Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
12
-
0
-
0
-
2
-
0
-
0
-
0
-
Pelējums ir gan ārā, gan telpās. Kad tas kļūst bīstams? Pelējumu veido mikroskopiskas sēnītes, kas vairojas ar sporām. Ārā tās ir normāla dažādu augu sabrukšanas procesa sastāvdaļa, kas, piemēram, palīdz noārdīties kritušajām lapām, taču iekštelpās pelējums ir bīstams pat nelielā daudzumā! Pirmkārt, jau fakts, ka iekštelpās parādījies pelējums, ir ļoti slikta zīme, kas liecina, ka telpās ir pārmērīgi liels mitrums un ventilācijas trūkums, un tas savukārt nozīmē, ka pelējuma kļūs arvien vairāk.
Otrkārt, svarīgs arī kontakta ilgums, un savā dzīvesvietā mēs uzturamies pietiekami ilgi, lai pelējums nodarītu kaitējumu veselībai. Kādā veidā? Pelējuma sēnīšu sporas un micēlijs ir nozīmīgs alergēnu avots, turklāt pelējuma sēnītes producē potenciāli toksiskas vielas – mikotoksīnus, endotoksīnus, kuru paaugstināta koncentrācija iekštelpu gaisā rada nopietnu apdraudējumu cilvēka veselībai.
Kam no pelējuma būtu jāuzmanās visvairāk?
Alerģiskiem un atopiskiem (ar noslieci uz alerģiju) cilvēkiem. Taču arī tiem, kuri nav alerģiski un skaitās pilnīgi veseli, pelējums var izraisīt dažādas elpceļu slimības. Piemēram, bronhītu, pneimoniju, atopisku dermatītu.
Citi lasa
No pelējuma īpaši jāizvairās bērniem, grūtniecēm, vecāka gadagājuma ļaudīm ar hroniskām slimībām, cilvēkiem ar novājinātu imunitāti.
Ir arī pierādījumi, ka ilgstoša saskare ar mitrumu un pelējumu mēdz veicināt reimatiskās slimības, ko izraisa endotoksīni. No pelējuma īpaši jāizvairās bērniem, grūtniecēm, vecāka gadagājuma ļaudīm ar hroniskām slimībām, cilvēkiem ar novājinātu imunitāti.
Pasaules Veselības organizācijas (PVO) dati liecina, ka valstīs, kurās ir mitrāks klimats un sliktāki sadzīves apstākļi, kur cilvēki spiesti dzīvot mitrumā un pelējumā, astma ir daudz biežāk sastopama. Īpaši augsta riska zona ir dzīvesvietas, kas atrodas upju ielejās un piekrastes joslās, kur mitrums ir lielāks.
Tātad arī mēs, Latvijas iedzīvotāji, diemžēl esam riska grupā, jo pie mums aukstā un mitrā laika sezona ir gara, daudzi mājokļi ir nepietiekami siltināti un kritiskā stāvoklī, jo tajos pelējums aug jau desmitiem gadu. Tiesa, mūsdienās uz pelējumu tiek novelts pārāk daudz grēku. Piemēram, internetā redzēti materiāli, kuros to vaino pie gremošanas traucējumiem, neauglības, straujas novecošanas, matu izkrišanas… Taču patiesībā pētījumos pierādītie pelējuma kaitējumi veselībai ir pārsvarā saistīti ar elpošanas sistēmu un imūnsistēmu.
Kāpēc kādam, gadiem dzīvojot mājoklī ar pelējumu, nav nekādas izteiktas reakcijas, bet citam rodas astma?
Svarīgi, vai cilvēkam ir ģenētiski noteikta noliece astmas attīstībai vai nav. Taču, iespējams, cilvēks ar ģenētisku noslieci uz astmu visu mūžu nodzīvos labvēlīgos apstākļos, kuros nebūs tās izpausmes provocējošu faktoru, un astma tā arī nekad neizpaudīsies. Savukārt citam, kuram arī gēnos ir astma un kurš saskarsies ar provocējošiem faktoriem, to skaitā mitrumu un pelējumu, diemžēl radīsies alerģiska atbildes reakcija ar iekaisumu elpceļu gļotādā, kas izpaudīsies ar klepu, sēkšanu, elpas trūkumu un pazeminātu plaušu funkciju.
Kā saprast, ka alerģija radusies tieši pelējuma dēļ?
Viens no pirmajiem jautājumiem, ko mēs, plaušu ārsti, uzdodam saviem pacientiem, kad interesējamies par sadzīves apstākļiem, ir – vai mājās un darbavietā ir pelējums? Parasti cilvēku sūtām uz analīzēm, lai noteiktu alerģiju uz biežāk sastopamajām un alerģiju provocējošajām sēnītēm – Alternaria, Penicillium, Aspergillius un Cladosporium. Visbīstamākā suga ir Aspergillius, kas var izraisīt smagu slimību – invazīvo plaušu aspergilozi. Tā grūti padodas ārstēšanai, bet, par laimi, slimība nav bieži izplatīta un pārsvarā apdraud tos, kam ir ļoti, ļoti zema imunitāte. Piemēram, cilvēkus ar ļaundabīgiem audzējiem vai arī, ja ir kāds citu iemeslu izraisīts imūndeficīts.
Alerģiju pret pelējumu nav viegli ārstēt
Alerģiju pret pelējumu nav viegli ārstēt. Piemēram, cilvēkam atklāta alerģija pret putekļu ērcīti – tādā gadījumā, laikus saņemot imūnterapijas kursu, cilvēks būtībā tiek izārstēts no alerģijas pret šo alergēnu un tiek novērsta dažādu alerģisku slimību, piemēram, bronhiālās astmas, attīstība. Savukārt dati par imūnterapijas efektivitāti, kas ārstē alerģiju pret pelējumu, ir ļoti nepietiekami, un vienīgā sēnīšu suga, pret kuru tiek ražoti standartizēti imūnterapijas preparāti, ir Alternaria alternata. Līdz ar to ir daudz mazākas iespējas efektīvi cīnīties ar alerģijas cēloni, ja cilvēkam ir alerģija pret citām sēnīšu sugām.
Vienīgais, ko var darīt, – izvairīties no pelējuma! Jāmaina dzīvesvieta! Ja ne, tad visu laiku būs jālieto astmas medikamenti, taču arī tie diemžēl negarantē, ka tā vairs neizpaudīsies, jo – no astmas uzliesmojumiem var pasargāt tikai un vienīgi no pelējuma brīva vide! Piemēram, ja ģimene dodas apciemot radus, kuriem mājās ir daudz pelējuma, tam, kam ir alerģija pret pelējumu vai astma, jau laikus jāsāk lietot pretalerģijas līdzekļus vai astmas medikamentus.
Pirmo devu vajadzētu ieņemt, jau dodoties ceļā vai pat pāris dienu iepriekš! Parasti pacientiem ar alerģiskām iesnām iesakām profilaktiski iedzert pretalerģijas medikamentus no otrās paaudzes antihistamīnu grupas, kuri nerada miega efektu, savukārt bronhiālās astmas pacientiem jālieto pretiekaisuma medikamenti inhalatoru formā un līdzi jābūt inhalatoram ar glābējmedikamentu.
- Kāds ir vēlamais mitruma līmenis mājoklī, lai neveidotos pelējums?
Tātad 30–50 procenti, ne vairāk par 60 procentiem. Ja mitruma līmenis ir krietni zemāks, mājoklī ir sauss gaiss, kas arī nav labi, jo tāds gaiss kairina elpceļus un sausina gļotādas. Sausā gaisā ir vairāk putekļu daļiņu, kas veido augstāku risku saslimt ar dažādām elpceļu vīrusu infekcijām. Tāpēc ir vērts iegādāties ierīci, kas nosaka mitruma līmeni telpā, lai zinātu, kā rīkoties – sausināt vai mitrināt gaisu. Ja jāizvēlas mazākais no ļaunumiem, manuprāt, labāk būtu dzīvot mājoklī ar sausu gaisu, jo to vienmēr varēs mitrināt. Samazināt gaisa mitrumu dzīvoklī un apkarot pelējumu ir krietni grūtāk. Ja ir sauss gaiss un nepieciešams gaisa mitrinātājs, iesaku izvēlēties ierīci, kam ūdens tvertni var kārtīgi izmazgāt no iekšpuses, jo arī šādā tvertnē ar laiku mēdz iedzīvoties kaitīgi mikroorganismi, to skaitā pelējuma sēnītes. Tīrīšana vienmēr jāveic atbilstoši ražotāja instrukcijām, un noteikti nevajadzētu šādu ierīču tīrīšanā izmantot dezinfekcijas līdzekļus, ja vien to nav paredzējis ražotājs, jo to daļiņas pēc tam var tikt izsmidzinātas gaisā un atstāt nelabvēlīgu ietekmi uz elpceļiem.
- Vai, ciemojoties dzīvoklī, kur ir pelējums, iespējams šo sēnīti atnest arī uz savām mājām?
Teorētiski, jā, pie apģērba un apaviem var pieķerties pelējuma sēnīšu sporas, bet, ja tavā mājoklī nebūs labvēlīgu apstākļu sēnītes augšanai, pelējums tur neieviesīsies. Toties, ja mājās ir ļoti augsts mitruma līmenis, pēc laika pelējuma sēnītes uzradīsies pašas, arī neejot ne pie viena ciemos.
Kā iznīcināt pelējumu
- Vispirms novērst cēloni. Piemēram, tekošs jumts, neiztīrītas notekas, nepareizi noregulēta pakešu logu ventilācija, vispār nav ventilācijas…
- Ja pelējuma maz, to var regulāri nomazgāt ar siltu ziepjūdeni.
- Ja pelējums jau noklāj plašus laukumus, var izmantot hloru saturošus līdzekļus. Jālieto aizsargcimdi, strādājot ar izsmidzināmajiem līdzekļiem – arī aizsargbrilles, un telpas pēc tam kārtīgi jāizvēdina. Vienas tīrīšanas laikā nevajadzētu izmantot un jaukt divus dažādus pretpelējuma līdzekļus, jo var notikt nevēlamas ķīmiskas reakcijas.
- Pārbaudi, vai pelējuma sēnīte nav ieviesusies istabas augu puķupodos ar nepareizu drenāžu.
- Grieztajiem ziediem vāzē regulāri maini ūdeni, jo arī tajā var iedzīvoties pelējums.
- Atbrīvojies no apģērbiem, grāmatām un citiem priekšmetiem, kurus skāris pelējums, nemēģini tos, piemēram, izžāvēt saulē, jo nav garantijas, ka kaitīgās sporas no tiem izzudīs pilnībā.
