. Tātad – nevajag steigties rozes likvidēt.
- Ņem vērā! Rozēm kaitē ne tikai ziemas kailsals. Reizēm tās ir lieliski pārziemojušas un jau sāk dzīt dzinumus, bet pamatīgi apsalst pavasara salnās.
Peonijas
- Sala nedarbus varēs redzēt, kad sāksies veģetācija. Ja nekas nesprauksies laukā no zemes, augsne ap stādiņu jāatrauš un jāpaskatās, vai tam ir kāds dzīvs pumpurs.
- Pavasarī jānoņem piesegums, lai netraucē pumpuru plaukšanu.
- Agrās šķirnes ir vārīgākas arī pavasara salnās – augiem, kas jau sākuši veģetāciju, apsalst pumpuri un neveidojas ziediņi. Lielā aukstumā var apsalt arī viss stublājs. Tad jāsedz virsū agrotīkls, jo, ja dzinumi ir lieli, tad nomulčēt vairs nevar.
Košumkrūmi
- Kad kļūst silts un augi sāk mosties, ne visiem uzreiz var noteikt, ka tie ir apsaluši. Tikko nokūst sniegs un sāk sildīt saulīte, zariņos vēl ir saglabājies dzīvīgums. Taču, kad augsne izžūst un saknes dod signālu, ka jāaug, var izrādīties, ka dzinumu gali ir melni un pumpuriņi tukši. Tas būs redzams aprīļa vidū vai beigās. Tad nogriež visus nosalušos zarus līdz pirmajam dzīvajam pumpuriņam. Kad jau saplaukušas lapas, veic vēl vienu piegriešanu.
Augļu koki
- Kas būs apsalis, noskaidrosies tikai pavasarī, vēlākais līdz Jāņiem, – ja koki neplauks. Reizēm tie arī uzplaukst, bet pēc tam nokalst, jo bārkšsaknes ir nosalušas.
- Pavasarī vēlams uzmanīt, lai augļu kokiem netrūktu mitruma un būtu spēks atjaunoties, lai gan, ja tie būs pavisam apsaluši, tad vairs nevarēs palīdzēt.
Populārākie raksti
