Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Liekais svars ir gadsimta problēma ne tikai cilvēkiem, bet arī dzīvniekiem. Protams, ir suņu šķirnes, kam ir lielāka nosliece uz aptaukošanos, taču vairumā gadījumu tā tomēr ir mūsu – saimnieku atbildība, īsti nezinot vai nesaprotot, cik tad bieži un daudz suns jābaro. Kā arī regulāri grēkojot un cienājot suni no sava galda. Tas viss agrāk vai vēlāk noved pie liekiem kilogramiem, no kuriem pēc tam atbrīvoties ir ļoti grūts un ilgstošs process.
Kas veicina aptaukošanos?
Līdz šim statistika par liekā svara problēmas izplatību Latvijas suņu populācijā nav veikta, savukārt Apvienotajā Karalistē veiktajos pētījumos secināts, ka liekā svara problēma ir 25–59% suņu. Latvijas veterinārārstu subjektīvais novērtējums par liekā svara izplatību Latvijas suņu populācijā ir 20–50%. Atsevišķu suņu šķirņu vidū aptaukošanās ir ļoti izplatīta. Tādi, piemēram, ir labradori, takši, mopši, rotveileri u. c.
Aptaukošanās galvenie iemesli ir saistīti ar dzīvesveidu.
Pirmkārt, palielināts ar barību uzņemto kaloriju jeb enerģijas daudzums. Ēdinot ar komerciāli sagatavotu barību, jāpievērš uzmanība barības ražotāja rekomendācijām. Uz barības iepakojuma ir norādīta diennakts barības deva atbilstoši suņa svaram. Ja suni baro divreiz dienā, tad attiecīgo diennakts devu dala uz divi. Ja papildus izēdina, piemēram, konservēto barību vai gaļu, sausās barības diennakts deva ir jāsamazina.
Ēdinot ar mājās gatavotu barību, diennaktī dotās barības apjoms nedrīkst pārsniegt 4–6% no suņa svara.
Ja gribas palutināt vai apbalvot suni ar kādu gardumu, jāņem vērā, ka našķi, lai gan to apjoms nav liels, parasti ir kalorijām bagāti, līdz ar to pamatbarības deva ir jāsamazina.
Otrkārt, liekā svara veidošanās ir cieši saistīta ar suņa fizisko aktivitāti. Respektīvi, ierobežota aktivitāte veicina liekā svara uzkrāšanos. Treškārt, aptuveni trešdaļai suņu pēc kastrācijas attīstās liekā svara problēma. Ir pētījumi, kuros secināts, ka kuces kastrācija agrīnā vecumā (līdz pirmajai meklēšanās reizei, t. i., līdz aptuveni 6 mēnešu vecumam) nedaudz samazina aptaukošanās risku.
Arī dažas endokrīnās slimības veicina liekā svara uzkrāšanos, piemēram, pavājināta jodsaturošo vairogdziedzera hormonu ražošana jeb hipotireoīdisms, pastiprināta kortizola produkcija virsnierēs jeb hiperadrenokorticisms vai pastiprināta insulīna ražošana aizkuņģa dziedzerī jeb insulinoma. Visas šīs slimības ir sastopamas reti – aptuveni vienam sunim no piecsimt, tāpēc vairumā aptaukošanās gadījumu cēloņi tomēr saistīti ar dzīvesveidu.
Kā novērtēt, vai sunim ir liekais svars?
Suņa svara atbilstības novērtēšanai galvenokārt izmanto divus parametrus: ķermeņa masu un kondīciju.
Neredzot suni, ķermeņa masa pati par sevi neko neizsaka. Šķirnes sunim masu var salīdzināt ar attiecīgās šķirnes masas standartiem, tomēr arī vienas šķirnes suņi mēdz būt ar dažādām ķermeņa uzbūvēm – smalkāki vai masīvāki. Piemēram, liela auguma labradors ar masu 35 kg būs normālā ķermeņa kondīcijā, bet neliela izmēra labradors ar masu 35 kg – paaugstinātā ķermeņa kondīcijā. Ķermeņa masu kā parametru liekā svara problēmas novērtēšanai biežāk izmanto dinamikā – salīdzina ķermeņa masas pieaugumu laika periodā.
Kondīcija ir objektīvs liekā svara novērtēšanas parametrs. Kondīcijas novērtēšanai ir izveidotas vairākas sistēmas.
To nosaka vizuāli un ar tausti, novērtējot ribu un jostas apvidus, astes pamatni un salīdzinot to ar standartu. Viena no precīzākajām ir deviņu ballu sistēma, kur katra balle virs normālās kondīcijas atbilst 10–15% liekā svara. Suņi, kuru kondīcija ir 7 vai vairāk, ir aptaukojušies. Ļoti vienkāršots un ikdienā viegli izmantojams suņa ķermeņa kondīcijas novērtēšanas paņēmiens ir vidukļa novērtēšana. Vidukli novērtē skatā no augšpuses. Sunim ar normālu ķermeņa kondīciju tas iezīmējas ķermeņa pēdējā trešdaļā, uzreiz pirms pakaļkājām. Ja viduklis nav saskatāms, tad dzīvniekam ir liekais svars.
Cik procentu ķermeņa liekā svara ir bīstami suņa veselībai?
Veselības problēmas un suņa dzīves kvalitāti pasliktinoši stāvokļi, kurus veicina liekais svars, ir slodzes nepanesamība, insulīna rezistence – cukura diabēts, osteoartrīts, plaušu problēmas, urināri un reproduktīvi traucējumi, saīsināts dzīves ilgums. Veselību apdraudoša ir aptaukošanās, t. i., ķermeņa masa 15% virs normas.
Kā cīnīties ar lieko svaru?
Pirmkārt, ir jāņem vērā, ka ar barību un kārumiem uzņemtajam enerģijas daudzumam ir jābūt mazākam par patērēto enerģijas daudzumu. Ir plašas iespējas izvēlēties komerciāli sagatavotas diētas ķermeņa masas samazināšanai un uzturēšanai, kas pamatojas uz augstu proteīna un šķiedrvielu un zemu tauku saturu.
Diennakts barības deva ir jāpiemēro vēlamajam, nevis esošajam svaram.
Barojot ar komerciāli sagatavotu diētu, diennakts barības deva atbilst 60–75% no diennakts barības devas pie vēlamā svara. Barojot ar mājās gatavotu ēdienu, diennakts barības devu nedrīkst samazināt vairāk par 10–20%. Kārumi nedrīkst pārsniegt 10% no diennakts kaloriju daudzuma, ieteicams izvēlēties kārumus, kuros kaloriju saturs ir zemāks.
Ikdienas fiziskas aktivitātes ne tikai nostiprinās saimnieka saikni ar suni, bet arī veicinās svara samazināšanu. Tomēr aktivitātēm ir jābūt mērenām, sevišķi, ja aktivitāte iepriekš ir bijusi vāja vai dzīvniekam ir ortopēdiska vai kardioloģiska rakstura problēmas. Kociņa vai rotaļlietas pienešana, interaktīvās rotaļlietas, peldēšana veicinās enerģijas patēriņu.
Svara samazināšanu par veiksmīgu var uzskatīt ne tikai tad, kad ir izdevies svaru samazināt, bet arī ir izdevies saglabāt vēlamo svaru ilgtermiņā. Abos gadījumos veiksme atkarīga no tā, kā saimnieks baro suni un cik daudz ar to nodarbojas.
Ir jāsaprot, kāda ir sunim dotās cilvēku pārtikas patiesā uzturvērtība. Piemēram, tas, kas pieaugušam vidusmēra cilvēkam skaitās mazs siera gabaliņš, 10 kg smagam sunim dod tikpat daudz kalorijas kā tad, ja mēs apēstu 2 kēksus vai bulciņas. Diemžēl ļoti daudzi cilvēki par šo faktu pat neaizdomājas…
Un dzīvnieks jau nepateiks: Stop, nebaro mani ēdienreižu starplaikos, citādi es kļūšu resns! Dzīvnieks nesaprot, viņam ir iedzimts instinkts – meklēt ēdienu vienmēr un visur, tāpēc arī visa atbildība par suņa veselību gulstas uz mūsu – saimnieku – pleciem. Un vēl viens svarīgs faktors – ja sunim ir liekais svars, viņš jābaro ar tādu barības devu (daudzumu), kāda paredzēta viņa normālajam jeb vēlamajam svaram, nevis esošajam, proti – ja suns sver 15 kg, bet viņam būtu jāsver 10, tad arī viņš diendienā jābaro atbilstoši normālajam svaram, pretējā gadījumā – liekais svars tikai turpinās pieaugt.
Ja arī kāda iemesla dēļ jūsu mīluli piemeklējušas liekā svara problēmas, pats galvenais, lai no tā atbrīvotos, ir – konsekvence. Tam jākļūst kā dzīvesveidam, ko ievēro visi ģimenes locekļi. Jo, ja viens ģimenē ievēros, ka suns jābaro 2 reizes dienā ar konkrētu barības devu, bet cits dāsni palutinās ar kārumiem ēdienreižu starplaikos, rezultātu nebūs.
Veiksmīga svara samazināšana nozīmē ne tikai atbrīvošanos no liekajiem kilogramiem, bet arī spēju saglabāt vēlamo svaru ilgtermiņā. Abos gadījumos panākumi ir atkarīgi no tā, cik daudz un ar ko saimnieks baro savu mīluli, un cik daudz laika velta fiziskajām aktivitātēm kopā ar suni.
