Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Salīdzinājumā ar citiem šķirnes brāļiem – lielajiem un mazajiem šnauceriem , kam pēc FCI standartiem raksturīgi vairāku krāsu toņi, vidējo šnaucu (mitelšnauceru) pamatkrāsa ir sāls ar pipariem.
Izcelsme
Kā vēsta dažādi vēstures avoti, šnaucerus pasaulē pazīst jau apmēram 500 gadu. Šķirnes pirmsākumi meklējami Dienvidvācijas apgabalos, kur tā selekcionēta vietējo zirgu staļļu apsargāšanai un to atbrīvošanai no žurkām. Tas nav bijis patīkams uzdevums, tāpēc šnauceriem vēl kopš tiem laikiem saglabājusies bieza, gara spalva uz purna, ķepām un vēdera. Pateicoties šai nodarbei, šnaucerus tautā sauca par žurku ķērājiem. 1895. gadā dibinātajā Pinčeru un šnauceru klubā šķirne tika dēvēta par asspalvaino pinčeru. Pastāv trīs šnauceru paveidi: milzu jeb rīzenšnaucers, vidējais jeb mitelšnaucers un mazais jeb cvergšnaucers.
Pirmās šnauceru līnijas Latvijā ienāca 80. gadu beigās no Krievijas un šķirne strauji ieguva popularitāti.
Veterinārārstiem neizdevīga šķirne
Mitelšnauceri ir ļoti veselīgi ilgdzīvotāji, kuriem nav alerģiju un kādu šķirnei raksturīgu saslimšanu, toties ir ļoti labi zobi un stipra spalva, norāda Evija un Oksana. «Veterinārārsti šnaucerus ierindo starp piecām vismazāk alerģiskajām suņu šķirnēm. Tas laikam tāpēc, ka pirms apkopes spalva dabiski ir divreiz garāka. Kad to noņem nost, pazūd arī visi netīrumi,» skaidro Evija. Vidējos šnaucerus gan nevajagot regulāri vannot. «Šie ir vienīgie suņi, kurus var nemazgāt pat pirms izstādēm, pietiek, ja noslauka un izķemmē ķepas un purnu. Ja suns būs izvārtījies kādā dubļu peļķē, kas varētu būt šnauceram patīkama un interesanta nodarbe, tad gan, protams, bez mazgāšanas neiztikt,» norāda Oksana.
Mājās, kurās ir vidējie šnauceri, nesmird pēc suņa. Tas tāpēc, ka šnauceri nemet spalvu, un arī pati asās spalvas struktūra ir tāda, kas atgrūž gan netīrumus, gan smaku – ar noteikumu, ja suns tiek regulāri kopts, savlaicīgi trimmēts un reizēm arī ķemmēts.
Šnaucers nav aksesuārs
Ja cilvēks vēlas iegādāties suni, lai tas nekustīgi sēdētu saimnieka izvēlētā vietā un labi izskatītos, tad mitelšnaucers tam nebūs piemērots. «Šie ir aktīvi suņi aktīviem cilvēkiem! Miteļiem patīk spēlēties, patīk dresūra, patīk tas, ka ar viņiem darbojas,» uzsver Evija. Tāpēc pirms iegādājies mitelšnauceru atceries, ka tas nav skaistumsuns! Šnauceri ir nenogurdināmi. Ja ar šo suni nenodarbosies (ir tādi privātmāju īpašnieki, kuri uzskata, ka šnauceram pilnīgi pietiek ar izskriešanos mājas pagalmā), suns mājās nesēdēs – aizies no mājas un staigās viens pats… «Es katru rītu ceļos piecos un dodos ar saviem četriem suņiem apmēram stundu garā pastaigā gar jūru. Interesanti, ka suņiem, gluži kā cilvēkiem, katram patīk kas cits: viens tūlīt metas ūdenī peldēt, otrs jūrai pat klāt nepieiet, citam patīk, ja es mētāju kociņu, bet ceturtais vislabprātāk vienkārši izskrienas. Ar šādu enerģijas izlādi viņi var izturēt līdz vakaram, kad atgriežos no darba,» stāsta Oksana. Kad jokojot jautāju, vai viņai līdzi ir arī sapieru lāpstiņa un maisiņš, Oksana kļūst drūma: «Es priecājos, ja brīvdienās ir slikts laiks un pie jūras nav atpūtnieku. To cūcību, ko aiz sevis atstāj cilvēki, pat salīdzināt nevar ar manu suņu dabiskajiem sveicieniem! Labi, ja cilvēki pie savas mēslaines atstāj kādu lielo iepirkumu maisu, tad vismaz ir iespēja savākt lielumu un izmest atkritumu kastē…»
Jāpieliek rokas
Šnaucerus par saviem mīluļiem visbiežāk izvēlas ģimenes, taču par īsto saimnieku šim sunim tomēr kļūst viens ģimenes loceklis. Jārēķinās, ka vidējie šnauceri ir ļoti aktīvi, un saimniekam jākļūst autoritātei suņa acīs – jābūt stingram un iekšēji pārliecinātam. Dodot komandas, jāskatās acīs un balsij jābūt noteiktai: suns, pirms izpildīs komandu un kaut ko darīs, gribēs padomāt, zināt, kāpēc tas jādara. Dažreiz pat jāpieliek rokas un tā kārtīgi jāpaņem aiz sprandas – šnauceri ir fiziski spēcīgi, viņiem pagalam nepatīk atraušanās no zemes. Fiziska iespaidošana gan vairāk bijusi nepieciešama padomju laiku šnauceriem, jo pēdējo gadu kucēni ir daudz mierīgāki un maigāki. «Ja saimnieks ļausies, mitelšnaucers ātri uzkāps uz galvas,» smej Evija. Un visbiežāk tas notiekot tieši ar vīriešiem! Pielikt rokas nozīmējot ne tikai fizisku ietekmēšanu, bet arī suņa kopšanu. Arī tas, šķiet, ir sekmējis šķirnes popularitātes krišanos – suns ir jāķemmē, vismaz divreiz gadā jātrimmē – jāizplūc vecā spalva, citādi viņš izskatīsies pēc liela spalvu mākoņa.
Sargs un mednieks
Vēsturiski šnauceri selekcionēti, lai tie dzīvotu staļļos, ķertu žurkas un būtu zirgu pavadoņi, tāpēc viņiem arī ir bārdains purns un aizaugušas acis. «Mitelšnauceri sendienās skrēja blakus pajūgiem un sargāja zirgus, tāpēc viņiem bija jāaizaudzē acis, lai pretinieks neredz, ko suns nodomājis darīt, un nevarētu viņu kontrolēt. Saka taču, ka acis ir dvēseles spogulis!» atzīst Evija, bet Oksana raksturo šķirnes pārstāvjus mūsdienās: «Šnauceri tiešām ir izcili sargi. Pat pret kaimiņiem viņi ir draudzīgi tikai līdz brīdim, kamēr blakus ir saimnieks, taču, ja kaimiņš gribēs ienākt sētā viens pats, šnaucers iekšā neielaidīs.»
Arī mednieka instinkts šķirnes 500 gadu garajā vēsturē šnauceriem nav zudis. Turēt mājās kopā ar kāmīšiem, šinšillām vai žurciņām šīs šķirnes suņus diez vai izdosies un, ņemot vērā mitelšnauceru lielo aktivitāti, nekāda draudzība neiznāks arī ar kaķiem. «Jā, kaķus miteļiem bezgala patīk kacināt,» viltīgi smaida Evija. Ar mednieka instinktu jārēķinās arī tad, ja cilvēks ar suni grib iet uz mežu – viņš ošņās un meklēs pēdas. Ne velti mednieki par saviem kompanjoniem reizēm izvēlas šnaucerus. «Šnauceri ir mednieki! Turklāt viņi ir ļoti pacietīgi un ar labu atmiņu. Atceros, kā mans suns gandrīz mēnesi regulāri gāja pārbaudīt vietu, kur reiz bija nolikta veca lapsāda, ko vēlāk izmetām ārā. Vienmēr arī jāskatās, kas paliek uz galda. Reiz vasaras sākumā, ierodoties vasarnīcā, bijām nopirkuši lielākus pārtikas krājumus un, kamēr tīrījām ledusskapi, pat nepamanījām, kur mistiski pazudis apmēram divus kilogramus smags desas luņķis. Tikai pēc tam, kad mūsu mīlulis divas dienas atteicās no ēdiena, sapratām, kur tas palicis,» stāsta Evija.
Emocijas neslēpj
Mitelšnauceri nav piemēroti klusai dzīvei dzīvoklī pie televizora vai garām vientulības stundām. Ja iecerēts doties ceļojumā, vidējos šnaucerus droši var uzticēt draugiem vai paziņām, bet nav ieteicams suni atstāt dzīvnieku viesnīcā, kur viņš būs ieslodzīts atsevišķā voljērā. «Šnauceri ir ļoti runīgi un nav emocionāli vienaldzīgi – viņi jūs vienmēr gaida un mīl,» paskaidro Evija. Atkalredzēšanās prieks izpaužas gan kā skaļa dziedāšana, gan lēkāšana, bet par suņa dvēseles stāvokli runājot viss – sejas izteiksme, mīmika, acis, pat ausis. «Reiz mans suns uz mani bija apvainojies. Tas izpaudās tā, ka viņš gulēja dīvāna stūrī un ar mani nerunāja… līdz nākamajai ēdienreizei,» stāsta Evija. Mitelšnauceri jūt, kāds garastāvoklis ir saimniekam, arī to, vai saimnieks ir vesels. «Ja tevi mocīs kādas problēmas, šnaucers noteikti būs blakus un atbalstīs,» apgalvo Oksana. Un šnaucers pilnīgi noteikti nav atriebīgs vai greizsirdīgs pret saimnieka ģimenes locekļiem – viņš mīl visus! Nekad nebūs tā, kā ar dažiem citu šķirņu suņiem, kas rūc uz saimnieces vīru vai, tiklīdz viņš izkāpj no gultas, tūlīt metas iesildītajā vietiņā.
Mitelšnauceri esot ļoti gudri. «Gudri savā labā! Tāpēc saimniekam ir jābūt vēl gudrākam, lai šnaucera prāta spējas izmatotu sev par labu,» precizē Evija. Lai arī viņi vienmēr ir gatavi kā pionieri – ja saimnieks gribēs gulēt, arī suns gulēs, bet, ja būs jāiet ārā, ies. «Ar viņiem ir jāmāk saprasties un sarunāt. Jo miteļi vienmēr izdomās, kā panākt savu: ja būs nolēmuši, piemēram, kaut kur aiziet, tad noteikti izdomās, kā turp dabūt arī saimnieku,» norāda Evija.
Šnaucera raksturs un īpatnības
- Sargs – mājai, aukle – bērniem, partneris – saimniekam.
- Raksturs – aktīvs, dzīvespriecīgs, jautrs, rotaļīgs, bezbailīgs, nenogurdināms…
- Intelekts – prāts, gudrība. Pirms paklausīt komandai, sunim jāizprot tās jēga.
- Neaprēķināmība – nekad neies pa iemītu taciņu, vienmēr atradīs savu ceļu…
- Skaistums un grācija – kustības noteiktas, straujas.
- Dresūra – viegli apmācāms, ļoti patīk, ja ar viņu darbojas.
- Spalva – reizi pusgadā jātrimmē, tāpēc mājās nav spalvu un putekļsūcējs atpūšas.
- Veselība – izturība, teicamas spējas pretoties slimībām un nelabvēlīgiem laika apstākļiem, garš mūžs.
- Maņas – labi attīstīta oža un dzirde, atceras pat sen satiktus cilvēkus.
Eksterjers
- GALVA: tās garums (no degungala līdz pakauša pauguram) ir vienāds ar pusi no muguras garuma (no skausta līdz astes saknei)
- ACIS: vidēji lielas, ovālas, tumšas
- AUSIS: nokarenas, augsti novietotas, V formas
- PURNS: pēc formas atgādina strupu ķīli; degungals – labi attīstīts, ar lielām nāsīm un vienmēr melns
- ĶERMENIS: kvadrātveida – augstums skaustā ir aptuveni vienāds ar ķermeņa garumu; mugura – stipra, īsa un stingra
- KĀJAS: priekškājas – spēcīgas, taisnas, nav šauri novietotas; pakaļkājas – apskatot no sāniem, slīpi novietotas, no aizmugures – paralēlas, nav šauri novietotas; ķepas – īsas un apaļas, ar cieši saspiestiem un izliektiem pirkstiem kā kaķa ķepa
- ASTE: dabiska
- APMATOJUMS: asspalvains – ciets un biezs
- KRĀSA: pipari ar sāli vai tīri melna ar melnu pavilnu
- AUGSTUMS SKAUSTĀ: 45–50 cm
- SVARS: 14–20 kg
Šķirnes priekšrocības
- veselīgs ilgdzīvotājs
- uzticīgs sargs
- dzīvespriecīgs un viegli apmācāms
Šķirnes trūkumi
- ļoti aktīvs, prasa daudz uzmanības
- skaļš, daudz rej
- neaprēķināms brīvdomātājs
Raksts publicēts žurnālā «Astes» 2008. gada 8. numurā.
