Minerālmēsli — vai vajadzīgi, kādi un cik?

– Agrāk bija vienkārši: uz lauka izveda kūtsmēslus vai labi nostāvējušos kompostu. Tagad jāiet uz veikalu, kur plaukti pilni ar dažādiem rūpnieciski ražotiem minerālmēsliem…

– Ir jau arī tagad iespējams tikt pie organiskiem mēslošanas līdzekļiem. Daudzi saimnieki tur dzīvniekus – govis, zirgus, trušus, aitas – un pārdod mēslus. Sludinājumos pat sola paši nogādāt līdz jūsu dārziņam. Arī es pērku savam dārzam zirgu mēslus. Ja varu atļauties kādus piecus maisus iegādāties, manam dārziņam ar to gandrīz vai pietiek.

Vēl viens veids, kā tikt pie organiskā mēslojuma, ir komposta gatavošana. Veikalos pārdod arī izžāvētus putnu mēslus, bet tie ir padārgi. Vēl augsnes ielabošanai, lai paaugstinātu organisko vielu saturu, der labi sadalījusies zāļu kūdra.

Citi lasa

Elza Krūmiņa

Personības

Kā anoreksija iznīcināja popzvaigzni. Kārenas Kārpenteres traģiskais liktenis

Katrīna Jaunslaviete-Ķipure

Māja

Vai drīkst vākt malku valsts mežā?

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

– Tomēr steidzīgais, aizņemtais šodienas cilvēks arvien vairāk sliecas izmantot minerālmēslus, jo tā augus var pabarot ātrāk, efektīvāk, sabalansētāk un precīzi dozējot. Tādu viedokli pauž arī daudzi dārznieku jaunās paaudzes pārstāvji.

– Lietojot vienīgi minerālmēslus, augsne noplicinās, tajā būtiski samazinās derīgo mikroorganismu daudzums. Protams, augsnes var būt ļoti dažādas.

Vecs dārzs, kurā strādāts jau gadu desmitiem, iespējams, ir jau samēslots un pat pārmēslots. Bet, ja augsne ir smilšaina vai arī pārāk mālaina un organisko vielu tajā nav daudz, tad, saimniekojot tikai ar minerālmēslu palīdzību, gaidāmi visai mazi panākumi, jo tāda augsne var būt ļoti blīva, sausa vai arī pārāk irstoša, augkopībai maz piemērota.

Tāpēc augsnē, kura ir maz iekultivēta, kaisīt minerālmēslus lielās devās nebūtu prāta darbs.

– Ja dārzā organisko vielu ir daudzmaz pietiekami, pirmais, kas pavasarī un vasaras sākumā augiem visvairāk vajadzīgs, droši vien ir slāpeklis?

 – Pirmais tiešām varētu būt slāpekļa mēslojums. Taču jābūt uzmanīgiem, jo aprīļa pirmajā pusē augus ļoti stimulēt ar slāpekli ir visai riskanti. Var gadīties, ka vēl uznāk aukstums, un tad tas izspraucies zaļais asniņš, kurš jau uzņēmis slāpekli un ir augt gribošs, nonāks sprukās – vēsais periods tam var kaitēt.

Es domāju, ka mazā dārziņā vajadzētu darīt tā: augi, kas jau ir gatavi augšanai, nedaudz jāpabaro ar slāpekli, bet – nepārforsējot, un pēc tam, kad redzams, ka laika apstākļi ir nostabilizējušies, slāpekli var pakaisīt vēlreiz. Nav taču obligāti viss slāpekļa daudzums jāuzber vienā reizē!

Vārdu sakot, jārīkojas līdzīgi kā ar sāls piebēršanu zupai: pieliek vienu šķipsniņu, pagaršo – o, vēl mazliet vajag.

Nevis uzreiz ber lielu daudzumu sāls un pēc tam izmisumā saķer galvu: ko tagad lai iesāk – zupa par sāļu!

Arī es tā daru: agrā pavasarī necenšos dot augiem ļoti daudz slāpekļa, bet, ja jūtu, ka esmu par maz slāpekli pavasarī uzbēris, jo lapas tādas pabālas, tad pēc ziedēšanas augļkokiem, ogulājiem, zemenēm, dārzeņiem ar ilgu veģetācijas periodu, kad nolīst lietus, vēlreiz uzberu slāpekli.

– Bet vai nav izdevīgāk un vienkāršāk dārzam, kur aug dārzeņi, puķes un augļkoki, uzreiz nopirkt vienu universālo komplekso pamatmēslojumu, kurā ir ne tikai slāpeklis (N), bet arī fosfors (P) un kālijs (K)?

– Augam, protams, ir vajadzīgs gan slāpeklis, gan fosfors, gan kālijs, vajadzīgs arī kalcijs, magnijs, cinks, varš un citi elementi. Ar kompleksajiem minerālmēsliem mēs to nodrošinām uzreiz – ar vienu mēslošanas līdzekli un vienu bārstīšanas reizi augsnē uzreiz nokļūst trīs, četri, pieci vai pat vēl vairāk elementu. Ja tie visi augam vajadzīgi, tad labi, bet ja nu ne? Augsnes var būt ļoti atšķirīgas.

Ja grib pilnu informāciju, vajadzētu veikt augsnes analīzi, lai noskaidrotu vismaz pamatrādītājus: kāda ir augsnes reakcija (pH); kāds ir fosfora un kālija daudzums augsnē; cik daudz organisko vielu tā satur. Jo, galīgi neko nezinot, ir grūti mērķtiecīgi izvēlēties mēslojumu.

Piemēram, daudzos vecos dārzos, kur ilgstoši audzētas dažādas kultūras, augsnē var būt ļoti augsts fosfora saturs.

Tad minerālmēslus ar šo elementu nevajadzētu lietot, jo fosfora pārsātinājums augsnē var radīt vairākas problēmas. Tātad šādā situācijā noteikti jāizvēlas tāds kompleksais minerālmēslojums, kurā nav fosfora. Savukārt, ja augsnē ir zems kālija daudzums, pavasarī būtu svarīgi iedot arī šo elementu, jo dārzeņi, augļkoki un ogulāji – tie visi ir prasīgi pēc kālija.

Secinājums: vispirms jānoskaidro, kas augsnei ir vajadzīgs, un, kad tas ir zināms, jādodas uz veikalu un jānopērk mēslojums, kurā ir pietiekami daudz konkrētā barības elementa. Bet, protams, ja cilvēks negrib veikt augsnes analīzes un nevēlas iedziļināties agroķīmijā, tad viņš izvēlas vieglāko, toties dārgāko ceļu – nopērk komplekso mēslojumu, kuram uz šiltes rakstīts, ka der, teiksim, puķēm, uzber to un vairs ne par ko galvu nelauza.

– Lasīju, ka arvien populārāki kļūstot kompleksie minerālmēsli ar nitrifikācijas inhibitoru. Proti, mēslojumam pievienota speciāla viela, kas palēnina slāpekļa izšķīšanu. Šāda veida mēslojumu var ierušināt augsnē arī agrā pavasarī, neuztraucoties, ka slāpeklis nokrišņu dēļ var viegli izskaloties no augsnes un augs to vispār nedabūs. Tātad, kamēr augsnes temperatūra vēl ir tik zema, ka nitrifikācijas baktērijas nestrādā un augi guļ, arī slāpeklis mierīgi atpūšas 2–4 mm lielajā granulā un nogaida. Tiklīdz zeme iesilst, atmostas baktērijas, augs ir gatavs sākt uzņemt barības vielas, un arī slāpeklis tajā brīdī kļūst pieejams un atdodas augam. Tēlaini runājot, nitrifikācijas inhibitors palīdz saskaņot auga un slāpekļa pulksteņus, lai tie darbotos roku rokā. Man tas šķiet superīgi, tāpēc tagad vienmēr meklēju tādus minerālmēslus, kuriem ir pievienots nitrifikācijas indikators.

– Atkal svarīgs ir mērķis, kam mēslojums paredzēts. Piemēram, dodam mēslošanas līdzekli tāpēc, lai augam, kad tā saknītes sāks darboties, barības elements jau būtu pieejams. Tādā gadījumā izvēlamies viegli šķīstošus minerālmēslus, jo augam uzturvielas vajadzīgas uzreiz.

Savukārt lēni šķīstošos minerālus lietojam, ja negribam mēslot katru gadu – piemēram, augsnē ap ogu krūmiem var iestrādāt apvalkotās granulas, lai augi barības vielas saņemtu pakāpeniski. Informācija, cik ilgā laikā barības vielas izdalās, izlasāma uz minerālmēslu iepakojuma. Mēdz arī gadīties, ka augsnes īpatnību dēļ minerālmēsli no šķīstošas formas pāriet grūti šķīstošā formā. Tā var notikt, ja augsne ir ļoti skāba vai tajā ir augsts dzelzs saturs.

– Kādus minerālmēslus jūs pats izmantojat savā dārzā?

– No slāpekļa mēslojumu plejādes manā arsenālā ir amonija nitrāts, amonija sulfāts vai urīnviela – kāds no šiem vienkāršajiem slāpekļa mēslojumiem.

Dažiem augiem, kurus gribu palutināt, iedodu kalcija nitrātu.

No fosfora mēslojumiem izmantoju superfosfātu, bet nedaudz, jo mana dārza augsnē ir augsts fosfora saturs. No kālija mēslojumiem lietoju kālija hlorīdu vai kālija sulfātu, vai kālija magnēziju. Ar šiem vienkāršajiem minerālmēsliem arī iztieku un varu apmierināt visas augu vajadzības. Nekādu ekstru – bez tām varu iztikt, jo tas ir dārgi un nez vai dos kādu reālu labumu.

– Cik daudz mēslojuma augiem kaisīt? Sauju? Gramus taču neviens normāls cilvēks nerēķina.

– Uz iepakojuma uzrakstīts, cik uz kvadrātmetru jākaisa. Beramajiem kompleksajiem minerālmēsliem (piemēram, ar NPK 10–10–20 vai 12–11–18) ieteiktā deva parasti ir 3–5 kilogrami uz 100 kvadrātmetriem. Tas ir dārza gabals desmit reiz desmit metri: tātad jānomēra ar soļiem un attiecīgi jāsadala pa sektoriem. Bet, ja interesē, cik sauju vajag uz kvadrātmetru, tad attiecīgos gramus minerālmēslu ieber burciņā un vizuāli novērtē, cik tad tas ir, un šo daudzumu turpmāk arī ievēro.

– Vai var arī pārdozēt?

– Mālainai augsnei, kas bagāta ar organiskajām vielām, pašai piemīt spēja uzturēt barības elementus jeb, kā saka profesionāļi, buferspēja. Proti, šādu augsni nav iespējams ātri izmainīt vai sabojāt ar mēslošanas līdzekļiem, tai piemīt aizsardzības spējas.

Taču, ja augsne ir ļoti smilšaina vai tajā ir maz organisko vielu, vajag uzmanīties, jo šādai augsnei aizsardzības spējas ir ļoti vājas – pārdozējot minerālmēslus, var augiem nodarīt pāri.

Starp citu, vistrakāk var pārmēslot tieši ar slāpekli – tad dzinumi attītās resni, sulīgi, sagāžas, slikti nobriest, pazeminās auga izturība pret slimībām un kaitēkļiem. Tāpēc labāk nepārforsēt un ar lielām devām uzreiz nesākt: agrā pavasarī uzber mazliet minerālmēslu, un pēc tam, ja nepieciešams, var uzbērt atkal. Lietojot minerālmēslus, daudzi pieļauj arī tādu kļūdu – uzbārsta minerālmēslus un tāpat arī atstāj augsnes virspusē – slāpeklis aizskrien gaisā, un augam labums netiek. Minerālmēsli ar kaplīti vai grābekli noteikti jāiedabū augsnē.

– Varbūt slinkie, kas negrib minerālmēslus iekaplēt vai ierakt augsnē, var tos kaisīt lietus laikā?

– Ja negrib vai nevar iestrādāt augsnē, tad jāpērk amonija nitrāts. Tas ir ilgstošas iedarbības slāpekļa mēslojums, jo tā ražošanā izmanto slāpekļa lignīnu, kad koka šķiedras zem spiediena piesātina ar amonjaku un skābekli. Slāpekļa lignīns augsnē bremzē nitrifikāciju, tāpēc slāpeklis izskalojas daudz mazāk.

– Ražotāji piedāvā speciālus mēslojumus – katram augu veidam savu, piemēram, atsevišķi rozēm, atsevišķi ziemcietēm, vasaras puķēm, mauriņam, zemenēm, dārzeņiem, tomātiem, gurķiem… Tādam mēslojumam var uzticēties?

– Nu, jātic! Jo dekoratīvie augi ir pārāk atšķirīgi, un katra prasības jārespektē. Es pats gan uzskatu, ka speciālie minerālmēsli zināmā mērā jāuztver kā tirgotāju mārketinga triks, jo būtībā šie visi mēslojumi pēc sastāvi ir visai līdzīgi: satur NPK un bieži vien arī dažus mikroelementus un kalciju. Tie visi der par pamatmēslojumu, ja vien kāda barības elementa saturs konkrētajā augsnē nav pārāk augsts vai pārāk zems.

3 padomi, lai augi spētu pilnvērtīgi izmantot visus mēslojuma labumus

1. Augsnei jābūt iesilušai vismaz līdz 10–15 grādiem.
2. Jābūt pietiekami lielam mitrumam.
3. Svarīgs ir augsnes pH līmenis – pārāk skābā augsnē slāpekļa atbrīvošanās notiks straujāk, nekā nepieciešams.

Trīs minerālmēslu vaļi

• Slāpeklis (N) – palīdz veidoties augu zaļajai masai.
• Fosfors (P) – veicina sakņu attīstību un stimulē ziedēšanu, palielina auga izturību pret aukstumu un karstumu.
• Kālijs (K) – padara augu šūnu sieniņas spēcīgas, vajadzīgs, lai veidotu ražu (sekmē cukura un cietes krāšanos, uzlabo garšu), veicina ziedpumpuru aizmešanos, auga salizturību, lai augs pārziemotu.

Populārākie minerālmēsli

Kompleksie minerālmēsli

• Blaukorn N-Max – NPK 24–5–5 (ražotājs Compo). Satur daudz slāpekļa, arī sēru, boru, dzelzi, cinku, lietojams pamatmēslojumā kultūrām, kas jutīgas pret hloru. Nitrifikācijas inhibitora iedarbība ir 4–10 nedēļas, lai augi labāk varētu izmantot barības vielas. Paaugstina auga izturību pret slimībām. Labi der tomātiem siltumnīcā pašā augšanas sākumā vai krūmmellenēm dzinumu dzīšanai.
• Pavasaris – NPK 18–9–12 + mikroelementi (ražotājs Agrochema). Paredzēts lauka dārzeņu, ogulāju, augļkoku, dekoratīvo augu un zālienu mēslošanai pavasarī. Mēslojumā ir lielāks slāpekļa daudzums, kas ir īpaši vajadzīgs, kad augi sāk veģetāciju. Kāliju un fosforu, kas ir mēslojumā, augi labi izmanto, jo tie ir šķīstošā, augiem viegli izmantojamā formā.
• NovaTec classic – NPK 12–8–16 + magnijs, sērs, bors, dzelzs (ražotājs Compo). Ar nitrifikācijas inhibitoriem, kas palēnina slāpekļa izskalošanos un darbojas 4–10 nedēļas atkarībā no augsnes un laikapstākļiem. Lieto kartupeļu, burkānu un citu dārzeņu audzēšanā, noder arī zemenēm pavasarī, sākoties lapu ataugšanai. Augstā sēra satura dēļ sevišķi ieteicams kāpostiem un sīpoliem.
• NovaTec N-Max – NPK 24–5–5 (ražotājs Compo). Piemērots visu hlora jūtīgu kultūru mēslošanai. Ļoti plaši lietots dārzkopībā un mauriņa mēslošanai. Lieto 1–3 reizes sezonā no marta līdz septembrim, ņemot vērā kultūraugu prasības un barības elementu saturu augsnē. Mēslojumam pievienotais nitrifikācijas inhibitors darbojas 4–10 nedēļas, tātad slāpekli augi var izmantot pakāpeniski.
• Substral Osmocote – NPK 17–9–11 + mikroelementi (ražotājs ???). Granulas pārklātas ar aizsargslāni, kas garantē, ka barības elementi izdalās pakāpeniski 6 mēnešu laikā atkarībā no auga vajadzībām, siltuma un mitruma ietekmes. Ar šo mēslojumu augus nevar apdedzināt vai pārmēslot. Augi absorbē 80–90% barības vielu. Lietošana: viena mēslošanas reize sezonā! Vislabākais laiks mēslošanai ir pavasarī. Piemērots rozēm, rododendriem, augļkokiem, krūmiem, skuju kokiem.
• Osmocote Exact Standart 5–6M – NPK 15–09–12 + magnijs (ražotājs – Everris). Granulēts lēnas iedarbības mēslojums, darbības ilgums 5–6 mēneši. Veicina stipru sakņu sistēmas veidošanos, spēcīgu augšanu un ilgu ziedēšanu.
• Yara Mila Complex – NPK 12–11–18 + mikroelementi. Satur augiem uzreiz pieejamo nitrātu formas slāpekli, gan arī lēnākas iedarbības amonija formas slāpekli. Satur fosforu īpašā, augiem viegli pieejamā formā, kas sekmē aktīvu sakņu augšanu augu attīstības sākumā un kopā ar nitrātu formas slāpekli ir lieliska starta kombinācija visiem kultūraugiem. Piemērots augiem, kuri ir jutīgi pret hloru.
•  Agronom universālais mēslojums  – NPK 12–11–18 + magnijs, sērs un mikroelementi. Paredzēts dēstu, dārzeņu, puķu, dārza un dekoratīvo augu, zālienu mēslošanai. Granulas ieteicams iestrādāt augsnē pirms stādīšanas vai veģetācijas sākumā, otru daļu – veģetācijas laikā. Ap krūmiem un kokiem mēslo laukumu zaru vainaga platībā.
• Plantacote Plus 4M – NPK (14–9–15) + magnijs un mikroelementi. Iedarbības laiks 4 mēneši. Piemērots lietošanai dekoratīvām kultūrām. Mēslojums, ko ļoti iecienījušas stādaudzētavas un apzaļumošanas firmas.
• Azofoska – NPK 16–16–16. Granulēti, ūdenī labi šķīstoši kompleksie minerālmēsli. Ātrāk šķīstošs, var iestrādāt augsnē jau pavasarī. Barības elementi augiem viegli uzņemami. Lieto pamatmēslojumā ar fosforu un kāliju bagātās augsnēs.
• Nitrofoska – NPK 16,5–16,5–16,5 vai 13–9–13, vai 11,5–10,5–11,5. Granulēti kompleksie minerālmēsli, der pamatmēslojumam visiem dārzeņiem. Ūdenī šķīstošais fosfors ir ne mazāk par 50% no visa fosfora daudzuma. Tas svarīgi augiem, kuriem ir īss veģetācijas periods, kas aug intensīvi un kam vāji attīstīta sakņu sistēma.

Vienkāršie slāpekļa minerālmēsli

• Amonija nitrāts (amonija salpetris) – apmēram pusi slāpekļa satur nitrāta veidā un otru pusi – amonija veidā. Nitrātu formas slāpekli augi uzņem jau pirmajās dienās pēc mēslošanas. Lai augs uzņemtu amonija formā esošo slāpekli, vispirms jānotiek nitrifikācijas procesam, kura laikā amonijs pārvēršas nitrātā, ko augi spēj izmantot. Nitrifikācijas procesa ilgums atkarīgs no augsnes temperatūras un skābuma: tas ilgst no dažām dienām līdz 2–3 nedēļām. Amonija nitrāts noder tāpēc, ka slāpeklis tiek izmantots pakāpeniski. Bet – tā lietošana paskābina augsni!
• Kalcija amonija nitrāts – līdzīga iedarbība kā amonija nitrātam, bet satur arī kalciju un nedaudz magnija, tāpēc tā fizikālās īpašības ir labākas un tas arī mazāk skābina augsni.
• Urīnviela (karbamīds) – salīdzinājumā ar citiem slāpekļa mēslojumiem satur vairāk slāpekļa (apmēram 46%), kas atbrīvojas un tātad uzņemams vēl ilgāku laiku nekā amonija nitrāts. Tā iedarbību ietekmē augsnes temperatūra (tai jābūt augstākai par 15 grādiem) un augsnes skābums (jābūt augstākam par 5,3 pH, jo skābā augsnē slāpeklis atbrīvojas ātrāk).
• Kalcija nitrāts – satur aptuveni 15,5% slāpekli un 19% kalcija. Kalcija nitrātā slāpeklis ir nitrāta formā, un augs to var izmantot ātri. Priekšrocība – vienlaikus apgādā augus arī ar kalciju, kas veicina augšanu un arī audu nobriešanu. Īpaši tas nepieciešams daudziem dārzeņiem un augļkokiem. Pasargā augsni no paskābināšanās.
• Amonija sulfāts – satur slāpekli amonija formā. Jāņem vērā, ka padara augsni skābu. Tāpēc nav ieteicams lietot skābās, vieglās augsnēs, var rasties augu minerālās barošanās traucējumi.

Vienkāršie kālija minerālmēsli

• Kālija sulfāts – kristālveida vai arī granulēti minerālmēsli, labi šķīst ūdenī, sastāvs: 46%  ? kālija un 18% sēra. Lieto pamatmēslojumā visiem kultūraugiem, bet īpaši labi der tiem, kas jutīgi pret hloru, un tāda ir lielākā daļa dārzeņu, puķu un augļkoku.
• Kālija magnēzijs – satur arī magniju un īpaši ieteicams vieglās augsnēs, kur parasti trūkst šā elementa.

Vienkāršais fosfora mēslojums

• Superfosfāts – satur vismaz 93% ūdenī šķīstošā fosfora, tāpēc augiem ir ātri pieejams. Ieteicams lietot augsnēs ar vāji skābu līdz bāzisku augsnes reakciju un zemu fosfora saturu, īpaši augiem, kuriem augšanas sākumā vajag daudz fosfora.

Vai jaunie augļkoki jābaro?

Tas atkarīgs no tā, kāds pieaugums tiem bija pagājušajā vasarā:

• ja zari izauguši vismaz plaukstas garumā – tas nozīmē, ka viss kartībā, kociņu var arī nemēslot;
• ja pieauguma nav – tātad augļkoks jāmēslo. Vai arī – koks ir novecojis, un tam gadiem ilgi nav veidots vainags. Trešais variants – augļu koki aug vārgi, ja augsne ir pārāk sablīvējusies un tajā ir par maz humusu saturošo vielu.