Kā par augiem rūpēties?
- Vissvarīgākais – turēsim telpaugus pēc iespējas gaišākā vietā, lai tie saņemtu maksimumu dienas gaismas. Gaisma ir būtiski nepieciešama, lai augi ogļskābo gāzi ar saulesgaismas un ūdens palīdzību pārveidotu par organiskām vielām – enerģiju saturošiem produktiem – un kā blakus produktu ražotu skābekli. Ja augi novietoti uz puķu plauktiņiem vai uz galda loga tuvumā, pa dienu atvilksim arī plānos aizkarus.
- Regulāri notīrīsim putekļus no telpaugu lapām, jo to kārta arī ir šķērslis, kas kavē gaismas uzņemšanu. No lielo telpaugu lapām putekļus noslaucīsim ar mitru drāniņu. Augus, kam ir sīkas lapiņas, apsmidzināsim ar pulverizatoru, pie viena telpā paaugstinot arī mitruma daudzumu. Mazākus augus varam ielikt vannā un nodušot. Lapu apkopšanu veiksim dienā, lai līdz tumsai tās paspēj nožūt, jo nav vēlams, ka uz nakti, kad temperatūra telpās ir zemāka, augi paliek ar mitrām lapām.
- Nedrīkst rasināt, ne arī liet ūdeni uz sanpauliju, begoniju un citu puķu lapām, kas pārklātas ar pūkainiem matiņiem, jo tās kļūs pleķainas un nesmukas.
- Laiku pa laikam rūpīgi apskatīsim augu lapu apakšējo pusi un kātus, vai uz tiem nav uzmetušies telpaugu kaitēkļi. Visi kaitēkļi vispirms jānoņem. Mazus augus varam palikt zem vieglas ūdens strūklas izlietnē un kaitēkļus noskalot. Pēc tam vietas, kur kaitēkļi redzēti, jāapstrādā ar otiņu, kas pamērcēta degvīnā vai līdz 40 grādiem atšķaidītā spirtā, lai no oliņām nesavairotos nākamā kaitēkļu paaudze. Apstrāde noteikti jāatkārto pēc nedēļas vai desmit dienām.
- Siltais un sausais gaiss, kas ziemā valda telpās ar centrālo apkuri, telpaugu kaitēkļiem ir ļoti labvēlīga vide.
- Rūpēsimies par gaisa mitrumu telpās. Pārlieku sausā gaisā neviens nejūtas labi – ne mēs paši, ne arī augi. Valgme īpaši svarīga ir mitro tropu augiem, ko vēlams rasināt ar istabas temperatūras ūdeni – ieteicams to iepriekš nostādināt, lai izvairītos no pelēcīgiem pleķiem uz lapām, kas ir kaļķa nosēdumi pēc ūdens iztvaikošanas. Podus ar puķēm mēs varam salikt uz paliktņiem, uz kuriem uzbērti keramzīta oļi un ieliets ūdens. Poda apakša nedrīkst saskarties ar ūdeni, bet mitrums no paliktņa lēnām iztvaikos un vienmēr būs ap augu.
- Augus, kas atrodas miega periodā, turēsim telpās ar zemāku temperatūru. Ir labi, ja siltumu mājā varam regulēt vai ir kāda vēsāka istaba. Subtropu, Vidusjūras un tiem augiem, kas gatavosies uz ziedēšanu pavasarī, vēlamā nakts temperatūra ir 12–15 grādu. Kaktusiem miega periodā piemērotākā ir 8–10 grādu temperatūra. Mitro tropu augiem nepieciešams vairāk siltuma – 18–20 grādu.
- Samazināsim augu laistīšanu. Līdzko telpas kļūst vēsākas, augi ir mazāk jālaista. Raudzīsimies, lai zeme ir tikai viegli mitra. To vislabāk var pārbaudīt, ar pirkstu pataustot ne tikai augsnes virskārtu, bet arī substrātu, kas ir pie sakņu kamola. Augu laistīšanai izmantosim nostādinātu (vismaz diennakti) istabas temperatūras ūdeni. Ūdeni liesim uz auga saknēm vienmērīgi apkārt augam. Ļausim, lai tas izsūcas cauri substrātam un sakrājas uz paliktņa. Pēc pāris stundām, kad augs būs padzēries, atlikušo ūdeni no paliktņa noliesim.
- Regulāri vēdināsim telpas, jo augiem ir nepieciešams svaigs gaiss. Tas jādara uzmanīgi. Nedrīkst pieļaut, ka aukstā gaisa plūsma nāk tieši uz augiem, tas viņiem būs šoks. Pirms atveram logu vēdināšanai, puķu podi no palodzes jānoņem. Vēl raudzīsimies, lai vēdināšanas laikā augi neatrodas caurvējā.
- Nemēslosim augus. Nekādā gadījumā nemēslosim augus, kas atrodas daļējā vai pilnīgā miera periodā. Attiecībā uz ziedošiem augiem jāvadās pēc izjūtas – ja augs zied, tātad visu ziedēšanai nepieciešamo tas jau ir uzkrājis sevī. Taču, ja ziedpumpuru ir ļoti daudz, pāris reižu mēnesī augu varam pabarot ar tam paredzētu komplekso mēslojumu.