Rīga -4°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Precīza Katahulas leopardsuņu izcelsme nav zināma, taču eksistē teorija, ka 16. gadsimtā uz Amerikas kontinentu kopā ar zelta meklētājiem no Spānijas ieceļoja arī spāņu suņu šķirnes – mastifs un spāņu greihaunds jeb galgo. Tur viņi sakrustojās ar vietējiem suņiem. Pametot šīs zemes, spāņi suņus atstāja, un indiāņi tos paņēma pie sevis. Viena no teorijām vēsta, ka indiāņi krustoja šos suņus ar sarkanajiem vilkiem, taču pēc DNS testa veikšanas šī teorija neguva apstiprinājumu.
18. gadsimtā Amerikā nonāca francūži ar saviem suņiem – boseroniem. Un atkal notika divu šķirņu sakrustošanās. No boseroniem vietējie suņi mantoja tā saucamo merle nokrāsu un zilas vai dažādas krāsas acis. Kad franči iebrauca Amerikā, viņi stāstīja par neparastiem suņiem ar stiklainām acīm, kurus indiāņi izmantojuši medībām purvos, liellopu ganībās, teritorijas sargāšanai un pēdu dzīšanai. Iespējams, ar šiem suņiem boseroni tika krustoti, un radās katahulas.
Savu nosaukumu šķirne ieguva par godu Katahulas apkaimei, kas atrodas Luiziānas štata ziemeļaustrumos, un oriģinālo leopardam līdzīgo plankumu dēļ.
Starp citu, katahula indiāņu valodā nozīmē – ezera cilvēki. Luiziānas fermeri joprojām izmanto šos suņus, lai tie apsargātu ragulopus. Ļoti bieži govis aizbēg mežā un dzīvo tur, un Katahulas leopardsuņa uzdevums ir atgriezt mājās noklīdušos dzīvniekus. 1979. gadā Katahulas leopardsuni atzina par Luiziānas štata oficiālo suni un simbolu. 1995. gadā šķirne tika atzīta The United Kennel Club (UKC).
