Mūsdienīga guļbūve kā izaicinājums
Interjera arhitekte Dace Vulfa uzskata, ka Latvijā ir maz modernu guļbūvju. Viņas tēvs, arhitekts un biroja Jonika izveidotājs Andris Purviņš, savulaik projektējis Lido atpūtas centra ēku Krasta ielā, un toreiz tā tika uzskatīta par lielāko guļbūvi Eiropā. Tā pieskaitāma modernām guļbūvēm, lai kāds būtu ēkas ārējais veidols, – jāņem vērā, ka apkārtesošais lunaparks nomāc šīs ēkas vizuālo tēlu. Arhitekts Purviņš arī sev pašam uzbūvējis modernu guļbūvi Līgatnē, kura gan projektēta, iedvesmojoties no lauku mājām Brīvdabas muzejā.
«Ja šobrīd kāds palūgtu mūsu uzņēmumam uzprojektēt modernu guļbūvi, tas būtu diezgan liels izaicinājums. Visticamāk, to mēģinātu veidot no Sibīrijas ciedra kopā ar lieliem stiklojumiem, tajā pašā laikā pieraugot, lai nebūtu tikai un vienīgi apaļkoks,» uzskata interjera arhitekte. «Savukārt Latvijā apaļkoka baļķu diametrs lielākoties ir 20–30 cm, un, manuprāt, tās ēkas, kas veidotas no maza diametra baļķiem, nevar uzskatīt par guļbūvēm, tās drīzāk tēlo guļbūvi. Šādu māju, kas tikai imitē guļbūvi, pie mums vispār ir diezgan daudz, jo tās tiek celtas no frēzētiem pusapaļiem baļķīšiem, un tā nereti ir cilvēku izpratne par guļbūvi. Modernai guļbūvei, manuprāt, jābūt no koka, akmens un stikla kombinācijas. Un, lai kā mums patīk taisni jumti, tādu nevar veidot guļbūvē.»
Kā piemērus mūsdienīgām guļbūvēm Dace Vulfa min arhitekta Toma Kokina sadarbībā ar Dores Fabriku radīto moderno frēzbaļķu ēku, kas savulaik tika eksponēta pie Operas nama. Ēkai bija plaša stikla siena un stikla durvis, kā arī vienslīpju jumts. Savukārt Amatciemā lielākoties no Sibīrijas ciedra uzbūvētas mūsdienīgas guļbūves ar stiklojumiem, terasēm, balkoniem un plastiskiem, noapaļotiem ciedru jumtiem. Dacei patīk arī otrs virziens, ko pārstāv Vienkoču parks un amatnieks Jēkabs Nīmanis, kuri ceļ guļbūves no pēc sentēvu metodes ar rokām tēstiem baļķiem. Arī viņu veidotās mājas nevar saukt par klasiskām guļbūvēm, tomēr tās ir radītas mūsdienās, izmantojot senās prasmes un paņēmienus. Arī moderna guļbūve var būt izpildīta ar roku darbu.
«Vēsturiskās guļbūvēs noteikti ir lielas jumta pārkares, kas aizsargā apakšējos ēkas vainagus no nokrišņiem, tomēr tādas nebūs modernā guļbūvē, jo mūsdienās ir citi aizsardzības paņēmieni. Ja mūsdienīgā ēkā uzbūvē lielas pārkares, ar to modernisms arī izbeidzas,» uzskata Dace. «Baļķi jebkurā gadījumā jāapstrādā – ar eļļu, vasku vai citu kokam paredzētu līdzekli, tikai ne sintētisku, jo tad zūd dabiskas koka mājas ideja.»
Projekts tapis ar Meža attīstības fonda atbalstu.