Milzīgais, maigais un gudrais Bordo dogs

Izcelsme

Mūsdienu Bordo dogu vēsturi saista ar 1863. gadu, kad tika rīkota pirmā suņu izstāde Parīzes botāniskajā dārzā. Tajā piedalījās arī no Francijas dienvidu reģiona Bordo atvests dogs, vārdā Mažents. Ar savu vareno augumu viņš izcēlās citu dogveidīgo suņu vidū un ieguva pirmo prēmiju un medaļu no tīra zelta, kas tolaik bija ļoti vērtīga – aptuveni 150 franku.

Tomēr pēc šīs izstādes Francijas kinologi vairāk nekā 30 gadu diskutēja par šīs šķirnes suņu eksterjeru. Uzskata, ka pirmais šīs šķirnes standarts radās tikai 1896. gadā. Jāteic, ka pirmais un Otrais pasaules karš krietni iedragāja šīs šķirnes suņu populāciju. Pagājušā gadsimta 40. gados jau runāja par Bordo dogu kā izzūdošu šķirni.

Kara laikā ne mazums suņu bija lemti bada nāvei, tāpēc franču ģimenes bija spiestas savus mīluļus iznīcināt.

Paveicās tiem suņiem, kuri tika aizvesti aiz valsts robežām. Pēc kara Francijā ar lielām grūtībām tika atsākta Bordo dogu audzēšana. Vēl 1966. gadā Francijā Bordo dogu mīļotāju klubā bija reģistrēti tikai pieci šīs šķirnes suņi. Daudzi ārvalstu eksperti uzskatīja, ka Bordo dogs nav pat pielaižams lielākajās suņu izstādēs. Tāpēc Francijā daudzi Bordo dogu kucēnus nevis pārdeva, bet gan dāvināja un izdāļāja draugiem un paziņām, lai panāktu šīs šķirnes suņu savairošanos, līdz 1972. gadā Bordo dogs tika atzīts par Francijas nacionālo šķirni.

Filmas iespaidā

Uz jautājumu, kā Inese nonākusi līdz šai šķirnei, audzētāja smej: «Kā jau visi! Noskatoties slaveno filmu Tērners un Hūčs ar aktieri Tomu Henku galvenajā lomā!» Viņa atzīst, ka sākumā nemaz nezinājusi, ka šāda šķirne vispār eksistē.

Skatoties filmu, domājām, ka tas tāds foršs jauktenītis. Šausmīgs šmulis, netīrīgs, nepaklausīgs, nepilda nekādas komandas un neko nesaprot.

«Tikai vēlāk uzzinājām, ka ir tāda šķirne – Bordo dogs,» viņa stāsta, piebilstot, ka uzreiz šķirnē iemīlējusies.

«Kad pēc pāris gadiem avīzē ieraudzījām sludinājumu, ka Jūrmalā tiek tirgoti Bordo doga kucēni, nevilcinājāmies un uzreiz piezvanījām. Kad audzētājs pacēla telefonu, pirmais, ko pajautājām: «Vai tas ir tas suns no tās filmas?» Un, kad guvām apstiprinājumu, devāmies viņam pakaļ. Tā bija meitenīte, kurai devām vārdu Betiņa. Tas bija 2002. gads,» stāsta Inese.

Drīz vien Inese nolēmusi, ka laiks meklēt Betiņai pāri. «Vai, kā es to meklēju! Skaidri zināju, kādu puisi man vajag, man nederēja kurš katrs. Pirmo pārojumu man ieteica Anita Mežapuķe, kurai pašai bija šīs šķirnes suņi. Puisis tika atrasts Polijā. Un 2005. gadā piedzima pirmais zvaigžņu metiens,» atminas viņa. Pēc laika Inese noformēja audzētavas statusu. «Devu savai audzētavai nosaukumu Shine’s Dreamdog. Tas ļoti vienkārši atšifrējās – Šromas Ineses sapņu suņi.»

Kas Inesei tik ļoti iepaticies šīs šķirnes suņos? «Mēs nopirkām suni, pamatojoties uz filmu, kurā suns bija neklausīgs netīrelis. Mēs viņu paņēmām un bijām gatavi uz to, ka viņš tāds var būt. Taču izrādījās, ka Bordo dogi tādi nav. Viņi ir inteliģenti intelektuāļi. Mierīgi. Paklausīgi. Mīļi. Ļoti gudri,» viņa uzskaita labās īpašības.

Izmēram ir nozīme!

Laikā, kad Inese par Bordo dogiem tikai sāka interesēties, par viņiem bija pieejama ļoti skopa informācija. Tā nebija izplatīta šķirne. Taču tagad bordosi (tā viņus saīsinājumā mēdz saukt) salīdzinājumā ar tiem laikiem esot ļoti populāri.

«Man grūti pateikt, cik precīzi šobrīd Latvijā varētu būt Bordo dogu, bet domāju, kādi 30–50 noteikti, varbūt pat vēl vairāk. Ļoti mazs procents ir cilvēku, kas apmeklē izstādes, jo lielākajai daļai viņi ir mājās kā mīluļi,» viņa skaidro.

Visiem tiem, kuriem Bordo dogs iekritis sirdī un viņi šādu suni vēlētos, audzētāja atgādina, ka šis suns pieder gigantiskajām suņu šķirnēm.

«Puika man bija 72 kg smags, kad noēdies – 75 kg, kuces visas virs 60 kg. Tad iedomājaties, kādam jābūt īpašniekam, lai viņš ietu ar šādu suni pastaigā. Pati esmu gājusi ringā pat ar diviem suņiem. Kad tu saproti, ka šņores galā ir 130 kilogramu, ir jābūt ļoti pārliecinātam par sevi un par saviem suņiem,» teic viņa.

Iespējams, bordosu Latvijā būtu vairāk, ja ne lielā cena par kucēnu. «Bordo dogs ir ļoti dārgs suns, kucēna cena ir, sākot no 1500 eiro. Tas ir mazākais cipars. Turklāt jārēķinās, ka, ejot pie veterinārārsta, medikamentu cena tiek aprēķināta atkarībā no svara. Ja es aizeju pie ārsta ar savu pekinieti, man būs aptuveni pieci eiro jāmaksā, ar Bordo dogu, kas ir piecas reizes smagāks, visi izdevumi būs attiecīgi lielāki. Ar to jārēķinās! Arī barība sunim nepieciešama ļoti kvalitatīva. Jo tad viņam spīd apmatojums, nav izdalījumu no acīm vai ādas problēmu un viņam ir veselas locītavas. Tagad jau barību sastāvā ir visi nepieciešamie komponenti, kas vajadzīgi sirsniņai un visam pārējam. Tāpēc jārūpējas ļoti.

Nekādā gadījumā suni nedrīkst pārbarot. Viņš jau tāpat ir milzīgs, tāpēc, ja viņam būs virssvars, tā būs vēl papildu slodze uz locītavām un sirdi,» uzsver Inese. Viņa teic, ka var suni barot gan ar dabisko, gan rūpnieciski ražoto barību, taču abos gadījumos tai jābūt kvalitatīvai.

Ar mīlestību var panākt visu

Bordo dogs ir piemērots turēšanai dzīvoklī, jo viņš ir baigais miega mika. «Viņam nevajag stundām garas pastaigas pa mežu. Jā, ja jums ir privātmāja, viņš var visu dienu būt ārā, bet lielāko daļu viņš vienalga gulēs. Bet jārēķinās, ka viņam nepatiks tur atrasties vienam. Viņš gribēs būt blakus saimniekam,» norāda audzētāja.

Šie suņi ārkārtīgi pieķeras saimniekam un jūtas vientuļi, ja saimnieks viņus atstāj uz ilgāku laiku.

Bordosi ir suņi ar zemu enerģijas līmeni, kas dažreiz var sagādāt problēmas apmācību laikā. Kaut arī Bordo dogs ir ļoti intelektuāls un viegli apmācāms, viņš ātri nogurst un nespēj nodarboties ar treneri ilgāk par stundu vai divām vienas reizes laikā. «Apmācību laikā Bordo dogu nedrīkst rāt vai sodīt. Ar viņu jāapietas ļoti mīļi un maigi, mēģinot likt saprast to, ko no viņa vēlas. Mana pārliecība ir, ka ar mīlestību var panākt visu. Apmācībai Bordo dogi pakļaujas labi, taču tikai tad, kad viņi grib to darīt. Ja nebūs vēlmes strādāt un viņam nebūs interesanti, viņš to nedarīs. Jāmēģina suni ieinteresēt ar spēlēm, rotaļām, jo piespiest viņu kaut ko izdarīt ir neiespējami,» norāda Inese.

Ideāls sliņķiem

Tiem, kuri interesējas par šiem suņiem, domājot, ka viņi ir enerģiski un rotaļīgi, vēlams padomāt par citu suņu šķirni, jo Bordo dogi tādi nav. Tomēr tiem, kuri interesējas par lieliem suņiem, bet nemīl viņu dažkārt agresīvo manieri dauzīties, var Bordo dogā atrast ideālu sabiedroto.

Bordo dogu saimnieki smej, ka viņi ir ideāli piemēroti sliņķiem, jo bordosiem nav nepieciešami ilgstoši treniņi vai skriešana blakus ritenim.

Lai uzturētu suņa garīgo un fizisko veselību, viņiem pietiek ar 20–30 minūšu pastaigu divas reizes dienā.

«Vasarā, ejot pastaigās, nekādā gadījumā nevar ar bordosu ilgstoši uzturēties tiešā saulē. Karstā laikā nevajag nodoties arī rotaļām. Prātīgāk suni izvest pastaigā agri no rīta un vēlu vakarā, kad nav tik karsts. Bordo dogi ir brahiocefalisko suņu šķirņu pārstāvji, kuriem ir īss, uz augšu saplacināts deguns, tāpēc viņiem ir apgrūtināta elpošana nedaudz lielākas slodzes gadījumā. Pārkaršana viņiem ir bīstama,» uzsver Inese.

Ievieš respektu

Bordo dogi ir sabiedriski suņi, un šī īpašība viņus padara par daudz efektīvākiem sargiem nekā viegli uzbudināmo šķirņu pārstāvji, kuri ar savu riešanu vēlas nobiedēt ikvienu, kas tuvojas. Bordo dogs paļaujas uz saviem biedējošajiem izmēriem un uzticas cilvēkiem, kas vēl nav veikuši darbības, kas liecinātu par sliktiem nodomiem.

Ja briesmas ir acīmredzamas, tad gan pārkāpējs varēs uzzināt, ko nozīmē Bordo doga dusmas.

«Viņam nav jābūt ne dusmīgam, ne ļaunam. Viņam nav pat jāsargā – pietiek ar to, kā viņš izskatās. Izmēri vieš respektu. Neviens negribēs līst mājā, kuras pagalmā pastaigājas Bordo dogs,» teic audzētāja.

Runājot par šo suņu reputāciju, kuru krietni iedragāja traģiskais gadījums Babītē, kur četri Bordo dogi nonāvēja piecus gadus vecu meitenīti, Inese teic: «Tas vienkārši bija nelaimes gadījums. Apstākļu sakritība. Tur nebija ne agresijas lēkmes, nekā tāda – vienkārši negadījums. Katrā šķirnē ir kāds suns, kurš kaut ko ļaunu ir izdarījis, taču tas nenozīmē, ka visa šķirne jānoraksta!» Patiesībā bordosi mīl bērnus. Vienīgi pavisam mazus vajadzētu uzraudzīt, lai dogs ar saviem milzu izmēriem mazo nejauši neapgāž.

Siekalošanās ir mīts

Inese norāda, ka rūpes par Bordo dogiem lielas raizes nesagādā. Šiem suņiem ir ļoti īss apmatojums. Periodiska gumijas cimda izmantošana, kas domāta īsspalvainajiem suņiem, palīdzēs noņemt suņa atmirušo ādu un apmatojumu. Vienīgais, kam jāpievērš pastiprināta uzmanība, ir suņa krokas uz galvas.

Purniņš sunim būtu regulāri jāapmazgā, lai likvidētu netīrumus, kas var saiet krokās un izsaukt iekaisumu.

Un kā ar siekalošanos? «Tas ir mīts. Bordo dogi nesiekalojas. Man privātmājā dzīvoja četri bordosi, kaķi un pekinietis. Kādai tad manai mājai vajadzēja būt? Un es katru dienu nestaigāju ar lupatu, apslaukot mēbeles un visus stūrus. Suņi gulēja ādas dīvānos, un viss bija kārtībā. Bordo dogi ir tīrīgi un labi smaržo – viņiem nepiemīt suņiem raksturīgais aromāts,» norāda Inese.

Viņa teic, ka vajag parūpēties par suņa degunu. «Ik pa laikam Bordo dogam vajag deguntiņu pasmērēt ar higiēnisko lūpukrāsu, smiltsērkšķu eļļu vai vasku, lai tas nesprēgātu. Citi suņi var nolaizīt sev degunu, bet Bordo dogs to nevar izdarīt, jo nevar aizsniegt.»

Cik maksā kucēns?

Sākot no 1500 eiro.

PRIEKŠROCĪBAS

• Piemērots turēšanai dzīvoklī.
• Nosvērts un kluss, bez iemesla nerej.
• Pret bērniem un citiem mājdzīvniekiem draudzīgs.
• Viegli apmācāms.
• Lielisks sargs.

TRŪKUMI

• Nav piemērots temperamentīgiem, aktīviem cilvēkiem, kas ar suni grib dzīvot aktīvi – skriet, lēkt, braukt ar riteni.
• Šī ir pasaulē otra displāzijai pakļautākā šķirne.
• Karstā laikā suns ļoti jāuzmana, lai tas nepārkarstu.
• Īss mūža ilgums (vidēji 5–10 gadi).
• Guļot var krākt.

EKSTERJERS

ACIS: ovālas, plati novietotas; krāsa – no meža riekstu līdz tumši brūnai.

AUSIS: nelielas, augsti novietotas, nokarenas, nedaudz tumšākā krāsā nekā pārējais ķermenis.

DEGUNS: plats, ar plaši atvērtām nāsīm, degungals var būt uzrauts, taču ne dziļi iespiests.

GALVA: apjomīga, plata, to klāj dziļas, simetriskas ādas krokas.

ĶERMENIS: masīvs, atlētisks, ar platu, muskuļotu muguru un platām, varenām krūtīm.

SVARS: ne mazāks par 50 kg suņiem, ne mazāks par 45 kg kucēm.

ASTE: zemu nolaista, ne garāka kā līdz pakaļkājas locītavai.

KĀJAS: pakaļkājas nedaudz garākas par priekškājām, paralēlas, muskuļotas.

APMATOJUMS: īss un mīksts, ar nelielu pavilnu.

APMATOJUMA KRĀSA: visi rudie toņi; balti plankumi pieļaujami tikai uz krūtīm un ķepu galiem.

AUGSTUMS SKAUSTĀ: 60–68 cm suņiem, 58–66 cm kucēm.