Rīga +3°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Valda Laugale, Dārzkopības institūta vadošā pētniece.
-
Cik lielu dobi vajag?
Reizēm patiešām ir tā: jo mazāka platība, jo vairāk to apčubini un jo vairāk ogu vari ievākt. Svarīgi, cik auglīga zemīte, cik labi sakopta… Zemenēm vidējā raža ir ap kilogramu no kvadrātmetra sezonas laikā, bet pie labas kopšanas otrajā, trešajā audzēšanas gadā var dabūt pat 2kilogramus. Parasti vienai šķirnei rēķina sešas lasīšanas reizes, tātad 170–200 gramu ogu vienā reizē, sākumā un beigās mazāk, maksimumā vairāk… Tātad, lai katru reizi nolasītu kilogramu ogu, vajag vismaz 5–6 kvadrātmetrus lielu zemeņu dobi.
Parasti ierīko divrindu dobes, tad ievēro atstatumu 30–40 cm starp rindām, arī starp augiem 30 cm. Stāda pamīšus – vienu rindu un tad otru, zigzagā, tad vienam augam sanāk lielāka platība. Ir šķirnes, kas veido ļoti lielus, kuplus cerus, tām derētu ievērot atstarpi starp augiem 40 un pat 50 cm.Arī šķirnēm, kas ļoti slimo ar pelēko puvi. Labāk, ja rindas ietur ziemeļu–dienvidu virzienā, tad rīta un vakara saule vienmērīgāk apspīd ogas. -
Kādu vietu izvēlēties?
Tādu, kur zemenes vispār nav augušas vai, ja augušas, tad pirms trim un vairāk gadiem. Nav ieteicams pirms zemenēm audzēt tādus augus, kuriem ir izplatītas sakņu slimības un it sevišķi verticilārā vīte, jo tā var pāriet uz zemenēm. Vīte visbiežāk metas liniem, kāpostaugiem, asterēm, ķirbjaugiem. Taču, ja stādījums bijis veselīgs, tad pēc jebkura auga var audzēt zemenes. Par kartupeļiem ir strīdīgs jautājums, jo tad mēdz būt problēmas ar nematodēm, arī tās bojā zemenes. Bet, ja kartupeļiem viss bijis kartībā, nekas aizdomīgs nav manīts, tad arī pēc tiem zemenes drīkst stādīt. -
Kā sagatavot augsni?
Vispirms rūpīgi jāizlasa daudzgadīgo nezāļu saknes. Trakākās ir gārsa un vārpata, no kurām pēc tam ir grūti tikt vaļā. Vēl liela problēma, ja dobe top vietā, kur nekas pirms tam nav darīts vai bijis zāliens, ir atrodami maijvaboļu baltie, resnie kāpuri. No tiem jātiek vaļā, jo šie kāpuri ļoti noēd zemeņu saknes. Ja zeme nabadzīga, stipri smilšaina, tad noteiktu derētu ielabot ar satrūdējušiem kūtsmēsliem vai kompostu, vai neitralizētu kūdru, kvalitatīvu melnzemi. Ja augsne ir ļoti mālaina, tad tās struktūru uzlabo ar neitralizētu kūdru vai piejauc smilti. Vislabākais zemenēm ir vidēji smags smilšmāls.
Ko darīt, ja ir tikai divi varianti – smilts un māls? Tad, ja var nodrošināt regulāru laistīšanu, labāk izvēlēties smilšainu augsni, bet, ja nevar nodrošināt laistīšanu, tad piemērotāks variants ir māls, jo tas ilgāk uztur mitrumu, tikai jārušina. Divas trīs nedēļas pirms paredzētās zemeņu stādīšanas augsnē jāiestrādā kompleksie minerālmēsli, kuros pēc iespējas mazākā devā ir slāpeklis (N) un vairāk kālija (K) – pat trīs reizes vairāk nekā fosfora (P). Jo fosforu zemenēm vajag ļoti maz. Ja dos mēslojumu tieši stādīšanas laikā, tas var kaitēt augu saknēm, kā arī paies laiks, kamēr augi to varēs uzņemt. -
Kādas šķirnes izvēlēties?
Lai ražošanas periods būtu garāks, vēlams stādīt vismaz trīs šķirnes ar dažādu ienākšanās laiku – agru, vidēju un vēlu. Tagad ir arī šķirnes, kas ražo ļoti vēlu. Ja gribas arī rudens pusē panašķoties, tad var iestādīt kādu remontanto šķirni, kas zied un ražo atkārtoti, vai mēnešzemenes, kas ir kā meža zemenītes, tikai ar nedaudz lielākām odziņām.
Agrās šķirnes
- Ja svarīga ir ražība, ja gribi daudz ogu, tad vēl joprojām nepārspēta ir vecā šķirne ‘Zefyr’. Ogas arī garšīgas, taču nav ļoti lielas. Pirmās ir salīdzinoši lielas, bet pēc tam sīkas. Ziemcietīga, tāpēc ražas gadu no gada ir stabilas. Maz pūst.
- Ja gribi ar lielākām garšīgām ogām – tikai var rasties problēmas ar ziemcietību un līdz ar to arī ražība nebūs tik augsta –, tad iesaku jauno Holandes firmas Goossens Flevoplants šķirni ‘Flair’. Tāda ir arī firmas Darbonne radītā ‘Daroyal’.
Vidējās šķirnes
- Ļoti populāra ir ‘Polka’ – laba garša, bet patumšas krāsas ogas. Sākumā ir palielas, uz sezonas beigām ogas kļūst sīkākas.
- Salīdzinoši saldas un lielas ogas ir šķirnei ‘Sonata’. Veido augstu, kuplu ceru, tai vajadzīgi lielāki stādīšanas attālumi.
Vēlās šķirnes
- Ar lielām un garšīgām ogām ir šķirne ‘Pegasus’, bet var apsalt, ja uznāk bargāks kailsals.
- Mūsu pašu Latvijas šķirne ‘Suitene’, kurai savukārt ir ļoti laba ziemcietība, ļoti augsta ražība, bet ogas nav tik skaistas.
Ļoti vēlās šķirnes
- Es ieteiktu šķirni ‘Pandora’. Mīnuss – tās ziediem nav putekšņlapu, tāpēc nevar pati apputeksnēties un noteikti blakus jāstāda vēl kāda vēlu ziedoša šķirne. ‘Pandorai’ kā labākais apputeksnētājs der šķirne ‘Sophie’, kas arī ir vēla. Var izmantot ‘Pegasus’ – tas zied mazliet agrāk, bet arī apputeksnē.
- Šķirnei ‘Malwina’ nav šādas problēmas, tai ziedi paši apputeksnējas. Malvīna ir pat vēl mazliet vēlāka par ‘Pandoru’, lielas, garšīgas ogas, tikai var būt problēmas ar kaitēkļiem: gan smecernieks stipri bojā ziedus, nokožot ziedpumpurus, gan tripsis savairojas, ja ir silta vasara. Tad ogas kļūst bronzīgas, tā kā saulē apdegušas, un neienākas līdz galam, neizskatīgas. Bet – ir ļoti saldas, garšīgas!
Kā stādīt?
- Nav labi, ja zemenes iestāda par dziļu vai par seklu – tātad, ja redzamas saknes vai ja augšanas pumpurs, centrs, ir apbērts ar zemi, tad augs nīkuļos. Vietai, kur sākas lapas, jeb auga kakliņam jābūt līdz ar augsnes virsmu. Svarīgi arī stādot nesaliekt saknes, tām jābūt taisnām augsnes dziļumā. Saliektas saknes L veidā, kad saknīšu gali uzlokās uz augšu, zemenēm ļoti nepatīk. Tad labāk vareno sakni saīsināt un stādīt tādu augu.
- Lai zemeņu stāds iesakņotos, tam nepieciešamas vidēji 3–6 nedēļas un pietiekams mitrums. Ziedpumpuri zemenēm ieriešas augustā, septembrī, bet augu augšanas aktīvais periods beidzas, kad diennakts vidējā temperatūra noslīd zem 10 grādiem, un tad arī ziedpumpuru veidošanās apstājas. Parasti tās ir septembra beigas. Tiesa, sakņu augšanas process vēl turpinās, kamēr augsnes temperatūra turas virs nulles.
- Tāpēc zemenes var stādīt arī septembra sākumā, un līdz ziemas sākumam tās vēl paspēs iesakņoties, taču rēķinies, ka pirmā raža būs mazāka.
Bet ar to, ka zemenes iestādīsi, viss vēl nebeidzas!
- Ļoti svarīgi! Vajag kvalitatīvus, veselus stādus
- Bieži vien cilvēki stādus ņem paši no veciem stādījumiem vai tos iedod kaimiņi, radi, draugi, un tad uz jauno vietu pārnes sakņu un vadaudu slimību ierosinātājus un inficē savu dārzu ar kaitēkļiem. Visdrošāk būtu iegādāties stādus stādaudzētavās, kuras šajā jomā specializējušās un reģistrējušās Valsts augu aizsardzības dienestā. Šādās saimniecībās ir nodalīts ogu ražošanas lauks no stādu audzēšanas lauka. Tas nozīmē, ka stāds ir ņemts no vesela mātesauga, kas audzis veselā augsnē vai substrātā. Sertificēti stādaudzētāji šīm zemenēm neļauj ražot, augs vairāk stīgo, un stādi ir spēcīgāki un veselīgāki.
- Pavasarī pirms bargākām salnām vajadzētu dobi nosegt ar agrotīklu divās kārtās, lai neizsalst ziedpumpuri.
- Noteikt jāparedz laistīšana, ja sezonas laikā ir sausuma periods.
- Vajadzīga papildmēslošana. Jo ar to mēslojumu, ko iestrādā augsnē, kad zemenes stāda, otrajā trešajā gadā noteikti nepietiek. Pēc noražošanas apliec apkārt katram zemeņu ceram kompostu, lai augam atkal ir spēks dzīvot un ražot tālāk.
- Lai būtu mazāk nezāļu un lai ogas tīrākas, vajadzīga mulčēšana. Kad aizmetušās zaļās odziņas, var ap augu likt salmus. Vai rindstarpās var ieklāt melno agrotīklu, kas laiž cauri mitrumu. Tikai agrotīkls jānostiprina, lai vējš neaiznes pa gaisu!
