Rīga +21°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Raksts no žurnāla Ievas Dārzs arhīva
Konsultē Māris Narvils, agronoms, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā.
Varbūt tas ir pārsteigums, taču mulčēšana arī ir sava veida kompostēšana, jo, kad mikroorganismi no apakšas noārda mulčas materiālu, veidojas trūds un humuss, kas pamazām ar mitrumu ieskalosies augsnes virsējā slānī un kalpos kā mēslojums. Šādā veidā komposts veidojas turpat augsnes virskārtā, ap augu, kur mulčas materiāls uzklāts. Parasti to liek ap krūmiem, ogulājiem, augļu kokiem, ziemcietēm, var likt arī uz celiņiem.
- Mulčējot ap augiem, lai neradītu izsušanas draudus, nedrīkst mulču likt līdz augu sakņu kaklam. Klāj 5–8 cm biezu slāni.
- Mulčējot augus uz ziemu, jāliek 10–12 cm biezs slānis.
- Šādam kompostēšanas veidam var izmantot svaigi pļautu mauriņa zāli, ko izklāj līdz vasaras vidum, kamēr vēl turpinās augšana, jauno dzinumu veidošanās. Vēlāk gan svaigi pļauto zāli nav vēlams izmantot, jo tas nesekmēs krūmiem, ogulājiem un augļu kokiem dzinumu nobriešanu, dārzeņiem ražas nobriešanu, bet ziemcietēm neveicinās to sagatavošanos ziemošanai.
- Kā mulču var izmantot arī koku lapas, salmus, sienu, koku skaidas, koku mizas, šķeldu. Jo vairāk celulozes un lignīna materiāls satur, jo ilgāks laiks būs vajadzīgs, lai mikroorganismi to noārdītu, un jo pakāpeniskāks būs efekts.
- Daļu no šiem materiāliem (koku lapas, salmus, sienu) var noklāt arī uz augsnes virskārtas sezonas beigās, rudenī, un atstāt uz ziemu. Mikroorganismi un sliekas jau līdz salam paspēs labi pastrādāt un izveidot irdenu virsējo augsnes kārtu. Pavasarī to ierokot, veidosies ar mikroorganismiem bagāts augsnes slānis, kur turpināsies sadalīšanās, bet daļa augiem jau būs pieejama komposta veidā. Šis ir kompostēšanas veids, ko mēs varam novērot dabā, piemēram, mežā.
- Priekšrocība – metodes vienkāršība. Trūkums – process norit lēni.
Populārākie raksti
