Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Nabaga zvēriņi…»
Atšķirībā no Latvijas, kas ir no trakumsērgas brīva valsts, Ukrainā šī slimība ir ļoti izplatīta. Patversmju vai klaiņojošus bezsaimnieka dzīvniekus atvieglotā kārtībā Latvijā ievest nedrīkst – arī tagad, kad Ukrainā notiek karš. Taču pārprastu rūpju vārdā dzīvnieku glābēji tomēr pamanās tos pie mums nogādāt. Tāpēc Pārtikas un veterinārais dienests ir noteicis, ka suņiem un kaķiem, kas tomēr ir ieceļojuši bez saimnieka, pirms kļūšanas par kādas Latvijas ģimenes locekli vairākus mēnešus jāpavada karantīnā. Protams, tas ir izraisījis dzīvniekmīļu sašutumu: «Kā tā drīkst?! Nabaga zvēriņi jau tā ir piedzīvojuši kara šausmas! Būtu jāļauj viņiem iespējami ātrāk nokļūt jaunās mājās, gādīgu saimnieku rokās, bet nē – suņus iespundē karantīnā!»
Piedodiet, dzīvnieku draugi, bet tie ir emocionāli, turklāt nesaprātīgi argumenti. Izvairoties no karantīnas ievērošanas, tu riskē ievazāt mājās trakumsērgu, radot reālas nāves briesmas saviem bērniem, tuviniekiem un arī mājas mīluļiem, ja tādi ir.
Nāvējoša infekcija
Kā skaidro dienesta Veterinārās uzraudzības departamenta direktores vietnieks Edvīns Oļševskis, trakumsērgai ir salīdzinoši ilgs inkubācijas periods: caurmērā pusgads, atsevišķos gadījumos – pat vairāki gadi. Bērniem ļoti patīk mīļot dzīvniekus, bet to siekalās infekcija ir aktīva jau divas nedēļas pirms parādās pirmās trakumsērgas izpausmes. Pirms pāris gadiem Latviju pāršalca ziņa par kādu daugavpilieti, kuram ceļojuma laikā Indijā kājā bija iekampis šķietami vesels kucēns. Brūce iekaisa, bet iekaisums pārgāja, un trakumsērgas simptomi parādījās tikai pēc pusotra gada. Bet tad bija jau par vēlu…
Citi lasa
«Trakumsērga ir tipiska brūču infekcija, kad vīruss organismā iekļūst caur inficēta dzīvnieka kodumu ar viņa siekalām. Kad vīruss nonāk asinīs, tas iekļūst nervos un tālāk lēnām virzās uz galvas smadzenēm, parasti ar ātrumu 5–7 centimetri diennaktī,» stāsta speciālists. «Nokļūstot centrālajā nervu sistēmā, vīruss strauji vairojas un rada neatgriezeniskus smadzeņu bojājumus, kas izraisa uzvedības izmaiņas, agresiju, nomāktību, apjukumu, bezmiegu, murgus, apgrūtinātu rīšanu, bailes no ūdens un pārtikas, elpošanas traucējumus, siekalošanos, halucinācijas un vieglu vai daļēju paralīzi. Bet, ja ir parādījušies simptomi, divu līdz desmit dienu laikā cilvēks nomirst…»
Bīstamās bučas
Dienestam izdevies identificēt 40 suņus un 21 kaķi, kas, ar dzīvnieku aizstāvju pārprasto gādību nelegāli iekļūstot Latvijā, ir nonākuši patversmē Ulubele un kādā no veterinārajām klīnikām. Patiesais nelikumīgi ievesto dzīvnieku skaits, visticamāk, ir lielāks, un par to liecina arī piedāvājumi paņemt sunīti no Ukrainas dzīvnieku mīļotāju grupās sociālajos tīklos. Protams, nevar izslēgt, ka tādā veidā kāds cenšas atbrīvoties no sava dzīvnieka. Tomēr, ja tas ir izglābtais ukrainis, pārliecinies, ka dzīvnieks ir noturēts karantīnā un potēts pret trakumsērgu. «Dzīvnieks tiek pārbaudīts, novērots, un, ja nav trakumsērgas pazīmju, 46. dienā viņu vakcinē un pēc tam uzrauga vēl 21 dienu, līdz izveidojas antivielas pret trakumsērgu. Tikai pēc tam dzīvnieku drīkst droši ņemt pie sevis,» brīdina Oļševskis. Un piebilst, ka jāpārliecinās arī par leptospirozi jeb žurku slimību. Bučojoties ar suni un ļaujot laizīt ģīmi, caur acu, deguna un mutes gļotādu organismā var iekļūt infekciozās baktērijas leptospiras. Latvijā ar vakcinācijas palīdzību mājdzīvniekiem žurku slimība ir praktiski izskausta, bet par Ukrainu tādas pārliecības nav. Tāpat pēc cieša kontakta ar suni vai kaķi pastāv risks inficēties arī ar citām, piemēram, parazītu izraisītām slimībām.
Ja tomēr jau esi paņēmusi Ukrainas suni vai kaķi
1. Vērsies Pārtikas veterinārajā dienestā, lai dzīvnieku izmeklētu, čipētu, reģistrētu un, ja tas vēl nav izdarīts, vakcinētu pret trakumsērgu.
2. Ja tev pašai nav tādu iespēju, piemēram, mājās ir dzīvnieki un/vai nav voljēra, kurā varētu izolēt jaunpienācēju, dienests palīdzēs rast risinājumu karantīnas nodrošināšanai.
