Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ja tava jūrascūciņa sākusi šķaudīt vai puņķoties, visticamāk, viņa ir saaukstējusies. Vieglu saaukstēšanos savam grauzējiņam, iespējams, spēsi izārstēt arī pats, taču plaušu karsoņa gadījumā tavas mīlules dzīvība būs atkarīga no operatīvas vizītes pie veterinārārsta!
Uzmanīgi ar vides maiņu!
Bieži vien jūrascūciņa saslimst vides maiņas ietekmē. Īpaši krasi šīs pārmaiņas jūtamas, kad grauzējiņš no zooveikala tikko pārnests mājās. Tāpēc sākumā ļauj dzīvnieciņam mierīgi adaptēties un aklimatizēties jaunajā vidē, nevis uzbāzies viņai ar iepazīšanos vai radināšanu pie rokām. Ņem vērā, ka zooveikalā jūrascūciņa mīt boksā, kurā vienmērīgu gaisa temperatūru uztur dienasgaismas spuldzes, tāpēc viņai nav jāpiedzīvo krasas temperatūras svārstības. Savukārt mājās saimnieks bieži vien tā sapriecājas par savu jauno mīluli, ka aizmirst par piesardzības pasākumiem, par kuriem ir informēts veikalā: regulāri tīrīt būri, rūpēties, lai nav caurvēja un lieka stresa. Jaunais ģimenes loceklis tiek rādīts draugiem, ņurcīts pa rokām, pāragri izlaists no būra, lai ļepato pa grīdu… Atceries – elpošanas ceļu vīrusi, ko pārnēsā cilvēks, var pārceļot arī uz grauzēju, tāpēc, ja tev vai kādam no taviem ciemiņiem ir iesnas, mēģini jūrascūciņas klātbūtnē nešķaudīt.
Citi lasa
Tiklīdz pamani, ka jūrascūciņai mainījusies ēstgriba, uzvedība, ir izdalījumi no deguna, tā biežāk šķauda un kasa purniņu, neatliec vizīti pie veterinārārsta!
Iesnas vai plaušu karsonis?
Rinīts jeb, vienkāršā valodā runājot, iesnas, ir augšējo elpošanas ceļu iekaisums, kas skar deguna dobumus un aizdeguni. Saaukstēšanos var izraisīt praktiski jebkas – gan baktērijas un vīrusi, gan dzīve diskomfortā. Savukārt pneimonija ir plaušu iekaisums, kas skar visus elpvadus. Pneimonijas ierosinātājs ir Pasteurella multocida. Šī baktērija būtībā ir parasts elpošanas ceļu iemītnieks, kurš aktivizējas, savairojas un izraisa saslimšanu provocējošu faktoru ietekmē – galvenokārt jau samazinoties organisma pretošanās spējai, kam cēlonis var būt gan stress, gan tie paši nelabvēlīgie turēšanas apstākļi – nepietiekama ventilācija, netīrība, palielināts amonjaka daudzums gaisā, caurvējš, mitrums.
Gan saaukstēšanas, gan plaušu karsoņa pazīmes sākotnēji ir ļoti līdzīgas:
- jūrascūciņa ir sagurusi,
- tai zudusi apetīte,
- spalva kļūst nespodra, savēlusies,
- jūrascūciņa šķauda,
- actiņas pūžņo,
- deguntiņš ir netīrs, jūrascūciņa to kasa.
Sākumā izdalījumi no deguntiņa var būt bezkrāsaini, šķidri un parādās mazu pilieniņu veidā. Taču, ja vēl arī turēšanas apstākļi nedaudz savārgušajai jūrascūciņai nav ideāli, tad šī deguna mikroflora kļūst patogēna – sliktās baktērijas sāk vairoties, par ko liecina jau gļotaini izdalījumi, kam parādās bālgana vai dzeltenīga nokrāsa. Nonākot šīm baktērijām plaušās, sākas nopietns iekaisums.
Ja jūrascūciņai paaugstinās ķermeņa temperatūra un parādās arī mīksta vēdera izeja (kas parasti ir infekcijas pazīme), situācija kļūst grauzēja dzīvībai bīstama. Patiesībā, lai dzīvnieciņam tiešām būtu iespējams palīdzēt, pneimonijas gadījumā ir tikai apmēram diennakts laika!
ATCERIES!
- Normāla ķermeņa temperatūra jūrascūciņai ir +38,5 līdz +39,5 grādi.
- To var izmērīt arī mājas apstākļos ar parasto termometru, kam galu viegli ieziež ar vazelīnu un ievada grauzējiņam anālajā atverē.
- Saaukstēšanās gadījumā temperatūra parasti kāpj apmēram līdz +39,9.
- Augstāka temperatūra jau liecina, ka, iespējams, grauzējs saslimis ar pneimoniju. Tādā gadījumā nevilcinies ne mirkli – steigšus meklē veterinārārsta palīdzību!
Ārstēšana
Bieži vien dzīvnieku īpašnieki, cerot, ka problēma atrisināsies pati no sevis, novilcina laiku un tādējādi ļauj slimībai progresēt – tad palīdzība tiek sniegta novēloti un izredzes uz izveseļošanos vairs nav tās labākās. Ja pneimoniju diagnosticē agrīnā stadijā, to var ārstēt. Tiesa, ārstēšanu nedaudz apgrūtina fakts, ka jūrascūciņas slikti panes ilgstošu antibiotiku lietošanu, jo tām ir ļoti jutīgs gremošanas trakts. Parasti gan ir nepieciešams piecu dienu antibiotiku kurss injekciju veidā.
Pārslimojot pneimoniju, jūrascūciņa iegūst imunitāti uz 6–12 mēnešiem (tiesa, bieži vien paliekot kā ierosinātāja nēsātāja).
Ar saaukstēšanos ir nedaudz vienkāršāk. Vieglas saaukstēšanās gadījumā (ja dzīvnieciņš tikai šķauda, ir izdalījumi no deguna, bet nav temperatūras) svarīgi ir palīdzēt organismam uzlabot pretošanās spējas. To var panākt, uzlabojot turēšanas apstākļus, dodot labāku, vitaminizētu barību un papildus – glikozi un C vitamīnu. Parastā dienas deva pieaugušai jūrascūciņai ir 5 mg, bet saaukstēšanās gadījumā var dot pat 20 līdz 50 mg C vitamīna.
