Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Atšķirībā no dažādu kukaiņu kāpuriem, kurus sarunvalodā kļūdaini dēvē par tārpiem, nematodes patiešām tiem pieder. Tie ir velteniskie tārpi ar vairāk nekā 80 000 sugām, ko raksturo augsta organizācija un universālas pielāgošanās spējas.
Liela nematožu sugu daļa piedalās barības ķēdē, bagātinot augsni ar organiskajām vielām, bet netrūkst arī tādas sugas, kas parazitē cilvēku, dzīvnieku organismos un uz augiem.
Dārza kopēji visbiežāk saskaras tieši ar augiem kaitīgajām nematodēm. Tās parasti mīt augsnē un parazitē uz augu saknēm, dažas sugas dzīvo arī pašos augos.
Starpnieki – kartupeļi, sīksīpoli un ķiploki
Vislielākās raizes dārzkopjiem sagādā kartupeļu sakņu pangu nematode (Meloidogyne spp.), kas bojā ne tikai kartupeļus, bet arī tomātus, paprikas, gurķus, burkānus, sīpolus, ķiplokus, zemenes un citus augus. To darbības dēļ uz saknēm veidojas lielāki vai mazāki apaļi izaugumi, kuros attīstās jaunas nematodes.
Tā izskatās burkāni, kuros ieperinājušās nematodes. Saknes ir deformējušās, bet izaugumos, kas uz tām izveidojušies, attīstās jaunas nematodes.
Pabeidzot attīstības ciklu, tās iznāk ārā un meklē citas saknes, kur iemitināties. Rezultātā saknes deformējas, vairs nespēj pilnvērtīgi apgādāt augu ar ūdeni un barības vielām, tādēļ augi sāk nīkuļot, vīst un aiziet bojā. Arī tad, ja no invadēta auga izdodas ievākt ražu, tā ir būtiski zemāka nekā no veseliem augiem. Saknes ir kroplas, plīst, sāk sulot un bojājas.
Latvijā pēdējos desmit gados sakņu pangu nematodes izplatās ļoti strauji, daļēji tas ir augu maiņas neievērošanas dēļ.
Tās tiek pārnēsātas ar stādāmajiem kartupeļiem, tāpēc ir ļoti svarīgi izmantot sertificētu stādāmo materiālu. Valsts augu aizsardzības dienesta inspektori regulāri pārbauda stādāmo kartupeļu audzētājus un sertificē tikai veselo stādmateriālu.
Ja nematodes ieviesušās augsnē, tās tikpat kā nav iespējams iznīcināt. Piemēram, ciemats, kurā atrodas mūsu ģimenes dārza māja, dibināts pirms 30 gadiem laukā, kuru nematodes dēļ vairs nebija iespējams izmantot kartupeļu audzēšanai. Kaimiņi kartupeļus vairs neaudzē, bet vēl joprojām dažos dārzos slikti aug zemenes, burkāni, sīpoli, tomāti, jo nematodes nekur nav pazudušas.
Sakņu pangu un arī citas nematodes dārzā var ievazāt arī ar sīksīpoliem un ķiploku stādāmo materiālu. Turklāt ķiplokos mīt arī stublāju nematodes. Iegādājoties sīksīpolus lielveikalā, ir vērts pievērst uzmanību to izplatītājiem.
Pazīstamu Latvijas firmu, piemēram, Agrimatco vai Kurzemes sēklas, sīksīpoli nāk no drošiem, pārbaudītiem ārzemju audzētājiem. Taču, ja tos pārdod vienkārši pēc svara un izplatītājs nav zināms, pastāv risks, ka tie var būt inficēti ar nematodi.
Cīņas paņēmieni
- Labākais ierocis pret nematodēm ir izturīgu šķirņu izvēle. Pret nematodēm izturīgu šķirņu ļoti daudz ir kartupeļiem un tomātiem, turpretī citiem augiem tikpat kā nav.
- Daļēji nematožu problēmu var atrisināt, stādot augus podos vai kastēs tīrā, neinficētā substrātā. Tā var audzēt salātus, zemenes, pupiņas, gurķus, tomātus, paprikas un citus augus. Diemžēl burkānus vai sakņu pētersīļus šādi audzēt ir grūti.
- Augiem ar garākām saknēm un kartupeļiem noderīgas varētu būt pašlaik modē nākušās augstās dobes. Tikai ņem vērā, ka nematodes ir tik sīkas, ka spēj izkļūt cauri gan agrotīklam, gan augstajam polipropilēna segumam jeb agrotekstilam. Ja augstās dobes ir ierīkotas virs augsnes, kurā mīt nematodes, ļoti iespējams, ka pēc dažiem gadiem tās tomēr nokļūs līdz saknēm un augsni šajās kastēs vajadzēs pilnībā nomainīt.
- Cīņai ar nematodēm izmanto arī speciālas sīkziedu samteņu šķirnes, kuras veido lielu, kuplu augu. Vācijā, Holandē un Beļģijā tās sēj visā inficētajā laukā, izaudzē līdz metra augstumam tā, ka zaļā masa sasniedz pat 40 tonnas no hektāra. Pirms salnām nopļauj un iestrādā augsnē. Zaļā masa satrūdot izdala augsnē daudz aktīvo vielu, kuras tik tiešām samazina nematožu populāciju. Sīkziedu samtenes ir pieejamas arī Latvijā, taču mūsu klimatiskie apstākļi neļauj tās audzēt ar tiešu sēju. Būs jāizauklē no dēsta un jāsargā no salnām un gliemežu postījumiem. Iestādot gar dobes malu vai augu rindu parastās dekoratīvas samtenes, tikai izrotāsi sakņu dārzu, bet nepasargāsi augus no nematodēm.
Nematodes kā palīgi
Nematožu sugas, kuras parazitē dzīvnieku organismos, tostarp kukaiņos un gliemežos, mēdz pavairot speciālos apstākļos un piedāvāt iesaiņojumos ar noteiktu nematožu skaitu (parasti miljonos īpatņu).
Šo paku svars mēdz atšķirties, taču nematožu skaits tiek garantēts. Katra no šīm nematožu sugām parazitē tikai noteiktu sugu dzīvniekos, un cilvēkiem tās nav bīstamas.
Ir nematodes, kuras palīdz pret noteiktām kailgliemežu sugām (līdzekļa nosaukums Nemaslug), tostarp pret Spānijas kailgliemežiem (Arion vulgaris). Citas nematodes noder cīņā ar augsnē mītošiem kaitēkļiem, piemēram, maijvaboļu kāpuriem vai drātstārpiem (sprakšķu kāpuriem). Tās nokļūst kāpura ķermenī caur dabīgajām atverēm un inficē kāpuru ar tam nāvējošām baktērijām.
Ir arī tādas, kas palīdz padzīt augsnē mītošās skudras, kaut gan pašām skudrām nekaitē. Līdzekļi, kurus lieto pret kukaiņiem, ir Nemasys un Steinernema-System, bet skudru atbaidīšanai izmanto Nemasys No Ants.
Pēdējos divos gados nematodes saturošos līdzekļus Latvijā piedāvā gan lielražotājiem, gan amatieriem. Tāpat kā ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi, arī nematožu preparāti jālieto, stingri ievērojot instrukcijas norādes. Parasti tos izšķīdina noteiktā ūdens daudzumā (10 l ūdens jeb standarta dārza lejkannā), intensīvi maisot.
Augsni aplaista pirms nematožu izlaišanas un arī pēc tam, lai tās ātrāk iekļūtu dziļumā. Apstrādi drošāk veikt vakarā, krēslā vai mākoņainā laikā, jo nematodēm bīstami ir saules stari. Augus aplaista no lejkannas caur uzgali ar lieliem caurumiem vai izmanto muguras smidzinātāju.
Nematodes ir dzīvi organismi, kas jāuzglabā noteiktā temperatūrā, tāpēc veikalu plauktos šie līdzekļi nestāv. Tos var iegādāties tikai pēc iepriekšēja pasūtījuma. Derīgās nematodes Latvijā izplata Agrimatco un A. M. Ozoli.
