• Mulča, olīši, koka ripas, akmeņu mozīkas – ainavu arhitekte iesaka idejas celiņiem dārzā

    Dārzs
    Indra Ozoliņa
    17. februāris, 2022
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Celiņi mūs ne tikai aizved no punkta A uz punktu B, bet arī veido dārza ainavu. Kā un kādus irdenu materiālu celiņus ierīkot?
    Nākamais: Grants vai šķembas

    Iesaka Una Eglīte, ainavu arhitektūras uzņēmuma JLD ainavu arhitekte.

    Manā praksē ikviena dārza plānošana sākas ar tā izpēti un analīzi. Celiņu plānojums koptēlu ietekmē, turklāt ievērojami. Lai taciņas veiksmīgāk integrētu dārzā, jāņem vērā biežākās pārvietošanās trajektorijas.

    Jāizvērtē arī tuvākie nākotnes plāni, piemēram, vai nav paredzēts būvēt pirti vai lapeni, uz kuru būs jānokļūst. Tajā pašā laikā ir neapdomīgi ieguldīt laiku un līdzekļus, veidojot takas, kur reti staigā un tās nemaz nav nepieciešamas.

    Ja zāliens kaut kur tiek izmīdīts, visdrīzāk tur arī vajag ierīkot celiņu.

    Pārmērīgs celiņu daudzums nevajadzīgi sadrumstalos dārzu un lieki sašķels mauriņu. Manuprāt, liela dārza vērtība ir kopts zāliens, un to aizstāt ar takām, kuras izmanto ļoti reti, nebūtu prātīgi.

    Kas jāzina par irdenajiem segumiem:

    Plusi

    • Lētāki nekā cietie segumi.
    • Var viegli veidot liektas formas.

    Mīnusi

    • Grūtāk kopjami, iznēsājas.
    • Ik pa laikam nepieciešams atjaunot un papildināt.
    • Nav ērti pārvietoties ar ķerru vai bērnu ratiņiem.
    • Ieaug nezāles.

    Cik platus celiņus veidot?

    • Taku platums atkarīgs no to izmantošanas:
    • Vienam gājējam pietiek ar 60 cm.
    • Ja celiņi paredzēti pastaigām divatā, tad jāparedz apmēram 1–1,2 m.
    • Gadījumos, kad pārvietoties vajadzēs cilvēkam ar kustību traucējumiem vai arī ar bērnu ratiņiem, jāveido 0,8–1 m platas takas. 
    • Mājas iebraucamais ceļš jāplāno 3–4,5 metru platumā, lai nepieciešamības gadījumā varētu iebraukt arī smagā automašīna.

    Irdenajiem segumiem ieteicamas apmales. Tajos var iestrādāt koka ripas, betona vai granīta plāksnes.

    Apmales – kad jā, kad nē?

    Ierīkojot irdenu materiālu celiņus, takas un laukumus, vēlams izveidot apmales, lai tie neiznēsātos. Ja neizmanto apmales, zāliens jāatdur ar lāpstu, lai neuzlien virsū taciņai.

    Apmales nepieciešamas arī bruģakmens laukumiem ar lielāku slodzi un iebraucamajiem ceļiem, lai bruģa malas neizgāztos. Savukārt bruģakmens gājēju taciņām nav obligāti ierīkot apmales. Labi izskatīsies, ja tās nostiprinās ar piebetonēšanas metodi, ārējās malas stiprināšanai izmantojot betona masu. Šajā risinājumā celiņa nesošajai kārtai jābūt platākai par bruģi, lai stabils pamats būtu arī betona masai. 

    Pēdējā laikā arvien populārākas kļūst alumīnija apmales, kas labi izskatās jebkurā ainavā un kalpo gandrīz mūžīgi. Ar tām var atdalīt gan irdenos, gan cietos segumu materiālus no zāliena. Priekšrocība – viegla montāža, turklāt var veidot gan taisnās, gan liektās līnijās.

    Vēl viens padoms

    Taciņu no mīksta gumijas seguma var izveidot arī sunim. Tas ir aktuāli, ja viņš skraida pa vienu un to pašu trajektoriju, nomīdot zālīti un pēc tam mājās ienesot dubļus. Priecīgs būs gan mājas mīlulis, gan saimnieki.

    Raksta turpinājumā lasiet par dažādiem irdenā seguma veidiem un to ieklāšanu!

    Nākamā lapa

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē